Pātaga (sitamais instruments): vēsture, uzbūve un izmantošana mūzikā
Pātaga (sitamais instruments): uzzini vēsturi, uzbūvi un izmantošanu mūzikā — no 14. gadsimta līdz orķestra klasikai, skaņas piemēriem un spēles tehnikām.
Pātaga jeb sitaminstruments ir vienkāršs, bet izteiksmīgs sitamais instruments, ko izmanto gan mūsdienu orķestros, gan kamermūzikā un populārā mūzikā. Tā pamatfunkcija ir radīt īsu, asi „pātagu līdzīgu” trokšņu vai sitiena akcentu, ko var izmantot ritma vai dramatiskā efekta pastiprināšanai.
Vēsture
Pirmās pātagas formas parādījās viduslaikos — mēdz minēt 14. gadsimtu kā agrīnu piemēru vienkāršiem koka klapējošiem instrumentiem. Laika gaitā pātaga attīstījās un ieguva dažādas konstrukcijas un izmērus, ko izmanto gan tautas mūzikā, gan klasiskajā orķestra repertuārā.
Uzbūve un pamatveidi
Biežāk sastopamā pātaga sastāv no diviem koka dēļiem, kas savienoti ar eņģi, tā ka dēļi var brīvi klapēt viens pret otru. Katram dēlim parasti ir rokturis, lai spēlētājs varētu droši turēt instrumentu un sist dēļus kopā, netraucējot pirkstus.
Ir divi galvenie veidi:
- Klasiciskā divu dēļu pātaga ar eņģi — to sist var abās rokās vai vienā rokā, atkarībā no lieluma un konstrukcijas.
- Viens dēlis garāks par otru (dažkārt saukts par sitamo pātagu) — to var spēlēt ar vienu roku; mazais dēlis ātri atsitīsies pret lielo, radot īsu, asi skaņas impulsu. Šis veids rada nedaudz atšķirīgu timbru un reakcijas dēļu attiecību dēļ.
Skaņa un spēlēšanas paņēmieni
Skaņa atkarīga no dēļu koka sugas, izmēriem, eņģes veida un spēles paņēmiena. Blīvāki koki (piemēram, ozols vai kļava) dod skarbāku, asāku „pātagai” līdzīgu trokšņu; mīkstāki koki skan maigāk.
- Spēles dinamika tiek kontrolēta ar sitiena spēku un dēļu atvēluma lielumu. Spēcīgāks trieciens un lielāks leņķis pret eņģi rada skaļāku, asi skanīgu efektu.
- Dažreiz instrumentu nofiksē vai papildina ar mazām gumijas vai korka uzlikām, lai mainītu skanējumu vai mīkstinātu atbalsi.
- Tehnika var iekļaut ātras atkārtošanas (trilleri), atsevišķus akcentus un precīzus sinhronos sitienus orķestrī.
Izmantošana mūzikā
Pātagu bieži dzird mūsdienu orķestros, ansambļos un sitamo instrumentu grupās. Tā ir noderīga, lai izceltu ritma akcentus, radītu dramatisku efektu vai imitētu reālu skaņu (piemēram, slēgtu durvju sitienu, tīru „pātagu” skaņu u.c.).
Klasiskajā repertuārā pātaga parādās gan kā krāsaina efekta ierīce, gan kā precīzs ritmisks elements. To var dzirdēt, piemēram, Ravēla Klavierkoncerta 3. daļas sākumā, kā arī Britena ierakstos — Britena "Jauniešu ceļvedī orķestrim". Repertuārā ir arī citu pazīstamu komponistu piemēri: Mālers, Rihards Štrauss, Musorgskis un Hindemits ir izmantojuši pātagu, lai pastiprinātu dramatisma momentus vai radītu īpašu akcentu.
Notācija un norādījumi partitūrā
Partitūrā pātagas skaņas notē parasti atzīmē kā sitamo instrumentu partiju ar speciālu nosaukumu (piem., „pātaga”, „slapstick” vai „whip”), reizēm papildinot ar īsu tekstuālu norādi par skanējumu un dinamiku. Precīzu sitiena vietu parasti atzīmē ritmiski, jo instruments nerada tonālu materiālu, bet tikai perkusiju akcentu.
Kopšana un drošība
- Glabājiet pātagu sausā vietā; mitrums var deformēt koku un sabojāt eņģi.
- Pārbaudiet eņģes stiprību un regulāri pievelciet skrūves, ja nepieciešams, lai novērstu neparedzētas klapēšanas vai troksni.
- Spēlējot, uzmanieties, lai nepiespiestu pirkstus starp dēļiem — rokturi ir paredzēti drošai satverei.
- Ja nepieciešams mainīt skanējumu, izmantojiet dažādas koka sugas vai pievienojiet mazas uzlikas no gumijas vai korka.
Pātaga ir vienkāršs, bet muzikāli efektīvs instruments ar bagātu lietojumu mūsdienu repertuārā. Tas spēj pievienot gan ritmisku precizitāti, gan teātrālu akcentu, padarot to par neatņemamu sitamo instrumentu arsenāla elementu.
Palikt pātagu
Jautājumi un atbildes
J: Kas mūzikā ir pātaga jeb šlāgeris?
A.: Pātaga jeb sitaminstruments ir sitamais instruments, kas sastāv no diviem ar eņģi savienotiem koka gabaliem, kuri tiek saspiesti kopā, lai radītu pātagai līdzīgu skaņu.
J: Kā tiek spēlēta pātaga?
A: Spēlmanis tur katru koka gabalu aiz rokturiem un sit ar tiem kopā, nesavienojot pirkstus.
J: Kur bieži dzird pātagu?
A: Biču bieži dzird mūsdienu orķestros, ansambļos un sitamo instrumentu grupās.
J: Vai varat nosaukt dažus klasiskās mūzikas skaņdarbus, kuros izmanto pātagu?
A: Jā, klasiskajā mūzikā pātagu var dzirdēt Ravēla Koncerta klavierēm G mažorā sākumā (1. daļa) un Britena "Jauniešu ceļvedī orķestrim".
Jautājums: Kas ir sitiens ar pātagu?
A: Slapstikls ir cita veida pātaga, kurā viens dēlis ir garāks par otru un kuru var spēlēt ar vienu roku. Spēlmanis ātri krata instrumentu, un mazā dēle atkāpjas no lielās un atsitās pret to, radot cita veida skaņu nekā pātaga.
J: Kurš no komponistiem ir izmantojis šlāgeri?
A: Šlapu ir izmantojuši vairāki komponisti, tostarp Mālers, Rihards Štrauss, Ravels, Musorgskis un Hindemits.
J: Kad tika radīta pirmā pātaga?
A: Pirmo pātagu radīja 14. gadsimtā.
Meklēt