Balss saites (balss krokas): anatomija, funkcija un balses veidošanās

Uzzini visu par balss saitēm: anatomiju, funkciju un balses veidošanos — izmēri, dzimumu atšķirības un praktiski padomi balses veselībai un treniņiem.

Balss saites jeb balss krokas ir divi audu slāņi, kas izstiepti pāri balsenei. Tās var vibrēt, kad gaiss izplūst cauri balsenei, radot skaņas. Cilvēki tās izmanto, lai radītu valodu un citus balss izteikumus — runu, dziedāšanu, saucienus un trokšņus.

Anatomija

Balss saites atrodas balsenes (larynx) iekšpusē. Katrā balsē ir divas balss krokas, kas stiepjas no skriemeļu priekšējās daļas (tiroīda skrimsļa) līdz arītārpaugam (arī kāroņu skrimšļiem). Anatomiski katra balss kroka sastāv no vairākiem slāņiem:

• Epiderma (epithelium) — ārējais plānais slānis, kas nodrošina virsmas aizsardzību;
• Lamina propria — saistaudu slānis, ko var sadalīt virspusējā (Reinke telpa), vidējā un dziļajā daļā; šī telpa nodrošina elastību un mucozo viļņu kustību;
• Vocalis muskulis (thyroarytenoidus) — galvenais muskuļš, kas regulē balss plīsmas masu un spriedzi;
• Sajauktās saites un slāņi, kas nodrošina vibroloģiskās īpašības.

Balseni veido arī vairākas skrimšļstruktūras (piem., tiroīds, krikoīds, arītenoids), kā arī muskuļi, kas groza un pievelk balss saites. Nervu inervāciju nodrošina galvenokārt atkārtotais balsenes nervs (recurrent laryngeal nerve) un augšējais balsenes nervs (superior laryngeal nerve), kas kontrolē kustības un jutību.

Funkcija un balses veidošanās

Balss saites rada skaņu, kad tās ātri atvērtas un aizvērtas, ļaujot gaiss plūst starp tām. Galvenie mehānismi:

• Addukcija: balss saites tiek pievilktas kopā (slēgtas), lai izveidotu blīvu kontaktu vidū balsenes;
• Subglotālais spiediens: elpošanas laikā uzkrājas spiediens zem balss saitēm, kas izraisa to atvēršanos un strauju gaisa izplūdi;
• Mucozais vilnis: elastīgie slāņi rada viļņveida kustību pāri saitei, kas modulē skaņas viļņa īpašības;
• Tonas un augstuma regulēšana: balss augstumu (frekvenci) ietekmē balss saišu garums, masa un spriedze — garākas, biezākas un vaļīgākas saites rada zemāku balsi, īsākas un stieptākas — augstāku balsi.

Seksuālas, vecuma un individuālas atšķirības

Vīriešiem un sievietēm balss krokas atšķiras pēc garuma un masas, tāpēc balsu augstums vidēji ir atšķirīgs. Pieauguša vīrieša balss krokas parasti ir garas aptuveni 17–25 mm, savukārt sievietēm tās ir īsākas — aptuveni 12,5–17,5 mm. Bērniem balss krokas ir vēl īsākas, tāpēc bērnu balsis parasti ir augstākas. Pubertātes laikā hormonālās pārmaiņas (īpaši testosterons vīriešiem) padara balss saites biezākas un garākas, kas pazemina balsi.

Katra cilvēka balss ir unikāla — to ietekmē ne tikai balss kroku anatomija, bet arī krūšu un galvas rezonanses dobumi, elpošanas kontrole, runas ieradumi un gēni, kā arī hormonālā un veselības stāvokļa atšķirības.

Balsošanas traucējumi un biežākie bojājumi

Balss saitēm var rasties dažādas problēmas, kas izpaužas kā aizsmakums, balss sliktāka noturēšana, apgrūtināta runa vai pat elpošanas traucējumi:

• Akūts vai hronisks laringīts: iekaisums, ko izraisa infekcija, pārmērīga slodze vai kairinātāji (piem., smēķēšana);
• Balss kroku mezgliņi (noduli): bieži balsotāju vai skolotāju profesionālās pārslogotības sekas;
• Polipi, cistas: vietēji uzkrājušās izmaiņas, kas maina vibrācijas īpašības;
• Neiroloģiskas problēmas: balsenes nervu ievainojums vai paralīze, kas var izraisīt balss vājināšanos vai elpošanas apgrūtinājumu;
• Refluksa izraisītas izmaiņas: kuņģa skābes kairinājums var bojāt balss krokas;
• Onkoloģiskas pārmaiņas: retāk, bet nopietni — ļaundabīgi audzēji balsenē.

Balss aprūpe un profilakse

Lai saglabātu balss veselību:

• nodrošiniet pietiekamu šķidruma uzņemšanu (dzeriet ūdeni) — hidrirētas balss saites vibrē labāk;
• izvairieties no smēķēšanas un ilgstošas pakļaušanas dūmiem vai citiem kairinātājiem;
• ierobežojiet skaļu kliegšanu, ilgstošu balses pārslogošanu un runāšanu trokšņainā vidē;
• ja strādājat ar balsi profesionāli, izmantojiet vokālas sildīšanās un atdzišanas vingrinājumus un apsveriet balses terapiju ar logopēdu;
• kontrolējiet kuņģa refluksa simptomus (GORD), jo skābe var bojāt balseni;
• izmantojiet mitrināšanas ierīces sausos iekštelpu apstākļos.

Kad jāvēršas pie ārsta

Jāapmeklē otolaringologs (ENT ārsts), ja:

• aizsmakums ilgst vairāk nekā divas līdz četras nedēļas bez acīmredzama iemesla;
• balss pasliktinās strauji vai ir sāpes balsenē, apgrūtināta elpošana vai rīšana;
• ir aizdomas par balsenes bojājumu pēc operācijas vai traumas;
• profesionāla balss lietošana tiek traucēta un nepieciešama speciālista novērtēšana vai rehabilitācija.

Diagnoze bieži ietver balsenes skatoskopiju vai videolaringoskopiju, balss akustisko analīzi un, nepieciešamības gadījumā, balss terapiju vai ķirurģisku iejaukšanos.

Meklēt pēc burta