Alberto Džakometi — Šveices tēlnieks, gleznotājs un modernisma ikona (1901–1966)

Alberto Džakometi (1901–1966) — Šveices tēlnieks un gleznotājs, modernisma ikona; elongētas skulptūras un sirreālisms, kas pārveidoja 20. gadsimta mākslu.

Alberto Džakometi (itāļu izruna: [alˈbɛrto dʒakoˈmetti]; 1901. gada 10. oktobris - 1966. gada 11. janvāris) bija Šveices tēlnieks, gleznotājs, zīmētājs un grafiķis. Viņa vecāki bija Džovanni un Annetta, un viņa ģimene auga kopā ar mākslu. Viņa tēvs bija postimpresionisma gleznotājs.

Agrīnā dzīve un izglītība

Džakometi dzimis mazā ciematā Borgonovo (Šveicē) un jau bērnībā parādīja izteiktu interesi par zīmēšanu un glezniecību. Desmit gadu vecumā viņš sāka zīmēt ar zīmuli un krītiņiem un sūtīt savus zīmējumus krusttēvam Amietim. Pusaudža gados viņš pārgāja uz eļļas tehniku — savu pirmo portretu (sejas) uzgleznoja 12 gadu vecumā — un par modeļiem izmantoja savus brāļus un māsas.

1915. gadā viņš mācījās evaņģēliskajā skolā Schiers pilsētā, kur mācības beidza 1919. gadā. Pēc tam Džakometi studēja Ženēvā, iestājoties École des Arts Industriels, un daudz ceļoja uz Itāliju — Venēciju, Paduju, Florenci un Romu. Šajās ceļojuma gaitās viņu īpaši ietekmēja senās ēģiptiešu mākslas kolekcijas, kā arī Āfrikas un Okeānijas māksla.

Parīze, sirreālisms un turpmākā attīstība

No 1922. gada Džakometi dzīvoja un strādāja galvenokārt Parīzē, kur viņš darbojās starp mākslinieku grupām un iepazina jaunas virzienu ietekmes. 1930.ajos gados viņu pievilka sirreālisms. Kā piemēru var minēt darbus, kas tolaik kombinēja sapņu loģiku un neparastas formas, piemēram "Balli, kas karājas" un "Pils pulksten 4 no rīta". Tomēr pēc Otrā pasaules kara viņš atgriezās pie figūras attēlošanas, radot pazīstamās izstieptās, tiešās cilvēka figūras.

Tehnika un tematika

Džakometi strādāja gan kā gleznotājs un zīmētājs, gan kā tēlnieks; tēlniecībā viņš izmantoja ģipsi un bronzu, bieži ilgstoši pārstrādājot modeļus, līdz sasniedza vēlamo efekti. Viņa raksturīgās tēlniecības iezīmes ir:

• cilvēka figūras izstiepums un nosvērtība — smalkas, nepieciešamības pēc pastāvīgas telpas un attāluma sajūtas akcentēšana;
• spēcīga uzmanība portretam un skatu punktam — daudzi darbi ir līdzīgi zīmētiem vai skicētiem priekšstatiem par redzamo;
• materiālu kontrasts — no trausla ģipša uz cietu bronzu, kas saglabā saskares un darba atstātās pēdas;
• ekzistenciālas noskaņas un vienlaidus uzmanība cilvēka klātbūtnes problemātikai pēc kara.

Otrā pasaules kara laiks un turpmākā karjera

1940. gadā Džakometi un viņa brālis Djego devās uz Francijas dienvidiem, lai izvairītos no nacistu iebrukuma. 1941. gadā viņš atgriezās Parīzē un turpināja strādāt, attīstot savu unikālo rokrakstu. Pēc kara viņa darbi sāka saņemt plašāku starptautisku atzinību — viņa eksponāti parādījās nozīmīgās izstādēs, bet viņa bronzas figūras kļuva par 20. gadsimta tēlniecības simboliem.

Svarīgākie darbi un tēmas

Džakometi pazīstams ar plašu darbu loku — gan skulptūrām, gan zīmējumiem un gleznām. Viņa tēmas bieži koncentrējas uz cilvēka klātbūtni, identitāti un redzamību. Starp atpazīstamākajiem motīviem un darbiem var minēt:

• portretus un galvas (bieži modeli sniedza brālis Djego un draugi);
• stāvēt, staigāt un sēdēt attēlojumu sērijas, kas meklē cilvēka attiecības ar telpu (piem., pazīstamās, izstieptās figūras, kas tiek sauktas par "Gājēju" tipa darbiem);
• sirreālistiskā perioda scenas un objekti, kas saglabājas kā svarīga pāreja uz vēlākajām figūrām.

Mantojums

Džakometi tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta tēlniekiem. Viņa darbus īpaši ietekmēja tādi mākslas stili kā kubisms un sirreālisms, tomēr viņa pašmērķis bija attēlot cilvēku eksistenci un klātbūtni mūsdienu pasaulē. Darbi ir iekļauti daudzos pasaules muzejos un privātajās kolekcijās, tostarp nozīmīgos modernās mākslas muzejus. Papildus muzejiem, viņa grūti atdarināmā rokraksta un eksperimentu dēļ viņš ietekmēja vairākas vēlākas tēlniecības un glezniecības paaudzes.

Daļa Džakometi mantojuma un arhīvu atrodas Fondation Giacometti Parīzē, kas vāc, pētī un izstāda viņa darbus un dokumentus. Arī mūsdienu izpēte pievērš pastiprinātu uzmanību viņa darba metodēm — no ātrām skicēm līdz rūpīgi veidotām bronzām.

Nāve

Džakometi nomira 1966. gada 11. janvārī. Kopš tā laika viņa darbi turpina būt studiju objekts un iedvesma gan māksliniekiem, gan plašākai publikai, kas meklē atbildes uz jautājumiem par cilvēka klātbūtni mākslā.

Jautājumi un atbildes

J: Kad dzimis Alberto Džakometi?

J: Kas bija viņa vecāki?

Q: Ar kādu mākslas veidu nodarbojās viņa tēvs?

J: Kur viņš mācījās skolā 1915. gadā?

J: Kādi mākslas stili ietekmēja viņa daiļradi?

J: Kur viņš ceļoja pēc iedvesmas?

J: Kad viņš atgriezās Parīzē pēc bēgšanas no nacistu iebrukuma kopā ar brāli Djego?

Meklēt pēc burta