Count of Flanders

Flandrijas grāfu saraksts

Flandrijas 1. nams

• Balduīns I Dzelzs bruņinieks (863-879), precējies ar Kārļa Dižā meitu Juditu.
• Balduīns II Baltais (879-918), Balduīna I un Judītes dēls
• Arnulfs I Lielais (918-964), Balduīna II dēls, kopā ar:
• Balduīns III (958-962), Arnulfa I dēls
• Arnulfs II (964-988), Balduīna III dēls
• Balduīns IV Bārdainais (988-1037), Arnulfa II dēls
• Balduīns V de Lille (1037-1067), Balduīna IV dēls
• Balduīns VI (1067-1070), Balduīna V dēls, Hainautas grāfs
• Arnulfs III (1070-1071), Halenāras grāfa Balduīna VI dēls.
• Roberts I Frīzu (1071-1093), Balduīna V dēls.
• Roberts II (1093-1111), Roberta I dēls
• Balduīns VII Hapkins (1111-1119), Roberta II dēls

Estridsenas nams

• Kārlis I Labais (1119-1127), Balduīna VII brālēns, viņa iecelts

Normandijas nams

• Vilhelms I Klīts (1127-1128), Balduīna V mazmazdēls, kuru iecēla Francijas Luijs VI.

Elzasas vai Metzas nams

• Teodoriks (1128-1168), Roberta I mazdēls, kuru atzina Francijas Luijs VI.
• Filips I (1168-1191), Teodorika dēls
• Margareta I (1191-1194), Teodorika meita,
• kopā ar vīru Balduīnu no Henoitas

Flandrijas 2. nams

• Balduīns VIII (1191-1194), Margaretas I vīrs, Balduīna VI, arī Hainautas grāfa, tēva pēc cilts līnijas mazmazdēls
• Balduīns IX (1194-1205), Balduīna VIII dēls, arī Konstantinopoles latīņu imperators.
• Joana I (1205-1244), Balduīna IX meita, kopā ar Balduīnu IX
• Ferdinands (1212-1233)
• Tomass (1237-1244)
• Margareta II (1244-1278), Joannas māsa, precējusies vispirms ar Burhardu IV no Avesnes un pēc tam ar Vilhelmu no Dampjēras.
• kopā ar saviem dēliem no otrās laulības Vilhelmu III Dampjēras (1247-1251) un Gaju Dampjēras (1251-1305).

1244. gadā Flandrijas un Heno grāfistes Flandrijas un Heno grāfistes mantošanas karā Flandrijas un Heno grāfistes mantošanas karā uz Flandrijas un Heno grāfisti pretendēja Margaretas II dēli, pusbrāļi Jānis I no Avesnes un Vilhelms III no Dampjēras. 1246. gadā Francijas karalis Luijs IX piešķīra Flandriju Vilhelmam.

Dampjēras nams

• Vilhelms I (1247-1251), Margaretas II un Vilhelma II Dampjēras dēls
• Gijs I (1251-1305), Margaretas II un Vilhelma II Dampjēras dēls, arī Namūras grāfs.
• Roberts III ("Flandrijas Lauva") (1305-1322), Gija dēls.
• Luijs I (1322-1346), Roberta III mazdēls
• Luijs II (1346-1384), Luija I dēls
• Margareta III (1384-1405), Ludviķa II meita,
• kopā ar vīru Filipu II

Burgundijas nams

• Jānis Bezbailīgais (1405-1419), Margaretes III un Burgundijas Filipa II dēls.
• Filips III Labais (1419-1467), Jāņa dēls
• Kārlis II Drosmīgais (1467-1477), Filipa Labā dēls
• Marija Bagātā (1477-1482), Kārļa Drosmīgā meita, kopā ar savu vīru Maksimiliānu I, Svētās Romas imperatoru.

Habsburgu nams

• Filips IV Skaistais (1482-1506), Marijas un Maksimiliāna dēls
• Kārlis III (1506-1555), Filipa dēls, arī Svētās Romas imperators (kā Kārlis V) un Spānijas karalis (kā Kārlis I).

Kārlis V 1549. gadā pasludināja pragmatisko sankciju, kas uz mūžīgiem laikiem apvienoja Flandriju ar pārējām Lejaszemju lordistēm personālā savienībā. Kad Kārļa V mantinieki sadalīja Hābsburgu impēriju, Zemslande, ieskaitot Flandriju, nonāca Spānijas Filipa II īpašumā, kas piederēja Hābsburgu nama Spānijas atzaram.

• Filips V (1555-1598), Kārļa III dēls, arī Spānijas karalis kā Filips II.
• Izabella Klāra Eiženija (1598-1621), Filipa II meita,
• kopā ar vīru Albertu, Austrijas erchercogu)
• Filips VI (1621-1665), Filipa III mazdēls, arī Spānijas karalis kā Filips IV
• Kārlis IV (1665-1700), Filipa IV dēls, arī Spānijas karalis kā Kārlis II.
• Filips VII (Burbonu nams) (1700-1706), Filipa IV mazmazdēls.

No 1706. līdz 1714. gadam Spānijas mantojuma kara laikā Flandrijā iebruka angļi un holandieši. Uz lēni pretendēja Habsburgu un Burbonu nams. 1713. gadā Utrehtas līgums atrisināja mantošanas jautājumus, un Flandrijas grāfiste nonāca Habsburgu nama Austrijas atzara rokās.

• Kārlis V (1714-1740), Filipa III mazdēls, arī Svētās Romas imperators (ievēlēts)
• Marija Terēzija (1740-1780), Kārļa IV meita, kopā ar
• Francisks I (1740-1765)
• Jāzeps I (1780-1790), Marijas Terēzijas un Franciska I dēls
• Leopolds (1790-1792), Marijas Terēzijas un Franciska I dēls
• Francisks II (1792-1835), Leopolda dēls, arī Svētās Romas imperators

Titulu atcēla pēc tam, kad revolucionārā Francija 1795. gadā anektēja Flandriju. Francisks II 1797. gada Campo Formio līgumā atteicās no savām pretenzijām uz Zemslandi. Teritorija palika Francijas sastāvā līdz Napoleona karu beigām.