John Ostrom
Džons Harolds Ostroms (John Harold Ostrom, 1928. gada 18. februārī - 2005. gada 16. jūlijā) bija amerikāņu paleontologs.
Pagājušā gadsimta 60. gados viņš pierādīja, ka dinozauri ir vairāk līdzīgi lieliem nelidojošiem putniem nekā ķirzakām (jeb "sauriem"). Tomass Henrijs Hakslijs 1860. gados uzskatīja, ka putni ir attīstījušies no dinozauriem, pamatojoties uz Archeopteriksu un Kompsognatusu salīdzinājumu. Hakslija ideja vēlāk tika atmesta, galvenokārt tāpēc, ka Heilmanam 1926. gadā bija atšķirīgi uzskati.
Pirmais no Ostroma pārskatiem par primitīvā putna Archaeopteryx osteoloģiju un filoģenēzi iznāca 1976. gadā. Pēc mūsdienu fosilo dinoputnu atradumiem Ķīnā Hakslija-Ostroma teoriju pieņēma gandrīz visi paleontologi.
Ostroms bija profesors Jeila Universitātē. Viņš bija Peabodija Dabas vēstures muzeja (Peabody Museum of Natural History) mugurkaulnieku paleontoloģijas goda kurators, kurā ir iespaidīga fosiliju kolekcija, ko aizsāka Otinils Čārlzs Maršs. Viņš nomira no Alcheimera slimības komplikācijām.
Atklājumi
Viņa 1964. gadā veiktais Deinonychus atradums bija viens no nozīmīgākajiem fosiliju atradumiem vēsturē. Deinonychus bija aktīvs plēsējs, kas acīmredzami nogalināja savu upuri, lēkājot un šķeļot vai dūrienot ar "briesmīgo nagu". Par patiesi aktīvu dzīvesveidu liecināja garas cīpslu virtenes, kas stiepās gar asti, padarot to par stingru atsvaru lēkšanai un skriešanai. Secinājumu, ka vismaz dažiem dinozauriem bija izteikta vielmaiņa un tāpēc tie bija siltasiņu dzimtas, popularizēja viņa skolnieks Roberts Bakkers. Tas palīdzēja mainīt priekšstatu par dinozauriem kā par gausiem, lēniem, aukstasiņu ķirzakām, kas valdīja kopš gadsimtu mijas.
Tas mainīja gan profesionālu dinozauru ilustratoru, gan sabiedrības priekšstatus par dinozauriem. Šis atradums tiek uzskatīts arī par "dinozauru renesanses" aizsākumu - šo terminu Bakkers 1975. gadā publicēja žurnāla Scientific American numurā. Tas raksturo atjaunoto interesi par paleontoloģiju, kas turpinājās no 20. gadsimta 70. gadiem līdz pat mūsdienām.
Ostroma interese par dinozauru un putnu saistību aizsākās ar pētījumiem par tā dēvēto Hārlemas arheopteriksu. Tas tika atrasts 1855. gadā un faktiski bija pirmais atrastais eksemplārs, taču, nepareizi apzīmēts kā Pterodactylus crassipes, tas glabājās Teilera muzejā Nīderlandē, līdz Ostroma 1970. gada darbā (un 1972. gada aprakstā) tas tika pareizi identificēts kā viens no tikai astoņiem "pirmajiem putniem" (skaitot vienīgo spalvu).
Ostroms pētīja arī pīļveidīgā dinozaura hadrozaura fosilizētās pēdas. Viņš secināja, ka tie pārvietojās ganāmpulkos. Līdz ar to tie bija sociāli dzīvnieki līdzīgi daudziem putniem un zīdītājiem, bet atšķirībā no ķirzakām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Džons Harolds Ostroms?
A: Džons Harolds Ostroms bija amerikāņu paleontologs.
J: Ko Ostroms atklāja par dinozauriem pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados?
A: 1960. gados Ostroms pierādīja, ka dinozauri ir vairāk līdzīgi lieliem nelidojošiem putniem nekā ķirzakām jeb "sauriem".
J: Kam un kad radās ideja, ka putni ir attīstījušies no dinozauriem?
A: Tomasam Henrijam Hakslijam 1860. gados radās ideja, ka putni attīstījušies no dinozauriem.
J: Kāpēc Hakslija ideja tika noraidīta?
A: Hakslija ideja vēlāk tika noraidīta galvenokārt tāpēc, ka 1926. gadā Heilmanam bija citi uzskati.
J: Ko Ostroms pārskatīja 1976. gadā?
A: 1976. gadā Ostroms pārskatīja primitīvā putna Archaeopteryx osteoloģiju un filoloģiju.
J: Kas notika, kad Ķīnā tika atklāti dinoputni?
A: Pēc tam, kad Ķīnā tika atklāti mūsdienu fosilie dinobirds, Hakslija un Ostroma teoriju pieņēma gandrīz visi paleontologi.
J: Kādā iestādē strādāja Ostroms un kāda bija viņa loma tajā?
A: Ostroms bija profesors Jēlas universitātē, un viņš bija goda kurators mugurkaulnieku paleontoloģijā Peabodija Dabas vēstures muzejā, kurā ir iespaidīga fosiliju kolekcija, ko sāka veidot Otinils Čārlzs Maršs.
