Džons Dī (John Dee, 1527. gada 13. jūlijs – 1608. vai 1609. gads) bija izcils angļu matemātiķis, astronoms, astrologs, ģeogrāfs, okultists un karalienes Elizabetes pirmās konsultants. Viņš pētīja arī alķīmiju, zīlēšanu un hermētisko filozofiju. Dī bija daudzpusīgs domātājs — viņa interesēs saplūda praktiskā matemātika, navigācija, politiskā ideoloģija un mistiskās prakses.
Izglītība, akadēmiskais darbs un publiskā darbība
Dī piederēja pie sava laika izglītotākajiem cilvēkiem. Viņš izglītojās Kembridžā un ceļoja pa Eiropu, lasot lekcijas un mācoties pie kontinentālajiem skolotājiem; vēl divdesmit gadu vecumā viņš lasīja lekcijas pārpildītās Parīzes Universitātes zālēs. Būdams matemātiķis un astronomijas speciālists, viņš aktīvi piedalījās navigācijas teorijas un prakses izplatīšanā — apmācīja daudzus jūras ceļotājus un konsultēja par navigācijas instrumentiem un kartogrāfiju.
Galvenie darbi un idejas
- Monas Hieroglyphica (1564) — mistisks un simbolisks traktāts, kurā Dī apvienoja kabalu, alķīmiju un hermētiskas idejas, meklējot universālu simbolu, kas vienotu dabu un gara zināšanas. (Darba nosaukums latīniski un saturas interpretācijas padarīja to par vienu no viņa slavenākajiem teksta mēģinājumiem.)
- Dī uzrakstīja priekšvārdu pirmajam Eiklīda darbu tulkojumam angļu valodā (1570), uzsverot matemātikas praktisko nozīmi navigācijā, inženierzinātnēs un pedagoģijā.
- Viņš attīstīja idejas par Anglijas un salīdzinoši plašāku britu varu — dažkārt viņu piesauc kā domātāju, kurš formulēja pamatus jēdzienam par "Britu impērija", proti, par politisku un tirdzniecisku ambīciju paplašināšanos pāri jūras robežām.
Okultisms, eņģeļu sarunas un Eņohiskā sistēma
Laikā, kad zinātnes un maģijas robežas vēl nebija stingri noteiktas, Dī uzskatīja, ka hermētiskās un okultās prakses var dot drošas zināšanas par pasauli. Pēdējo dzīves trešdaļu viņš veltīja galvenokārt šiem jautājumiem. No 1580. gadiem viņš sadarbojās ar mediju Edvardu Kēliju (Edward Kelley) un iegrima seansēs, kuros, pēc viņa uzskatiem, tika saņemti vēstījumi no eņģeļiem. No šīm sarunām radās tā dēvētā Eņohiskā valoda un sistēma — komplekss simbolu un rituālu kopums, kas vēlāk ietekmēja okultu tradīciju.
Grāmatu krājums, prasmes un pēdējie gadi
Dī uzkrāja vienu no bagātākajām privātajām grāmatu kolekcijām savā laikmetā — plašu bibliotēku Mortlekas (Mortlake) mājā pie Londonas. Kopš 16. gadsimta beigām viņa reputācija mainījās: līdz ar oficiālu konsultanta lomu un zinātniskām publikācijām pieauga arī aizdomas par okultajām praktiskām nodarbēm. Viņa bibliotēka galu galā tika izjaukta un daļa krājuma nonāca citās rokās. Dī nomira vientuļš un relatīvi nabadzīgs 1608. vai 1609. gadā; precīzs nāves datums nav pilnīgi skaidrs.
Mantojums un ietekme
Džons Dī ir atstājis sarežģītu un daudzpusīgu mantojumu. Viņu atceras gan kā pragmatisku matemātiķi un navigācijas padomdevēju, gan kā mistisku pētnieku, kurš centās vienot racionālo un spirituālo. Viņa ieraksti par eņģeļu sarunām, hermētiskajiem pierakstiem un plašā bibliotēka nodrošināja ietekmi gan zinātnes vēsturē, gan okultisma tradīcijā.
Radošās un akadēmiskās interpretācijas: Dī tiek pieminēts literatūrā, mākslā un populārajā kultūrā — viņš bieži kalpo kā simbols robežai starp renesanses zinātni un agrīnās modernās okultās prakses pētniecību. Mūsdienu pētnieki turpina diskutēt par viņa lomu — kā zinātniskā domāšanas attīstībā, tā arī par tās rietumu ezotērikas vēsturē.