Ferdinands Lassalle: vācu jurists, sociālistu politiķis un ADAV dibinātājs
Ferdinands Lassalle (1825. gada 11. aprīlis — 1864. gada 31. augusts) bija vācu jurists un sociālistu politiķis. Viņš bija nozīmīga, bet pretrunīga figūra 19. gadsimta vācu darba kustībā, pazīstams gan kā organizators un orators, gan kā autors politiskos un juridiskos rakstos.
Lassalle dzimis Breslavā (mūsdienu Vroclavā). Tēvs viņu nosūtīja uz biznesa skolu Leipcigā, bet vēlāk Lassalle pārgāja uz Breslavas Universitāti un turpināja studijas Berlīnē. Viņš studēja filozofiju, filoloģiju (latīņu un sengrieķu valodu) un tiesības, iegūstot plašu klasiskās izglītības bāzi, kas vēlāk ietekmēja viņa ideoloģisko domāšanu.
Lassalle aktīvi iesaistījās 1848.—1849. gada revolūcijās. Par dalību sacelšanās epizodēs viņu īslaicīgi arestēja — viņš tika aizturēts un vēlāk viņam aizliedza iebraukt Berlīnē, līdz ar to kādu laiku viņš dzīvoja Diseldorfā. Pēc politiskā spiediena mazināšanās Lassalle 1859. gadā atgriezās Berlīnē un atsāka savu publisko darbību.
1860. gadu sākumā Lassalle sākotnēji tika raksturots kā liberāls politiķis, bet drīz viņa uzmanība pārgāja uz rūpēm par strādnieku šķiras dzīves apstākļiem. Viņš nonāca pie secinājuma, ka tikai brīvprātīgas pašpalīdzības iniciatīvas nepietiks, lai uzlabotu darba cilvēku stāvokli, un sāka uzsvērt valsts lomu sociālajās reformās. Tas noveda pie viņa pievienošanās Komunistiskajai līgai, kur viņš kultivēja īpašu pozīciju un bieži bija ideoloģiskā opozīcijā Kārlim Marksam un Frīdriham Engelcam. Strīdi ar Marksu un Engelsu attiecās uz taktiku un attieksmi pret valsti: Lassalle uzstāja uz politisku cīņu un valsts iejaukšanos darba cilvēku interešu aizstāvībai, kas Marksam šķita kapitālistiskās valsts idealizēšana.
1863. gadā Lassalle nodibināja Vispārējo vācu strādnieku apvienību (Allgemeiner Deutscher Arbeiterverein, ADAV). Šī partija koncentrējās uz darba tiesību un politiskās pārstāvības paplašināšanu, īpašu uzsvaru liekot uz vispārējo vēlēšanu tiesību iegūšanu un uz valsts atbalstītām darba biedrībām un kooperatīviem. ADAV kļuva par vienu no galvenajiem 19. gadsimta vācu sociālistisko organizāciju centriem; vēlāk šī partija kļuva par Vācijas Sociāldemokrātisko partiju (SPD), saplūstot ar citām sociālistu grupām un ietekmējot vācu darba kustības attīstību.
Lassalle bija talantīgs runātājs un strādāja pie ideju popularizēšanas rakstos un lekcijās. Viņa politiskā programma ietvēra prasību pēc plašākām politiskām brīvībām, valsts sociālajām iniciatīvām un tiesiskā aizsardzībā darba cilvēkiem. Tajā pašā laikā viņa nostāja — īpaši gatavība sadarboties ar valsti un pat daļēji ar valdošo varu, lai panāktu reformas — radīja plašas debates un pretrunas ar citiem sociālistiem un demokrātiski noskaņotajiem liberāļiem.
Lassalle dzīve beidzās traģiski: viņš tika nogalināts divkaujā. Viņa priekšlaicīgā nāve 1864. gadā atstāja neatbildētus jautājumus par turpmāko vācu sociāldemokrātijas attīstību, un viņa idejas turpināja ietekmēt gan sekotājus, gan pretiniekus.
Ferdinanda Lassalles mantojums ir divējāds — no vienas puses, viņš tiek atzīts par vienu no agrīnajiem masveida darba organizatoriem Vācijā un par cilvēku, kurš pacēla strādnieku politisko jautājumu nozīmību; no otras puses, viņa pieeja valsts lomai un konflikti ar markisma piekritējiem radīja ilgstošas ideoloģiskas debates, kas ietekmēja sociāldemokrātijas formēšanos un iekšējās sadursmes vēl atsevišķus gadu desmitus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Ferdinands Lassalle?
A: Ferdinands Lassalle bija vācu jurists un sociālistu politiķis.
J: Kur viņš dzimis?
A: Viņš dzimis Breslavā.
J: Ko viņa tēvs viņu sūtīja studēt?
A: Tēvs viņu nosūtīja uz biznesa skolu Leipcigā.
J: Ko viņš vēlāk studēja Breslavas Universitātē?
A: Viņš studēja filozofiju, filoloģiju (latīņu un sengrieķu valodu) un tiesības.
J: Kas notika 1848.-1949. gada revolūciju laikā?
A: 1848.-49. gada revolūciju laikā Lassalli ieslodzīja cietumā un vēlāk viņam tika aizliegts iebraukt Berlīnē. Pēc tam viņš kādu laiku dzīvoja Diseldorfā.
J: Kā Lassalle iesaistījās Komunistiskajā līgā?
A: Vērojot strādnieku šķiras cilvēku dzīves apstākļus, viņš secināja, ka pašpalīdzība viņiem nepalīdzēs, tāpēc viņš iestājās Komunistiskajā līgā.
J:Kādu partiju Lassalle nodibināja 1863. gadā?
A:1863. gadā Lassalle nodibināja Allgemeiner Deutscher Arbeiterverein (Vispārējo vācu strādnieku apvienību, ADAV), kas vēlāk kļuva pazīstama kā Vācijas Sociāldemokrātiskā partija (SPD).
