Džons Dī — angļu matemātiķis, astronoms, okultists un Elizabetes I padomnieks
Džons Dī — 16. gadsimta angļu matemātiķis, astronoms, astrologs un okultists; Elizabetes I padomnieks, navigācijas un hermētikas pionieris, kas savienoja zinātni un maģiju.
Džons Dī (John Dee, 1527. gada 13. jūlijs – 1608. vai 1609. gads) bija izcils angļu matemātiķis, astronoms, astrologs, ģeogrāfs, okultists un karalienes Elizabetes pirmās konsultants. Viņš pētīja arī alķīmiju, zīlēšanu un hermētisko filozofiju. Dī bija daudzpusīgs domātājs — viņa interesēs saplūda praktiskā matemātika, navigācija, politiskā ideoloģija un mistiskās prakses.
Izglītība, akadēmiskais darbs un publiskā darbība
Dī piederēja pie sava laika izglītotākajiem cilvēkiem. Viņš izglītojās Kembridžā un ceļoja pa Eiropu, lasot lekcijas un mācoties pie kontinentālajiem skolotājiem; vēl divdesmit gadu vecumā viņš lasīja lekcijas pārpildītās Parīzes Universitātes zālēs. Būdams matemātiķis un astronomijas speciālists, viņš aktīvi piedalījās navigācijas teorijas un prakses izplatīšanā — apmācīja daudzus jūras ceļotājus un konsultēja par navigācijas instrumentiem un kartogrāfiju.
Galvenie darbi un idejas
- Monas Hieroglyphica (1564) — mistisks un simbolisks traktāts, kurā Dī apvienoja kabalu, alķīmiju un hermētiskas idejas, meklējot universālu simbolu, kas vienotu dabu un gara zināšanas. (Darba nosaukums latīniski un saturas interpretācijas padarīja to par vienu no viņa slavenākajiem teksta mēģinājumiem.)
- Dī uzrakstīja priekšvārdu pirmajam Eiklīda darbu tulkojumam angļu valodā (1570), uzsverot matemātikas praktisko nozīmi navigācijā, inženierzinātnēs un pedagoģijā.
- Viņš attīstīja idejas par Anglijas un salīdzinoši plašāku britu varu — dažkārt viņu piesauc kā domātāju, kurš formulēja pamatus jēdzienam par "Britu impērija", proti, par politisku un tirdzniecisku ambīciju paplašināšanos pāri jūras robežām.
Okultisms, eņģeļu sarunas un Eņohiskā sistēma
Laikā, kad zinātnes un maģijas robežas vēl nebija stingri noteiktas, Dī uzskatīja, ka hermētiskās un okultās prakses var dot drošas zināšanas par pasauli. Pēdējo dzīves trešdaļu viņš veltīja galvenokārt šiem jautājumiem. No 1580. gadiem viņš sadarbojās ar mediju Edvardu Kēliju (Edward Kelley) un iegrima seansēs, kuros, pēc viņa uzskatiem, tika saņemti vēstījumi no eņģeļiem. No šīm sarunām radās tā dēvētā Eņohiskā valoda un sistēma — komplekss simbolu un rituālu kopums, kas vēlāk ietekmēja okultu tradīciju.
Grāmatu krājums, prasmes un pēdējie gadi
Dī uzkrāja vienu no bagātākajām privātajām grāmatu kolekcijām savā laikmetā — plašu bibliotēku Mortlekas (Mortlake) mājā pie Londonas. Kopš 16. gadsimta beigām viņa reputācija mainījās: līdz ar oficiālu konsultanta lomu un zinātniskām publikācijām pieauga arī aizdomas par okultajām praktiskām nodarbēm. Viņa bibliotēka galu galā tika izjaukta un daļa krājuma nonāca citās rokās. Dī nomira vientuļš un relatīvi nabadzīgs 1608. vai 1609. gadā; precīzs nāves datums nav pilnīgi skaidrs.
Mantojums un ietekme
Džons Dī ir atstājis sarežģītu un daudzpusīgu mantojumu. Viņu atceras gan kā pragmatisku matemātiķi un navigācijas padomdevēju, gan kā mistisku pētnieku, kurš centās vienot racionālo un spirituālo. Viņa ieraksti par eņģeļu sarunām, hermētiskajiem pierakstiem un plašā bibliotēka nodrošināja ietekmi gan zinātnes vēsturē, gan okultisma tradīcijā.
Radošās un akadēmiskās interpretācijas: Dī tiek pieminēts literatūrā, mākslā un populārajā kultūrā — viņš bieži kalpo kā simbols robežai starp renesanses zinātni un agrīnās modernās okultās prakses pētniecību. Mūsdienu pētnieki turpina diskutēt par viņa lomu — kā zinātniskā domāšanas attīstībā, tā arī par tās rietumu ezotērikas vēsturē.
Biogrāfija
Agrīnie gadi
Džonatans Dī (īstajā vārdā Džonatans Dī) dzimis Londonā velsiešu ģimenē. Uzvārds Dī cēlies no velsiešu vārda du, kas nozīmē "melns". Astoņpadsmit gadu vecumā viņš pabeidza Kembridžas Svētā Džona koledžu. Viņš bija Trīsvienības koledžas dibinātājs. Kādu laiku viņš Kembridžā lasīja lekcijas. Pēc tam viņš pameta Angliju, lai studētu kontinentālajā Eiropā un lasītu lekcijas Parīzē un Luvenā. Anglijā viņš atgriezās 1540. gados.
1555. gadā viņš tika arestēts un apsūdzēts melnās maģijas praktizēšanā par to, ka bija uzlicis horoskopus karalienei Marijai un princesei Elizabetei; apsūdzības tika paplašinātas līdz valsts nodevībai pret Mariju. Dī ieradās Zvaigžņu palātā un attaisnojās. Kad viņu atbrīvoja, viņš kļuva par karalienes Elizabetes Pirmās zinātnisko padomnieku un pat noteica labāko datumu viņas kronēšanai 1558. gadā.
Viņš devās uz Eiropu ar Elizabetes I naudu. Iespējams, viņš darbojās kā viņas spiegs. Viņš kļuva par tuvu līdzgaitnieku daudziem Elizabetes laika pētniekiem un uzņēmējiem, piemēram, seram Humfrijam Gilbertam.
1564. gadā Dī uzrakstīja hermētisko darbu "Monas Hieroglyphica" ("Hieroglifu monāde") par paša radītu simbolu, kas apzīmēja visas radības mistisko vienotību. Šo darbu augstu novērtēja daudzi Dī laika cilvēki. Tomēr tajā bija kāds noslēpums, kas ir zudis. Tas padara grāmatu grūti saprotamu mūsdienās.
1570. gadā viņš publicēja "Matemātisko priekšvārdu" Henrija Bilingslija Eiklīda "Elementu" tulkojumam angļu valodā. Viņš rakstīja par to, cik svarīga matemātika ir citām mākslām un zinātnēm. Tā kā šī grāmata tika rakstīta sabiedrībai, tas bija populārākais Dī darbs.
Vēlākā dzīve
Dī nebija apmierināts ar savām zināšanām. 1580. gadu sākumā viņš sāka izmantot pārdabiskus veidus, lai iegūtu vairāk zināšanu. Viņš vēlējās iegūt zināšanas no eņģeļiem.
1582. gadā viņš iepazinās ar Edvardu Kelliju, un Kellijs kļuva par viņa biedru. Kellijs bija notiesāts par viltojumu. Kellijs palīdzēja Dī iegūt eņģeļu vīzijas, izmantojot kristāla bumbu. Eņģeļi deva viņiem valodu, ko sauca par enohiešu valodu, un ar Kellija starpniecību diktēja vairākas grāmatas. Dī kristāla bumba nonāca Britu muzejā. Tā daudzus gadus nepamanīta glabājās minerālu kolekcijā. Arī lielākā daļa no joprojām esošajiem Dī darbiem atrodas Britu muzejā.
Pēdējie gadi
1583. gadā, kamēr Dī atradās Eiropā, viņa māju un bibliotēku Mortleikā izpostīja pūlis. Vēlāk Dī uzskatīja, ka daudzas no viņa grāmatām nozaguši bijušie draugi un domubiedri. Viņš lūdza karalienes Elizabetes palīdzību. Viņa 1592. gadā viņu iecēla par Mančestras Kristus koledžas pārvaldnieku. Šajā amatā viņš palika līdz 1604. gadam.
Kad 1603. gadā nomira karaliene Elizabete Pirmā, arī Dī ietekme samazinājās: viņš bija spiests doties uz savām mājām Mortleikā, kur nomira nabadzībā.
Enoha rakstu publicēšana
Apmēram desmit gadus pēc viņa nāves antikvārs Roberts Kotons atrada dažus Dī rakstus, galvenokārt ierakstus par Dī saziņu ar eņģeļiem. Kotona dēls šos rakstus nodeva zinātniekam Merikam Kazaubonam (Méric Casaubon), kurš tos 1659. gadā publicēja kā "Patiesu un uzticamu stāstījumu par to, kas daudzu gadu garumā notika starp Dr. Džonu Dī (matemātiķis ar lielu slavu Elizabetes karalistes un karaļa Jēkaba valdīšanas laikā) un dažiem gariem" (A True & Faithful Relation of What passed for many Yeers between Dr. John Dee (A Mathematician of Great Fame in Q. Eliz. and King James their Reignes) and some spirits.
Sabiedrība bija dzirdējusi par Dī garīgajām konferencēm. Grāmata bija ļoti, ļoti populāra un ātri tika pārdota. Tā kā Casaubons grāmatas ievadā rakstīja, ka Dī, ticēdams, ka komunicē ar eņģeļiem, patiesībā nodarbojas ar ļaunajiem gariem, Dī kādu laiku tika uzskatīts par muļķi.
Personīgā dzīve
Dī bija precējusies trīs reizes, un viņai bija astoņi bērni. Viņa vecākais dēls bija Artūrs Dī. Viņš bija arī alķīmiķis un hermētiķis.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Džons Dī?
A: Džons Dī bija angļu matemātiķis, astronoms, astrologs, ģeogrāfs, okultists un karalienes Elizabetes pirmās konsultants.
Q: Kādi temati interesēja Džonu Dī?
A: Džons Dī interesējās par alķīmiju, zīlēšanu, hermētisko filozofiju, matemātiku, astronomiju un navigāciju.
J: Vai Džons Dī bija slavens sava laika cilvēks?
Jā, Džons Dī bija viens no sava laika izglītotākajiem cilvēkiem, un, būdams divdesmitgadnieks, viņš lasīja lekcijas pārpildītās Parīzes Universitātes zālēs.
J: Kādu ieguldījumu Džons Dī sniedza Anglijas pētniecībā?
A: Džons Dī apmācīja daudzus no tiem, kas devās Anglijas atklājumu ceļojumos, un viņš radīja terminu "Britu impērija".
J: Par ko rakstīja Džons Dī?
A: Džons Dī 1564. gadā uzrakstīja grāmatu "Monas Hieroglyphica" ("Hieroglifu monāde"), kas bija par Kabalu un alķīmiju. Viņš uzrakstīja arī priekšvārdu pirmajam Eiklīda darbu tulkojumam angļu valodā.
Vai Džona Dī laikā maģiju un hermētisko filozofiju uzskatīja par zinātni?
A: Jā, Džona Dī laikā maģiju un hermētisko filozofiju uzskatīja par zinātnes sastāvdaļu.
J: Kad Džons Dī nomira?
A: Džons Dī nomira 1608. vai 1609. gadā.
Meklēt