1237. gads: notikumi, dzimšanas, nāves un valdnieki

Iepazīsties ar 1237. gada svarīgākajiem notikumiem, dzimšanām, nāvēm un valdniekiem — hronoloģisks pārskats ar biogrāfijām un svarīgiem vēstures faktiem.

Autors: Leandro Alegsa

Saturs

·         1 Notikumi

·         2 dzimšanas gadījumi

·         3 nāves gadījumi

·         4 Monarhi/Prezidenti

Notikumi

  • Mongolu iebrukums Kijevas Krievijā: 1237. gadā sākās plašāka Ziemeļrietumu Eirāzijas kampaņa, ko vadīja Batu hāns. Mongolu karaspēks 1237. gada decembra beigās un 1238. gada sākumā iebruka vairākos Kijevas Rusas prinčaštatos; viena no pirmajām upuriem bija Rižanas (Ryazan) prinčaštats, kuru mongoli izpostīja. Šis iebrukums radīja būtiskas politiskas pārmaiņas reģionā un sagatavoja ceļu turpmākajai pakļaušanai.
  • Cortenuovas kauja (27. novembris 1237): Svētās Romas imperators Frīdrihs II (Frederick II) sakāva Lombardijas pilsētu savienības (Lombard League) spēkus. Uzvara nostiprināja imperatora pozīcijas Ziemeļitālijā, lai gan ilgtermiņā konflikts ar itāļu pilsētām un Pāvestu turpinājās.
  • Jūras un diplomātiskie darījumi Rietumeiropā: 1237. gadā tika noslēgti vairāki reģionāli līgumi un robežnolīgumi, kuri nostiprināja teritoriju robežas un ietekmes sfēras starp Karalisti Angliju un Skotiju (sk. zemāk — Yorkas līgums).
  • Treaty of York (1237): 1237. gadā tika parakstīts Yorkas līgums starp Anglijas karali Henriju III (Henry III) un Skotijas karaļvalsti, kurā tika formalizētas robežas starp abām valstīm ziemeļos — tas bija nozīmīgs solis robežstabilitātē Britu salās.
  • Kristīgā Rekonkista un Iberskā situācija: Spānijas kristīgajos karaļvalstīs turpinājās Rekonkistas darbs, ko vadīja tādi valdnieki kā Ferdinands III (Ferdinand III) un Huanam Aragonas karalim Džamezam I (Jaime I). 1237. gads iezīmēja pakāpenisku teritoriju paplašināšanos Andalūzijā un citos reģionos.
  • Svētā Romas impērijas un pāvesta attiecības: 1237. gads bija daļa no ilgstošā konflikta starp imperatoru Frīdrihu II un pāvestu (Gregoru IX), kas ietekmēja politisko klimatu Rietumeiropā un Itālijā.

Dzimšanas gadījumi

Viduslaiku dokumentācija par precīzām dzimšanas dienām bieži ir nepilnīga. 1237. gadā nav daudz labi dokumentētu, pasaules mēroga ievērojamu personu, kuru dzimšanas dati būtu vispārpieņemti ar precizitāti. Daudzi vēsturnieki sniedz aptuvenas datācijas par 13. gadsimta personībām, tomēr precīzas un drošas ziņas par plaši pazīstamu līderu vai kultūras darbinieku dzimšanām tieši 1237. gadā ir ierobežotas.

Nāves gadījumi

  • Arī nāves gadījumu reģistrācija šajā periodā ir selektīva. Tomēr svarīgs sekas aspekts bija mongolu iebrukuma radītie postījumi: daudzas vietējās elites un iedzīvotāji gāja bojā vai tika iznīcināti, īpaši prinčaštatos un pilsētās, kuras tika sagrābtas un iznīcinātas 1237.–1238. gadā.
  • Papildu pieminēšanai — reģionālas valdnieku nāves un varas maiņas notika ar salīdzinoši biežu regularitāti, taču plaši pazīstamu starptautisku līmeņa personu nāves tieši 1237. gadā plaši nereģistrētas vai datētas aptuveni citos gados.

Monarhi/Prezidenti (galvenie valdnieki 1237. gadā)

  • Anglija: Henrijs III (Henry III), valdīja 1216–1272
  • Skotija: Aleksandrs II (Alexander II), valdīja 1214–1249
  • Francija: Luijs IX (Louis IX), valdīja 1226–1270
  • Svētā Romas impērija: Frīdrihs II (Frederick II) — imperators ar plašu ietekmi Itālijā un centrālajā Eiropā
  • Pāvests: Gregors IX (Pope Gregory IX), pontifikāts 1227–1241
  • Mongolu impērija: Oficiāli Lielais hāns — Ögedejs (Ögedei Khan) kā augstākais hāns; rietumu ekspedīcijai vadību īstenoja Batu hāns (Batu Khan)
  • Castile un Leon: Ferdinands III (Ferdinand III), valdīja 1217–1252
  • Aragonas karaliste: Džamezs I (Jaime I), valdīja 1213–1276
  • Nicaeja/Byzantija (pēc Konstantinopoles krišanas): Jānis III Vatatzess (John III Doukas Vatatzes) — Nikaijas imperators, 1222–1254
  • Norvēģija: Hākon IV Haakonsson (Håkon IV), valdīja 1217–1263

Vēsturiskā nozīme un secinājumi

1237. gads iezīmējas kā pārmaiņu gads vairākos reģionos: Mongolu ekspansija Austrumos būtiski pārveidoja politisko ainavu Kijevas Rusas teritorijā, savukārt Eiropā turpinājās konflikts starp imperatoriem, pilsētām un pāvestu, kas ietekmēja politisko un militāro līdzsvaru. Treaty of York nostiprināja robežas Britu salās, bet Itālijā Frīdriha II uzvara Cortenuovā uz laiku nostiprināja impērijas pozīcijas. Kopumā 1237. gads ir daļa no 13. gadsimta dinamiskām pārmaiņām, kas ietekmēja gan vietēko, gan starptautisko varu attiecības.

Ja vēlaties, varu papildināt šo rakstu ar konkrētām biogrāfijām, detalizētāku laika līniju vai avotu sarakstu par katru no minētajiem notikumiem.

Notikumi

  • Tomass II no Savojas kļūst par Flandrijas grāfu.
  • Tiek dibināta Elblongas pilsēta Polijā.
  • Visu 4 hanātu pārstāvji ieved Eiropā 150000 mongoļu, turku un persiešu karaspēku.
  • Mongoļi iebrūk Krievzemē.
  • Gualdo Tadino, Itālijā, izposta ugunsgrēks.
  • Francijā tiek dibināta Artoī grāfiste.
  • Balduīns II kļūst par Konstantinopoles latīņu imperatoru.
  • Vācijas karalis Konrāds IV kļūst par Vācijas karali.
  • Livonijas Zobenbrāļi apvienojas ar Zobenbrāļiem.
  • Svētās Romas impērijas imperators Frīdrihs II sakauj Lombardijas līgu Kortenuovas kaujā
  • Ķīnas galvaspilsētā Hangdžou liels ugunsgrēks iznīcina aptuveni 30 000 mājokļu.

Dzimšana

  • Antiohijas kņazistes valdnieks Bohemonds VI no Antiohijas

Nāves gadījumi

  • 15. aprīlis - Ričards Pūrs, angļu garīdznieks
  • 6. jūnijs - Džons de Skots, 9. Hantingdonas grāfs
  • Jānis Briennas, Jeruzalemes karalis un Konstantinopoles latīņu imperators (dzimis ap 1148. gadu)
  • Jordanus Nemorarius, vācu zinātnieks
  • Pons de Capduelh, franču trubadūrs
  • 23. septembris - Snorri Sturlusons, islandiešu vēsturnieks, dzejnieks un politiķis (dzimis ap 1178. g.)

Monarhi/Prezidenti

  • Aragona - Džeimss I Aragonas karalis un Barselonas grāfs (valdīja no 1213. līdz 1276. gadam)
  • Kastīlija - Ferdinands III, Kastīlijas un Leonas svētais karalis (valdīja no 1217. līdz 1252. gadam)
  • Joana, Llvelina Lielā sieva


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3