Venna diagramma

Piemērs

Šajā piemērā ir izmantotas divas kopas A un B, kas šeit attēlotas kā krāsaini apļi. Oranžais aplis, kopa A, apzīmē visas dzīvās radības, kas ir divkājainas. Zilais aplis, kopa B, attēlo dzīvās radības, kas var lidot. Katru atsevišķo radības veidu var iztēloties kā punktu kaut kur diagrammā. Dzīvās radības, kas var gan lidot, gan tām ir divas kājas, piemēram, papagaiļi, ir abās kopās, tāpēc tās atbilst punktiem apgabalā, kur zilais un oranžais aplis pārklājas. Šajā apgabalā ir visas šādas un tikai šādas dzīvās radības.

Cilvēki un pingvīni ir divkāji, tāpēc tie ir oranžajā aplī, bet, tā kā viņi nevar lidot, tie parādās oranžā apļa kreisajā daļā, kur tas nepārklājas ar zilo apli. Komāriem ir sešas kājas, un tie lido, tāpēc komāru punkts atrodas zilā apļa daļā, kas nepārklājas ar oranžo apli. Radības, kas nav divkājainas un nespēj lidot (piemēram, vaļi un zirnekļi), tiktu attēlotas ar punktiem ārpus abiem apļiem.

A un B kopu apvienoto apgabalu sauc par A un B apvienību, ko apzīmē ar A ∪ B. Šajā gadījumā apvienība ietver visas dzīvās radības, kas ir vai nu divkājainas, vai spēj lidot (vai abas). A un B apgabalu, kurā abas kopas pārklājas, sauc par A un B krustpunktu, ko apzīmē ar A ∩ B. Piemēram, abu kopu krustpunkts nav tukšs, jo ir punkti, kas attēlo radības, kuras atrodas gan oranžajā, gan zilajā aplisā.

A (divkājainas radības) un B (lidojošas radības) komplekti.