Boriss Spasskis — padomju un franču šaha lielmeistars, 10. pasaules čempions

Boriss Spasskis — padomju un franču šaha lielmeistars, 10. pasaules čempions; leģendārais 1972. gada Fišera mačs, PSRS čempions un šaha ikona.

Boriss Spasskis (dzimis 1937. gada 30. janvārī Ļeņingradā) ir viens no pazīstamākajiem padomju un Francijas šaha lielmeistariem. Viņš kļuva par desmito pasaules čempionu šahā, šo titulu ieņemot 1969. gada nogalē un saglabājot to līdz 1972. gadam.^{p381 lpp.}

Karjeras gaita un panākumi

Spasskis izcēlās jau jaunībā un ātri iekļuva elites šaha aprindās. Viņš divreiz uzvarēja PSRS šaha čempionātā — 1961. un 1973. gadā —, un šos panākumus papildināja daudzi uzvarēti starptautiski turnīri. Spasskis vairākkārt startēja pasaules čempionāta ciklos un vairākas reizes kandidēja uz pasaules šaha čempiona titulu (piedaloties kandidatūrās 1950.–1980. gados).

Uzvaras Kandidātu maču sērijās: Boriss uzvarēja Kandidātu maču sērijā 1965. un 1968. gadā, kas deva iespēju cīnīties par pasaules čempiona titulu. Viņam bija trīs galvenie pasaules čempionāta mači: 1966. gadā pret Tigranu Petrosjanu (zaudējums), 1969. gadā pret Petrosjanu (uzvara) un 1972. gadā pret Bobiju Fišeru (zaudējums). Mačs ar Fišeru Reikjavīkā kļuva par visplašāk atspoguļoto un politiski nozīmīgāko šaha notikumu Aukstā kara laikā.

Spēles stils un slavenākās partijas

Spasskis bija pazīstams ar universālu spēles stilu: viņš prata gan skaidras, pozicionālas partijas, gan dinamiskas, taktiskas cīņas. Viņa atklāšanas repertuārs bija plašs, un viņš spēja ātri pielāgoties pretinieka taktikai. No īpaši slavenām partijām jāmin vairākas no viņa pasaules čempionāta mačiem, tostarp kritiskās partijās pret Petrosjanu un Fišeru, kas tiek analizētas līdz pat mūsdienām kā mācību piemēri.

Politiskais fons un kritika

Viņa zaudējums Fišeram 1972. gadā izpelnījās rūpīgu Padomju Savienības centrālās šaha komitejas uzmanību — Spasskim tika pārmests nepietiekams sagatavošanās līmenis un dažkārt acīmredzamas psiholoģiskas kļūmes. Reikjavīkas mačs bija ne tikai sportisks, bet arī propagandistisks konflikts starp Rietumiem un PSRS, kas pastiprināja uzmanību un spiedienu uz abiem spēlētājiem.

Vēlākais dzīves posms

Līdz nesenai pagātnei viņa dzīves otra puse aizritēja Francijā, kur Spasskis pavadīja lielu daļu savas vēlākās dzīves. Viņam ir gan Krievijas, gan Francijas pilsonība. Viņš turpināja spēlēt turnīros arī pēc galvenā karjeras posma, piedalījās meistarklasēs, sniedza komentārus un rakstīja materiālus par šahu.

Mantojums un ietekme

• Starptautiska atpazīstamība: Spasskis palicis vienā no galvenajiem 20. gadsimta šaha figūrām, pazīstams plašākai publikai arī pateicoties Reikjavīkas mačam.
• Šaha attīstība: Viņa partijas un atklāšanas izvēles ietekmējušas daudzu lielmeistaru repertoārus un šaha literatūru.
• Pedagoģiskā darbība: Spasskis vadīja meistarklases un konsultēja nākamās paaudzes spēlētājus, daloties pieredzē un analīzē.

Boriss Spasskis tiek atcerēts kā izcils šahists, kurš sasniedza sporta virsotni sarežģītā politiskā laikā, atstājot spēcīgu ietekmi uz šaha vēsturi un taktiku. Viņa dzīve un karjera joprojām ir cieši pētīta gan šaha teorētiķu, gan interesentu vidū.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Boriss Spasskis?

J: Kādi bija viņa sasniegumi šaha pasaulē?

Jautājums: Cik reizes viņš uzvarēja PSRS šaha čempionātā?

J: Kuros gados viņš uzvarēja kandidātu maču sērijā?

Jautājums: Vai viņš kādreiz ir spēlējis par pasaules šaha čempiona titulu?

J: Ar kādu kritiku viņš saskārās pēc spēles ar Fišeru 1972. gadā?

J: Kur Boriss Spasskis ir pavadījis lielāko daļu savas dzīves?

Meklēt pēc burta