2011. gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona bija viena no aktīvākajām Atlantijas okeāna sezonām kopš 1851. gada. Sezona oficiāli sākās 2011. gada 1. jūnijā un beidzās 30. novembrī. Tā kopumā bija virs vidējā aktivitātes līmeņa — izveidojās daudz tropisko ciklonu un vairākas nozīmīgas viesuļvētras.

Sezonas gaita un nozīmīgākie cikloni

Sezona sākās 29. jūnijā, kad izveidojās tropiskā vētra Arlene. Tā veidojās Meksikas līcī un vēlāk sasniedza sauszemi Verakrusā. Vētra prasīja 25 cilvēku dzīvības un nodarīja zaudējumus 223 miljonu ASV dolāru apmērā (2011. gada vērtībā).

Pēc Arlene izkliedēšanās sezonā izveidojās virkne nosauktu tropisko vētru. Liela daļa no tām attīstījās no frontālajām robežām vai no ne-tropisku sistēmu transformācijas, nevis no klasiskajiem aktīvajiem tropiskajiem vilcieniem Atlantijas centrālajā daļā. Šī iemesla dēļ sezonas sākumā bija novērojama neparasta iezīme: astoņas pirmās nosauktās vētras nepārauga par viesuļvētrām — rekords, kas ilga līdz augusta beigām.

Rekords beidzās, kad augusta beigās izveidojās viesuļvētra Irēna. Irēna kļuva arī par pirmo lielo viesuļvētru (saskaņā ar Saffira–Simpsona viesuļvētru skalu — trešās kategorijas vai augstākas) šajā sezonā un bija viena no postošākajām, ietekmējot Karību salu reģionu un ASV austrumu krastu ar spēcīgu vēju, ilgstošām lietavām un plūdiem. Pēc Irēnas izkliedēšanās viesuļvētra Katia kļuva par otru nozīmīgāko vētru sezonā.

Vēl viena izcelšanās bija viesuļvētra Rina, kas septembra sākumā ilgstoši saglabājās salīdzinoši stacionāra un radīja ilgstošas vēja un viļņu sekas Meksikas rietumu un centrālajās jomās. No 7. līdz 9. septembrim vienlaicīgi bija aktīvi trīs tropiskie cikloni — Katia, Maria un Nate — kas ir retāk novērojama fenomens Atlantijas sezonās un izraisīja papildu uzmanību sinoptiķu aprindās.

Skaitļi un raksturojums

Sezona kopumā bija ļoti aktivizēta — tika reģistrētas daudzas nosauktās tropiskās vētras un vairākas viesuļvētras, tajā skaitā vairākas, kas sasniedza lielu intensitāti. Daļa vētru neradīja lielu postījumu, bet dažas (īpaši Irēna un Arlene) radīja ievērojamus upurus un materiālos zaudējumus.

Cēloņi un klimata ietekme

Sezonas pastiprinātu aktivitāti veicināja vairāki faktori, tostarp ģenerālās klimatiski-barometriskās vides īpatnības Atlantijas reģionā — zemākas pēdējā laika SST (jūras virsmas temperatūras) anomalijas Main Development Region nebija būtiski sadrumstalojušas tropisko ciklonu attīstību, un La Niña apstākļi Tahiti/okeānā, uz kuriem norādīja La Ninjas prognozes, radīja apstākļus, kas parasti ir labvēlīgi tropisko ciklonu attīstībai (mazāka augstuma vertikālā saspiede un vājas trokšņu vētras).

Ietekme un seku novēršana

Sezona radīja dažādas ietekmes: vietām bija cilvēku upuri, infrastruktūras bojājumi, lauksaimniecības zaudējumi un plašas evakuācijas. Vietējie un starptautiskie katastrofu pārvarēšanas dienesti reaģēja ar glābšanas, pārtikas un patvēruma palīdzību. Pēc sezonas dažu nozīmīgu vārdu, tostarp Irēnas, lietošana nākamajās sarakstos tika pārskatīta un vārdi tika pensināti, ņemot vērā to postījumu apjomu un atmiņu par zaudējumiem.

Kopsavilkums

2011. gada Atlantijas viesuļvētru sezona ir nozīmīga ar to, ka tā bija viena no aktīvākajām kopš 19. gadsimta vidus: daudz nosauktu tropisko ciklonu, retas fenomens — liels skaits vājas nosauktas vētras sezonas sākumā — un vairākas postošas viesuļvētras sezonas vidū un beigās. Sezona izgaismoja nepieciešamību uzlabot brīdināšanas sistēmas, infrastruktūras izturību un sagatavotību plūdu un vētru izraisītām katastrofām visos apdraudētajos reģionos.