Pterodaktils (Pterodactylus) — neliels jūras perioda pterozaurs no Zolnhofenas
Pterodaktils — neliels jūras perioda pterozaurs no Zolnhofenas. Uzzini par tā dzīvesvietu, fosilijām, uzbūvi un lomu siltajās lagūnu ekosistēmās.
Pterodaktils bija neliels pterozaurs jeb lidojošs rāpuli. Tas dzīvoja vēlākajā juras periodā — tajā pašā laikā, kad daudzi dinozauri. Pterodactylus ir tipisks īsspuru pterozauru (pterodaktiloīdu) pārstāvis; pterodaktiloīdi kā grupa turpināja pastāvēt līdz krīta perioda beigām, taču pats Pterodactylus zināms galvenokārt no vēlējā juras laika. Pirmie eksemplāri tika atrasti Zolnhofenā, Bavārijā, Vācijā. Šajos karbonātu slāņos, kas veidojušies siltās lagūnās, atrasts arī slavenais Archeopterikss. Pterodactylus, visticamāk, dzīvoja uz nelielām lagūnas salām vai piekrastes zonā, kur medīja zivis, vēžveidīgos un citas mazas bezmugurkaulnieku grupas.
Izskats un izmēri
Pterodactylus bija salīdzinoši neliels pterozaurs. Tipiska izmēru amplitūda bija šāda:
- Spārnu platums: aptuveni 0,5–1,0 metrs, atkarībā no sugas un indivīda.
- Galvas garums: dažu sugu galvas varēja būt 15–25 cm garas ar garu knābi un daudzām smalkām zobu rindām.
- Ķermeņa masa: viegla — dažu līdz pāris kilogramiem (precīza masa grūti noteicama).
Raksturīga bija gara, plāna knābja forma ar smalkiem zobiem, kas derēja sīkākas barības ķeršanai. Dažiem atrastajiem eksemplāriem bija neliels kaula vai kroņveida galvgalvja izaugums (crest), kura funkcija varēja būt saistīta ar dzimumatšķirībām vai vizuālu komunikāciju.
Dzīvesveids un barība
- Barība: galvenokārt zivis un ūdens bezmugurkaulnieki, kā arī kukaiņi un citi sīki dzīvnieki piekrastē.
- Medīšanas veids: iespējams, tas ķēra laupījumu no ūdens virsmas vai no malas, izmantojot garo knābi un smalkos zobus; daudzi pētnieki uzskata, ka Pterodactylus kombinēja aktīvu spārnošanu ar glābšanos pa vēju (soaring).
Fosilijas un saglabāšanās
Zolnhofenas karbonātu slāņi nodrošina izcili saglabātas fosilijas, tostarp daudzus Pterodactylus paraugus, kuros reizēm redzami arī mīksto audu pēdas — spārna membrāna, kaulu detaļas un dažreiz pat ādai līdzīgas struktūras. Liels skaits labi saglabājušos eksemplāru ļāvis pētniekiem rekonstruēt skeleta anatomiju un lidošanas spējas salīdzinoši precīzi.
Sistemātika un nosaukums
Pterodactylus nosaukums cēlies no grieķu valodas: pteron = "spārns" un daktylos = "pirksts" (atsauce uz lielo spārna pirkstu, kas balsta spārna membrānu). Zinātniski aprakstīts jau 18.–19. gadsimtu mijā, tas kļuva par vienu no pirmajiem plaši pazīstamajiem pteksozauriem un palīdzēja izprast lidojošu rāpuļu sakarības.
Uzvedība, lidošana un vairošanās
- Lidošana: kombinācija aktīvas spārnošanas un glābšanās; spārnu konstrukcija atgādina citus pterodaktiloīdus — spārna skelets balstīts uz ļoti garu ceturto pirkstu.
- Sociālā dzīve: atrastie slāņi liecina, ka dažkārt uz viena reģiona dzīvoja daudzi indivīdi, kas var liecināt par kolonijveida izmitināšanos vai barošanās reģionu koncentrāciju.
- Vairošanās: pterozauri metāla līdzīgus olas, un, lai gan tieši par Pterodactylus ligzdošanu zināms maz, ir pamatotas paralēles ar citiem pterozauriem, kas lika pieņemt, ka tie dēja olas un iespējams rūpējās par mazuļiem īsu laiku pēc izšķilšanās.
Nozīme paleontoloģijā
Pterodactylus ir vēsturiska nozīme: tā atradumi Zolnhofenas slāņos bija vieni no pirmajiem pterozauru paraugiem, kas palīdzēja atpazīt un klasificēt lidojošus rāpuļus. Tas sniedza svarīgu informāciju par pterozauru anatomiju, lidošanas mehānismiem un paleoekoloģiju vēlajā juras periodā.
Īss kopsavilkums: Pterodactylus bija neliels, asprātīgi būvēts pterozaurs no vēlējā juras laika, labi pārstāvēts Zolnhofenas fosiliju krājumos. Tas palīdzēja pētniekiem saprast pterozauru daudzveidību un dzīves veidus piekrastes un lagūnu ekosistēmās.
Pterodactylus - American Museum of Natural History.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Pterodactylus?
A: Pterodaktils bija neliels pterozaurs, kas dzīvoja vēlākajā juras periodā, tajā pašā laikā, kad dzīvoja daudzi dinozauri. Tas bija tipisks īsspuru pterozauru sugas pārstāvis.
J: Kur tika atrasti pirmie eksemplāri?
A: Pirmie Pterodactylus eksemplāri tika atrasti Zolnhofenā, Bavārijā, Vācijā.
J: Kādā vidē tie dzīvoja?
A: Pterodaktils, visticamāk, dzīvoja uz nelielām salām vai siltu lagūnu piekrastē ar augstu sāļuma līmeni.
J: Kad tas tika atklāts un aprakstīts?
A: Pirmais eksemplārs tika atrasts 18. gadsimtā, un apraksts publicēts 1784. gadā. Vēlāk Žoržs Kivjē (Georges Cuvier) noskaidroja, ka tas ir lidojošs rāpuli.
J: Cik eksemplāru ir zināms mūsdienās?
A: Pašlaik ir zināmi 30 šīs ģints īpatņi.
J: Kādas citas sugas tika atrastas līdzās Pterodactylus fosilijām?
A: Līdzās Pterodactylus fosilijām tika atrastas arī Archaeopteryx fosilijas.
J: Kā šie radījumi barojās, ja viņu vidē bija maz dzīvības, kas tos uzturētu?
A: Tiek uzskatīts, ka Pterodactylus, iespējams, ir barojies kādā citā vietā, kas atrodas tālu no tā dzīvotnes, jo tur bija augsts sāļuma līmenis, kas neatbalstītu daudz dzīvības.
Meklēt