Džeimss E. Hansens — klimata zinātnieks, NASA pētnieks un aizstāvis

Džeimss E. Hansens — NASA klimata zinātnieks un aktīvs aizstāvis, kurš brīdināja par globālo sasilšanu, ieteica 350 ppm CO2 robežu un cīnījās pret fosilā kurināmā projektiem.

Džeimss E. Hansens (dzimis 1941. gada 29. martā Denisonā, Aiovas štatā) līdz 2013. gada sākumam vadīja NASA Goddarda Kosmosa pētījumu institūtu Ņujorkā, kas ir Goddarda Kosmosa lidojumu centra Grenbeltā, Merilendā, Zemes zinātņu nodaļas daļa. Pašlaik viņš ir Kolumbijas Universitātes Zemes un vides zinātņu nodaļas docents. Hansens ir vislabāk pazīstams ar saviem pētījumiem klimatoloģijas jomā, liecībām par klimata pārmaiņām Kongresa komitejās pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kas palīdzēja veicināt plašu izpratni par globālās sasilšanas problēmu, kā arī ar savu nepārtraukto rīcību, lai ierobežotu klimata pārmaiņu ietekmi, aizstāvību. Viņš ir kritizējis Bila Klintona un Džordža Buša administrācijas nostāju klimata pārmaiņu jautājumā.

Hansens 1960. gados studēja astronomiju un fiziku Aiovas Universitātē. Viņš veica zinātniskus pētījumus par citu planētu atmosfērām un vēlāk arī par Zemes atmosfēru. Hansenu 1996. gadā ievēlēja Nacionālajā zinātņu akadēmijā, un 2001. gadā viņš saņēma Heinca vides balvu 250 000 ASV dolāru apmērā par pētījumiem globālās sasilšanas jomā. Viņš tika iekļauts žurnāla Time 100 ietekmīgāko cilvēku sarakstā (2006), un 2007. gadā viņš saņēma Dena Deivida balvu 1 miljona ASV dolāru apmērā. 2008. gada 5. aprīlī Dr. Hansens saņēma PNC Bank Common Wealth balvu par izcilu darbu zinātnē.

Hansens 2007. gadā publicētajā dokumentā norādīja, ka 350 ppm (miljondaļas uz miljonu) oglekļa dioksīda daudzums atmosfērā ir droša augšējā robeža, lai izvairītos no klimata pārmaiņu pavērsiena punkta. Pašreizējais rekordlīmenis ir 389 ppm _CO2, kas ir gandrīz par 40 % vairāk nekā pirms industriālās revolūcijas, kad tas bija 278 ppm. Zemes atmosfēra 1988. gadā pārsniedza 350 ppm robežu, bet globālās _CO2 emisijas uz vienu iedzīvotāju pieauga.

Hansena stingrā sabiedriskā opozīcija naftas smilšu ieguvei un Keystone XL cauruļvada projektam izraisīja zināmas diskusijas plašsaziņas līdzekļos. "Manu mazbērnu vētras" ir Hansena pirmā grāmata par klimata pārmaiņām. Hansens 2013. gadā bija līdzautors atklātai vēstulei, kurā teikts, ka "turpmāka pretošanās kodolenerģijai apdraud cilvēces spēju izvairīties no bīstamām klimata pārmaiņām".

Izglītība un galvenie pētījumu virzieni

Džeimss Hansens ieguva izglītību fizikā un astronomijā, un savas zinātniskās intereses virzīja uz atmosfēru un klimata fiziku. Viņa darbs ietver:

• globālo temperatūras un klimata modeļu izstrādi — Hansens bija viens no pirmajiem zinātniekiem, kas attīstīja un pielietoja klimatiskos modeļus atmosfēras sasilšanas pētīšanai;
• aerosolu un radiatīvā forcēšanas pētījumi — viņš izpētīja, kā gaisa piesārņojums (aerosoli) ietekmē saules starojuma atstarošanu un ietekmi uz klimatisko līdzsvaru;
• paleoklimatoloģijas un ledus kārtu jutības novērtējumi — Hansens analizēja pagātnes klimatiskos datus, lai noteiktu, cik jutīgas ir Zemes sistēmas (piem., ledāji, jūras līmenis) uz siltumnīcefekta gāzu pieaugumu;
• ilgtermiņa klimata prognozes un riska analīze — viņš brīdināja par potenciālām negriežamām sekām, piemēram, ātru ledus kušanu un vairāku metru jūras līmeņa celšanos ilgākā laikposmā, ja netiks samazinātas emisijas.

Politiskā ietekme un sabiedriskā darbība

Hansens spēlēja nozīmīgu lomu, skaidrojot klimata zinātni sabiedrībai un politiķiem. Viņa 1988. gada liecības ASV Kongresā plaši piesaistīja uzmanību globālajai sasilšanai un paātrināja diskusijas par nepieciešamajiem politiskajiem soļiem. Vēlāk viņš ne tikai publicēja zinātniskus rakstus, bet arī aktīvi piedalījās sabiedriskās kampaņās, protestos un debašu formā.

Galvenie Hansena politiskie aicinājumi:

• Steidzama oglekļa dioksīda emisiju samazināšana un fosilā kurināmā izmantošanas ierobežošana, sevišķi akcentējot ogļu un naftas smilšu (tar sands) projektus;
• Efektīva oglekļa cena, ko piemērot tieši izejvielu līmenī (piem., izejmateriālu maksas vai nodokļa veidā) un daļēji atdot sabiedrībai;
• Ātra pāreja uz enerģijas ražošanas risinājumiem, kuri samazina CO2 emisijas — viņš ir uzsvēris gan atjaunojamo enerģiju, gan diskutējis par kodolenerģijas lomu kā pagaidu vai papildinošu risinājumu, ja tas palīdz samazināt emisijas;
• šķietama neiecietība pret politisku vilcināšanos — Hansens publiski kritizēja valdību politiku, kuru viņš uzskatīja par nepietiekamu klimata risināšanai.

Sabiedriskā protestā un tiesiskās rīcības aspekti

Viņš iesaistījās arī sabiedriskās rīcībās un civilās nepakļaušanās akcijās, lai pievērstu uzmanību ogļu un naftas smilšu izmantošanas sekām. Hansenam bija publiskas domstarpības ar enerģētikas projektiem un viņš aktīvi pauda pretestību, piemēram, pret Keystone XL cauruļvada būvniecību un lielu ogļu iekārtu ierīkošanu. Šādas aktivitātes ir veicinājušas plašāku diskusiju par klimata politiku un morālajām atbildībām nākotnes paaudzēm.

Atzinības, balvas un mantojums

Džeimss Hansens ir saņēmis vairākas prestižas balvas un atzinības par ieguldījumu klimatoloģijā un sabiedriskajā izglītošanā. Starp ievērojamām atzīmēm ir Heinca vide balva, iekļaušana Time 100 sarakstā un Dena Deivida prēmija. Viņa grāmata "Manu mazbērnu vētras" (angļu valodā "Storms of My Grandchildren") palīdzēja plašākai auditorijai saprast klimata zinātnes nopietnību un nepieciešamību rīkoties.

Hansena darbs ir bijis nozīmīgs gan akadēmiskajā klimatoloģijā, gan politiskajā diskursā. Viņa pētījumi parāda, cik ātri un dziļi var mainīties klimats, ja turpinās pašreizējās emisijas tendences, un viņa aicinājumi pēc stingrākiem politikas pasākumiem ir motivējuši gan zinātniekus, gan sabiedrību un lēmumu pieņēmējus pievērst lielāku uzmanību šo jautājumu risināšanai.

Piezīmes par CO2 līmeni

Hansens 2007. gada ieteikums par 350 ppm kā "drošu" augšējo robežu ir bijis plaši citēts un iedvesmojis kustību, kas prasa samazināt atmosfērisko CO2 līdz šiem līmeņiem. Kopš tā laika atmosfēras CO2 koncentrācija ir turpinājusi pieaugt un mūsdienās pārsniedz 400 ppm robežu, kas pasvītro Hansena brīdinājuma aktualitāti un nepieciešamību steidzami samazināt emisijas un attīstīt atbilstošas pielāgošanās un mazināšanas stratēģijas.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kad dzimis Džeimss E. Hansens?

J: Kāds ir pašreizējais oglekļa dioksīda rekordlielums atmosfērā?

Kādā universitātē Hansens studēja astronomiju un fiziku?

J: Kādu apbalvojumu viņš saņēma 2001. gadā par saviem pētījumiem par globālo sasilšanu?

J: Cik daudz lielākas ir pašreizējās CO2 emisijas uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar pirmsindustriālās revolūcijas līmeni?

J: Kādu grāmatu Hansens ir sarakstījis par klimata pārmaiņām?

J: Kādas atklātās vēstules līdzautors Dr. Hansens bija 2013. gadā?

Meklēt pēc burta