Džons Ostroms — amerikāņu paleontologs, kas saistīja putnus ar dinozauriem
Džons Ostroms — Jeilas paleontologs, kurš atjaunoja Hakslija teoriju: pierādījumi, ka putni cēlušies no dinozauriem; Archaeopteryx un fosilijas, kas mainīja zinātni.
Džons Harolds Ostroms (John Harold Ostrom, 1928. gada 18. februārī - 2005. gada 16. jūlijā) bija amerikāņu paleontologs. Viņš ir plaši pazīstams kā viens no galvenajiem 20. gadsimta pētniekiem, kuru darbs radikāli mainīja izpratni par dinozauriem un putnu izcelsmi.
Pagājušā gadsimta 60. gados viņš pierādīja, ka dinozauri ir vairāk līdzīgi lieliem nelidojošiem putniem nekā ķirzakām (jeb "sauriem"). Tas notika, galvenokārt, pēc tam, kad viņš publicēja detalizētas analīzes par īpašām teropodu skeleta iezīmēm — plēsīgo dinozauru, kuru priekšējās ekstremitātes, gūžas un rēķenjaušanas struktūra atgādināja putnu kaulus un kustību vielmaiņu. Tomass Henrijs Hakslijs 1860. gados uzskatīja, ka putni ir attīstījušies no dinozauriem, pamatojoties uz Archeopteriksu un Kompsognatusu salīdzinājumu. Hakslija ideja vēlāk tika atmesta, galvenokārt tāpēc, ka Heilmanam 1926. gadā bija atšķirīgi uzskati, taču Ostroma darbs deva šo teoriju jaunu dzīvību un pārliecinošu anatomisku pamatojumu.
Viens no Ostroma nozīmīgākajiem ieguldījumiem bija ģints Deinonychus apraksts (1969), kura atklātais skelets parādīja strauju, aktīvu plēsēju ar asinātu kustību aparātu un pirkstu "kokers" — iezīmes, kas sasaistīja teropodus ar putniem un izraisīja plašas diskusijas par dinozauru uzvedību un vielmaiņu. Šīs atziņas palīdzēja aizsākt tā saukto "dinozauru renesansi" — paradigmisku pāreju no priekšstata par dinozauriem kā lēniem, lieliem ķirzakveidīgiem radījumiem uz skatījumu, kurā daudzi dinozauri bija aktīvi, ātri, sociāli un dažkārt arī siltiasinīgi (endotermiski).
Pirmais no Ostroma pārskatiem par primitīvā putna Archaeopteryx osteoloģiju un filoģenēzi iznāca 1976. gadā. Šajā darbā viņš sistemātiski salīdzināja Archaeopteryx kaulus ar teropodu dinozauriem, izceļot kopīgas morfoloģiskas iezīmes un arguementējot par tuvu radniecību starp putniem un dažiem maziem plēsīgajiem dinozauriem. Pēc mūsdienu fosilo dinoputnu atradumiem Ķīnā — īpaši Liaoninas apgabala atradumiem, kuros atrasti pūkaini vai spalvām līdzīgi nosēdumi (piem., Sinosauropteryx, Microraptor u. c.) — Hakslija-Ostroma teoriju pieņēma gandrīz visi paleontologi, jo šie atradumi tieši parādīja spalvām līdzīgas struktūras arī ne-putnu teropodos.
Ostroms bija profesors Jeila Universitātē un Peabodija Dabas vēstures muzeja (Peabody Museum of Natural History) mugurkaulnieku paleontoloģijas goda kurators. Peabodija muzeja kolekcijā, kuras saknes meklējamas Otinila Čārlza Marša darbā, Ostroms pavada daudz laika, strādājot ar fosilijām un veicinot kolekcijas izpēti un izglītību. Viņa akadēmiskais darbs, publikācijas un lekcijas audzināja vairākas paaudzes paleontologu un plaši ietekmēja gan akadēmisko vidi, gan sabiedrisko priekšstatu par dinozauriem.
Galvenie Ostroma ieguldījumi un ietekme:
- Argumentēja par putnu un teropodu dinozauru tuvu radniecību, balstoties uz detalizētām osteoloģiskām analīzēm.
- Aprakstīja ģintu Deinonychus (1969), kuras morfoloģija būtiski mainīja uzskatus par dinozauru dinamiku un uzvedību.
- Veicināja ideju par dažu dinozauru augstāku vielmaiņas līmeni (aktīvāki, iespējami endotermiski), kas iespaidoja teorijas par evolūcijas tempu un ekoloģiju.
- Ietekmēja citus ievērojamus paleontologus un populārzinātnes interpretāciju — viņa darbs bija viens no faktoriem, kas radīja modernu "dinozauru renesansi".
- Ar saviem darbiem par Archaeopteryx un teropodu morfoloģiju palīdzēja strukturēt diskusiju par lidojuma izcelsmi (piem., "no koku dzīves" vs "zemes skriešanas" hipotēzes), uzlabojot argumentus un akcentus šajā debatē.
Ostroms publicēja daudz zinātnisku rakstu un recenzētu darbu par teropodu anatomiju, filogenēzi un uzvedību. Viņa rūpīgās osteoloģiskās analīzes un precizitāte datu interpretācijā padarīja viņa secinājumus īpaši ietekmīgus un ilgi noturīgus zinātniskajā diskursā.
Viņš nomira no Alcheimera slimības komplikācijām, taču viņa mantojums dzīvo tālāk caur publikācijām, muzeja kolekcijām un plašu ietekmi uz mūsdienu paleontoloģijas paradigmu. Ostroma darbs palīdzēja pārvērst veidos, kā zinātne un plašāka sabiedrība iedomājas dinozaurus — no lēniem "saurs" stereotipiem uz dinamiskākiem, sarežģītākiem radījumiem, kuriem bieži ir tuvas saites ar putnu pasauli.
Atklājumi
Viņa 1964. gadā veiktais Deinonychus atradums bija viens no nozīmīgākajiem fosiliju atradumiem vēsturē. Deinonychus bija aktīvs plēsējs, kas acīmredzami nogalināja savu upuri, lēkājot un šķeļot vai dūrienot ar "briesmīgo nagu". Par patiesi aktīvu dzīvesveidu liecināja garas cīpslu virtenes, kas stiepās gar asti, padarot to par stingru atsvaru lēkšanai un skriešanai. Secinājumu, ka vismaz dažiem dinozauriem bija izteikta vielmaiņa un tāpēc tie bija siltasiņu dzimtas, popularizēja viņa skolnieks Roberts Bakkers. Tas palīdzēja mainīt priekšstatu par dinozauriem kā par gausiem, lēniem, aukstasiņu ķirzakām, kas valdīja kopš gadsimtu mijas.
Tas mainīja gan profesionālu dinozauru ilustratoru, gan sabiedrības priekšstatus par dinozauriem. Šis atradums tiek uzskatīts arī par "dinozauru renesanses" aizsākumu - šo terminu Bakkers 1975. gadā publicēja žurnāla Scientific American numurā. Tas raksturo atjaunoto interesi par paleontoloģiju, kas turpinājās no 20. gadsimta 70. gadiem līdz pat mūsdienām.
Ostroma interese par dinozauru un putnu saistību aizsākās ar pētījumiem par tā dēvēto Hārlemas arheopteriksu. Tas tika atrasts 1855. gadā un faktiski bija pirmais atrastais eksemplārs, taču, nepareizi apzīmēts kā Pterodactylus crassipes, tas glabājās Teilera muzejā Nīderlandē, līdz Ostroma 1970. gada darbā (un 1972. gada aprakstā) tas tika pareizi identificēts kā viens no tikai astoņiem "pirmajiem putniem" (skaitot vienīgo spalvu).
Ostroms pētīja arī pīļveidīgā dinozaura hadrozaura fosilizētās pēdas. Viņš secināja, ka tie pārvietojās ganāmpulkos. Līdz ar to tie bija sociāli dzīvnieki līdzīgi daudziem putniem un zīdītājiem, bet atšķirībā no ķirzakām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Džons Harolds Ostroms?
A: Džons Harolds Ostroms bija amerikāņu paleontologs.
J: Ko Ostroms atklāja par dinozauriem pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados?
A: 1960. gados Ostroms pierādīja, ka dinozauri ir vairāk līdzīgi lieliem nelidojošiem putniem nekā ķirzakām jeb "sauriem".
J: Kam un kad radās ideja, ka putni ir attīstījušies no dinozauriem?
A: Tomasam Henrijam Hakslijam 1860. gados radās ideja, ka putni attīstījušies no dinozauriem.
J: Kāpēc Hakslija ideja tika noraidīta?
A: Hakslija ideja vēlāk tika noraidīta galvenokārt tāpēc, ka 1926. gadā Heilmanam bija citi uzskati.
J: Ko Ostroms pārskatīja 1976. gadā?
A: 1976. gadā Ostroms pārskatīja primitīvā putna Archaeopteryx osteoloģiju un filoloģiju.
J: Kas notika, kad Ķīnā tika atklāti dinoputni?
A: Pēc tam, kad Ķīnā tika atklāti mūsdienu fosilie dinobirds, Hakslija un Ostroma teoriju pieņēma gandrīz visi paleontologi.
J: Kādā iestādē strādāja Ostroms un kāda bija viņa loma tajā?
A: Ostroms bija profesors Jēlas universitātē, un viņš bija goda kurators mugurkaulnieku paleontoloģijā Peabodija Dabas vēstures muzejā, kurā ir iespaidīga fosiliju kolekcija, ko sāka veidot Otinils Čārlzs Maršs.
Meklēt