6,9 magnitūdas zemestrīce notika 2010. gada 11. martā, aptuveni 40 kilometru uz dienvidrietumiem no Pičilemu, O'Higinsa reģionā, Čīlē. Klusā okeāna cunami brīdinājuma centrs izdeva brīdinājumu par visā Klusajā okeānā, lai un vienlaikus brīdināja par vietējo cunami iespējamību 100 kilometru attālumā no epicentra (starp Sanantonio un Končesjonu).

Ģeoloģiskais konteksts

Lai gan plašsaziņas līdzekļi sākotnēji ziņoja, ka šī marta zemestrīce būtu 27. februāra zemestrīces pēcgrūdiens, ASV Ģeoloģiskās izpētes dienesta sākotnējā ģeoloģiskajā kopsavilkumā norādīts, ka tā bija atsevišķs notikums. Saskaņā ar šo analīzi marta zemestrīci, visticamāk, neizraisīja tieša, ātra pielāgošanās februāra vilces lūzumam starp Nazkas un Dienvidamerikas plātnēm, bet tā šķita saistīta ar parastu lūzumu vienas no plāksnēm iekšienē. Tomēr sākotnējie dati neatbild pilnīgi skaidri uz jautājumu, kurā plāksnē (Nazkas vai Dienvidamerikas) notika šī kustība.

Pēczemestrīces un brīdinājumi

Sešu stundu laikā pēc pamatzemestrīces reģistrēja aptuveni 10 pēcgrūdienus; no tiem 2 bija 6 magnitūdu vai lielāki, bet 7 svārstījās starp 5 un 6 magnitūdām. Šāda aktivitāte atbilst gaidāmai pēcgrūdienu virknei pēc spēcīgākiem kustības notikumiem un prasīja pastiprinātu uzmanību civilās aizsardzības iestādēm un vietējām amatpersonām.

Sociālā un politiskā ietekme

Zemestrīce notika neilgi pirms jaunā prezidenta Sebastjana Pinjeras zvēresta došanas — aptuveni plkst. 12.15 pēc vietējā laika (15.15 UTC) Čīles kongresā Valparaīso, kur bija labi jūtami grūdieni. Inaugurācijā klāt bija arī Bolīvijas, Paragvajas un Ekvadoras prezidenti; televīzijas sižetos bija redzams, ka ceremonija netika pārtraukta, taču klātesošie un skatītāji jutās satraukti.

Bojājumi un ietekme uz vietējiem reģioniem

Čīles plašsaziņas līdzekļi ziņoja par dažādiem materiāliem bojājumiem un infrastruktūras traucējumiem. Tika ziņots, ka sabruka gājēju pāreja pār Čīles 5. autoceļu uz ziemeļiem no Rancagua, kā arī bija citi ceļu un ēku bojājumi vairākos reģionos. Visvairāk skartā vieta bija Pičilemu, kas atradās tuvu epicentram: tur tika bojāts vai sagrauts Ross parks, lielākā daļa Agustīna Rossa kultūras centra un daudzas privātmājas ap Espiniljo un Rodeiljo. Vietējās amatpersonas un glābšanas dienesti uzsāka bojājumu inventarizāciju un sniedza palīdzību iedzīvotājiem, savlaicīgi reaģējot uz cunami brīdinājumiem un pēcgrūdienu iespēju.

Kopumā šī zemestrīce bija vērā ņemams seismisks notikums reģionā, pievēršot uzmanību tam, ka Čīle kā viens no zemestrīcēm visvājāk pakļautajiem rajoniem Dienvidamerikā turpina ciest gan no lieliem lūzumiem pie plākšņu robežām, gan no iekšplāksnes lūzumiem. Glābšanas un monitoringa operācijas turpinājās, līdz tika novērtēta pilna ietekme uz infrastruktūru un iedzīvotājiem.