Matemātikā bijektīva funkcija jeb bijekcija ir funkcija f : AB, kas ir gan injekcija, gan surjekcija. Tas nozīmē, ka katram elementam b koddomēnā B ir tieši viens elements a domēnā A, kas ir tāds, ka f(a) = b. Cits bijekcijas nosaukums ir 1-1 korespondence.

Terminu bijekcija un ar to saistītos terminus surjekcija un injekcija ieviesa Nikolajs Burbaki. Pagājušā gadsimta 30. gados viņš un grupa citu matemātiķu publicēja virkni grāmatu par moderno progresīvo matemātiku.

Galvenās īpašības

  • Invertējamība: ja f : AB ir bijekcija, pastāv inversā funkcija f−1 : BA, kas katram b piešķir to vienīgo a, kuram f(a) = b. Inversā funkcija apmierina f−1(f(a)) = a un f(f−1(b)) = b.
  • Kompozīcija: kompozīcija divām bijekcijām ir bijekcija. Tāpat bijekcijas invertēšana un identitātes funkcija saglabā bijektīvu īpašību.
  • Vienums starp izteiksmēm: bijekcija nozīmē, ka nav elementu, kuriem nav pretenšu (surjekcija), un nav dažādu elementu, kuriem ir tāda pati attēla vērtība (injekcija).
  • Karinalitāte: ja pastāv bijekcija starp kopām A un B, šīm kopām ir vienāda kardinalitāte (tās tiek uzskatītas par vienādi "lielām").

Piemēri

  • Beidzama kopa: f : {1,2,3} → {a,b,c}, kur f(1)=a, f(2)=b, f(3)=c — skaidra bijekcija (katram a,b,c atbilst tieši viens elements no {1,2,3}).
  • Veselie skaitļi: f : Z → Z, f(n) = n + 1 — bijekcija (invertā funkcija f−1(n) = n − 1).
  • Reālie skaitļi: f : R → R, f(x) = 2x — bijekcija (f−1(y) = y/2). Savukārt f(x)=e^x nav bijekcija no R uz R, jo tā nav surjektīva (e^x>0, tāpēc negācijas vērtības netiek sasniegtas).
  • Saskaitāmās pret nebeidzamām kopām: naturālo skaitļu kopa N un veselo skaitļu kopa Z ir bijektīvas (eksistē bijekcija), tāpēc tām ir vienāda – saskaitāma – kardinalitāte. Taču N un reālo skaitļu kopa R nav bijektīvas (R ir neskaitāmi nebeidzama), ko pierāda Kārtila diagonālais arguments.
  • Racionālie skaitļi Q ir saskaitāmi un tādēļ bijektējas ar N (ir iespējams uzskaitīt visus racionālos skaitļus).

Kā pārbaudīt, vai funkcija ir bijektīva

  • Pārbaudīt injekciju: pierādīt, ka, ja f(a) = f(a'), tad a = a'.
  • Pārbaudīt surjekciju: pierādīt, ka katram bB pastāv aA tāds, ka f(a) = b.
  • Alternatīvi: parādīt, ka pastāv inversā funkcija g : BA ar īpašību g(f(a)) = a un f(g(b)) = b. Eksistence vienlaicīgi labās un kreisās inverses garantē bijektivitāti.
  • Beidzamām kopām: ja A un B ir galīgas un |A| = |B|, tad injektīva funkcija no A uz B (vai surjektīva funkcija no A uz B) jau pietiek, lai tā būtu bijekcija.

Saistītie jēdzieni un rezultāti

  • Permutācijas: bijekcija no kopas uz pašu sevi (A → A) saucas permutācija; visas permutācijas kopā veido simetriju grupu.
  • Kantora–Šrēdera–Bernšteina teorēma: ja pastāv injectīvas funkcijas A → B un B → A, tad eksistē arī bijekcija A ↔ B (tātad kopām ir vienāda kardinalitāte).
  • Grafiska interpretācija: attēlojot domēna elementus vienā pusē un kodomēna otrā, bijekcija nozīmē, ka var uzzīmēt savienojumus tā, lai katrs elements abās pusēs būtu pieslēgts tieši vienai līnijai.

Neliels pierādījums — bijekcija ↔ invertējamība

Ja f ir bijekcija, tad definējam f−1(b) kā to vienīgo a, kuram f(a) = b. Šī definīcija ir labi uzstādīta, jo bijektivitāte nodrošina a eksistenci un unikalitāti. Pretēji, ja pastāv g tāda, ka g(f(a)) = a un f(g(b)) = b, tad f nevar mapēt divus dažādus a uz vienu b (citādi g neatgrieztu unikālu priekšattēlu), un katram b ir priekšattēls (g nodrošina to), tātad f ir gan injektīva, gan surjektīva.

Šie skaidrojumi un piemēri palīdz saprast, kāpēc bijekcija ir fundamentāls jēdziens matemātikā, it īpaši kopu teorijā, kombinatorikā un funkciju teorijā.