Džons Dī

Biogrāfija

Agrīnie gadi

Džonatans Dī (īstajā vārdā Džonatans Dī) dzimis Londonā velsiešu ģimenē. Uzvārds Dī cēlies no velsiešu vārda du, kas nozīmē "melns". Astoņpadsmit gadu vecumā viņš pabeidza Kembridžas Svētā Džona koledžu. Viņš bija Trīsvienības koledžas dibinātājs. Kādu laiku viņš Kembridžā lasīja lekcijas. Pēc tam viņš pameta Angliju, lai studētu kontinentālajā Eiropā un lasītu lekcijas Parīzē un Luvenā. Anglijā viņš atgriezās 1540. gados.

1555. gadā viņš tika arestēts un apsūdzēts melnās maģijas praktizēšanā par to, ka bija uzlicis horoskopus karalienei Marijai un princesei Elizabetei; apsūdzības tika paplašinātas līdz valsts nodevībai pret Mariju. Dī ieradās Zvaigžņu palātā un attaisnojās. Kad viņu atbrīvoja, viņš kļuva par karalienes Elizabetes Pirmās zinātnisko padomnieku un pat noteica labāko datumu viņas kronēšanai 1558. gadā.

Viņš devās uz Eiropu ar Elizabetes I naudu. Iespējams, viņš darbojās kā viņas spiegs. Viņš kļuva par tuvu līdzgaitnieku daudziem Elizabetes laika pētniekiem un uzņēmējiem, piemēram, seram Humfrijam Gilbertam.

1564. gadā Dī uzrakstīja hermētisko darbu "Monas Hieroglyphica" ("Hieroglifu monāde") par paša radītu simbolu, kas apzīmēja visas radības mistisko vienotību. Šo darbu augstu novērtēja daudzi Dī laika cilvēki. Tomēr tajā bija kāds noslēpums, kas ir zudis. Tas padara grāmatu grūti saprotamu mūsdienās.

1570. gadā viņš publicēja "Matemātisko priekšvārdu" Henrija Bilingslija Eiklīda "Elementu" tulkojumam angļu valodā. Viņš rakstīja par to, cik svarīga matemātika ir citām mākslām un zinātnēm. Tā kā šī grāmata tika rakstīta sabiedrībai, tas bija populārākais Dī darbs.

Vēlākā dzīve

Dī nebija apmierināts ar savām zināšanām. 1580. gadu sākumā viņš sāka izmantot pārdabiskus veidus, lai iegūtu vairāk zināšanu. Viņš vēlējās iegūt zināšanas no eņģeļiem.

1582. gadā viņš iepazinās ar Edvardu Kelliju, un Kellijs kļuva par viņa biedru. Kellijs bija notiesāts par viltojumu. Kellijs palīdzēja Dī iegūt eņģeļu vīzijas, izmantojot kristāla bumbu. Eņģeļi deva viņiem valodu, ko sauca par enohiešu valodu, un ar Kellija starpniecību diktēja vairākas grāmatas. Dī kristāla bumba nonāca Britu muzejā. Tā daudzus gadus nepamanīta glabājās minerālu kolekcijā. Arī lielākā daļa no joprojām esošajiem Dī darbiem atrodas Britu muzejā.

Pēdējie gadi

1583. gadā, kamēr Dī atradās Eiropā, viņa māju un bibliotēku Mortleikā izpostīja pūlis. Vēlāk Dī uzskatīja, ka daudzas no viņa grāmatām nozaguši bijušie draugi un domubiedri. Viņš lūdza karalienes Elizabetes palīdzību. Viņa 1592. gadā viņu iecēla par Mančestras Kristus koledžas pārvaldnieku. Šajā amatā viņš palika līdz 1604. gadam.

Kad 1603. gadā nomira karaliene Elizabete Pirmā, arī Dī ietekme samazinājās: viņš bija spiests doties uz savām mājām Mortleikā, kur nomira nabadzībā.

Enoha rakstu publicēšana

Apmēram desmit gadus pēc viņa nāves antikvārs Roberts Kotons atrada dažus Dī rakstus, galvenokārt ierakstus par Dī saziņu ar eņģeļiem. Kotona dēls šos rakstus nodeva zinātniekam Merikam Kazaubonam (Méric Casaubon), kurš tos 1659. gadā publicēja kā "Patiesu un uzticamu stāstījumu par to, kas daudzu gadu garumā notika starp Dr. Džonu Dī (matemātiķis ar lielu slavu Elizabetes karalistes un karaļa Jēkaba valdīšanas laikā) un dažiem gariem" (A True & Faithful Relation of What passed for many Yeers between Dr. John Dee (A Mathematician of Great Fame in Q. Eliz. and King James their Reignes) and some spirits.

Sabiedrība bija dzirdējusi par Dī garīgajām konferencēm. Grāmata bija ļoti, ļoti populāra un ātri tika pārdota. Tā kā Casaubons grāmatas ievadā rakstīja, ka Dī, ticēdams, ka komunicē ar eņģeļiem, patiesībā nodarbojas ar ļaunajiem gariem, Dī kādu laiku tika uzskatīts par muļķi.

Personīgā dzīve

Dī bija precējusies trīs reizes, un viņai bija astoņi bērni. Viņa vecākais dēls bija Artūrs Dī. Viņš bija arī alķīmiķis un hermētiķis.