Bernhards Rīmanis

Dzīve

Bērnība

Bernhards Rīmans bija otrais bērns sešu bērnu ģimenē. Viņa tēvs bija luterāņu mācītājs. Ģimene bija ļoti trūcīga, un viņiem nebija daudz ko ēst. Vairāki bērni nomira, un Bernhardam vienmēr bija slikta veselība. Viņa vecāki bija mīloši, bet viņš bija ļoti kautrīgs zēns. Vēlāk dzīvē viņam nācās ļoti censties, lai būtu pietiekami drosmīgs uzstāties publiski. Viņa tēvs bija viens no viņa pirmajiem skolotājiem. Zēns ļoti vēlējās visu uzzināt. Kad viņam bija desmit gadu, viņam bija matemātikas skolotājs speciālists, taču viņam matemātika bieži vien gāja labāk nekā skolotājam. Četrpadsmit gadu vecumā viņš devās uz Hanoveri, kur dzīvoja pie vecmāmiņas, lai varētu mācīties ģimnāzijā. Tēvs vēlējās, lai viņš kļūtu par priesteri, taču Bernhards bija pārāk kautrīgs, lai sludinātu cilvēkiem. Galu galā viņš ļāva viņam mācīties matemātiku.

Ir labi zināms stāsts no Rīmana skolas laikiem. Skolas direktors atbrīvojis Rīmanu no matemātikas stundām, jo viņam tās bijušas pārāk vieglas. Bernhards jautāja direktoram, vai viņš varētu aizņemties kādu sarežģītu matemātikas grāmatu, lai to izlasītu, un direktors viņam aizdeva Legendra grāmatu "Skaitļu teorija" (Théorie des Nombres). Tā bija milzīga grāmata, kurā matemātika bija tik sarežģīta, ka tikai daži cilvēki pasaulē to visu būtu sapratuši. Direktors bija vīlies, kad zēns grāmatu atnesa atpakaļ tikai pēc sešām dienām. Viņš viņam jautāja, cik tālu viņš ir ticis. Zēns atbildēja, ka ir izlasījis visu grāmatu. Tā bija taisnība, un viņš bija visu sapratis un atcerējies. Vēlāk dzīvē, kad Rīmānam bija 33 gadi, viņš izstrādāja slaveno Rīmāna hipotēzi. Tas bija raksts, kas bija tikai 8 lappuses garš, bet viņš attīstīja savu ideju, pamatojoties uz Legendra rakstīto. Kopš tā laika matemātiķi ir centušies pierādīt Rīmana rakstīto.

Universitātes dzīve

Rīmans studēja Getingenes un Berlīnes universitātēs. Studiju laikā viņš attīstīja idejas, kas kļuva ļoti svarīgas mūsdienu matemātiskajā fizikā. 1851. gadā viņš ieguva doktora grādu par disertāciju ar nosaukumu "Kompleksa mainīga lieluma funkciju vispārīgās teorijas pamati". Tas kļuva ļoti noderīgs topoloģijā, kas aplūko atrašanās vietu un vietu. Kad viņš kļuva par Getingenes pasniedzēju, viņam bija jāpiedāvā trīs lekcijas, no kurām profesori izvēlējās vienu. Viens no profesoriem bija Kārlis Frīdrihs Gauss, kurš bija viens no izcilākajiem matemātiķiem. Gauss lūdza viņam uzstāties ar lekciju "Par hipotēzēm, kas veido ģeometrijas pamatus". Pats Gauss bija strādājis pie šī temata. Rīmans bija ļoti satraucies par lekciju par šo tēmu slavenā Gausa priekšā. Kad viņš nolasīja lekciju, tā kļuva par vienu no slavenākajiem notikumiem matemātikas vēsturē. Gauss ne pārāk bieži uzslavēja jaunākos matemātiķus, taču viņš bija ļoti aizrautīgs. Rīmana idejas deva iespēju Einšteinam vairāk nekā pusgadsimtu vēlāk izstrādāt savu relativitātes teoriju.

Sākumā Rīmanam nebija algas. Viņš bija atkarīgs no studentu honorāriem. Pēc četriem gadiem viņš saņēma nelielu algu. 1857. gadā viņš kļuva par asociēto profesoru, bet 1859. gadā - par pilnu profesoru, nomainot Dirihetu, kurš četrus gadus iepriekš bija nomainījis Gausu. Rīmans cieta no sliktas veselības. Bieži vien pārguruma dēļ viņu piemeklēja depresija. Viņa ģimenē bija daudz nāves gadījumu, taču viņš strādāja ļoti cītīgi un izdarīja vairākus atklājumus, kas tagad nosaukti viņa vārdā. Viņš kļuva ļoti slavens. Apmeklējot Berlīni, Borhards, Kummers, Kronekers un Veierštrass - visi ļoti slaveni matemātiķi - apbēra viņu ar uzslavām. Viņš devās uz Parīzi, kur iepazinās ar Hermitu, kurš viņu ļoti apbrīnoja. Viņu godināja Londonas Karaliskā biedrība un Francijas Zinātņu akadēmija.

Viņš apprecējās un īsu brīdi bija laimīgs. Tad viņš saslima. Viņš saslima ar pleirītu un vairākkārt devās uz Itāliju, lai nostiprinātu veselību. Viņš nomira Selaskā pie Lagodžorē 39 gadu vecumā.

Saistītās lapas

• Rīmana summa
• Rīmana hipotēze
• Rīmana zetas funkcija