Pterygotus: izmiris jūras skorpions (euripterīds) no Silūra un Devona

Pterygotus anglicus ir izmiris euripterīds, kas radniecīgs zirnekļveidīgajiem (zirnekļu dzimta) un ko parasti dēvē par "jūras skorpioniem". Tas dzīvoja silūra un devona periodā.

Fosilijas ir atrastas Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā un Austrālijā. Tas ir radniecīgs lielākajam Jaekelopterus. Tas ir līdzīgs saldūdens Slimonia.

Pterygotus varēja sasniegt 1,6 metrus garu ķermeni. Tam bija pāris lielu saliktu acu. Tam bija arī vēl viens mazāku acu pāris galvas centrā. Tam bija 4 pāri staigājošo kāju. Piektais kāju pāris bija peldēšanas airi. Tam bija arī pāris lielu knaiblīšu.

Morfoloģija un galvenās iezīmes

Pterygotus bija liels, plakans ķermenim un cietam exoskeletonam līdzīgs radījums, kas bija labi pielāgojies gan staigāšanai pa jūras dibenu, gan peldēšanai. Galvenās morfoloģiskās iezīmes:

• Izmērs: dažu sugu īpatņi varēja sasniegt apmēram 1,6 metrus garumā; precīzs izmērs atšķīrās starp sugām.
• Acis: lieli sānu saliktie acu pāri, kas nodrošināja labu redzes lauku, un mazāki, centrālie acu pāri (ocelli) — iespējamie gaismas uztveres orgāni.
• Appendages: vairāki pāri kāju — četri pāri bija piemēroti staigāšanai, viens pāris bija pārvērties plašā peldēšanas airī u.c. ķermeņa pielāgojumos.
• Knaiblīši (chelicerae): spēcīgas, uzķeršanas un noturēšanas funkcijai piemērotas kājas
• Tām ir telsons: daudziem euripterīdiem bija astiņveida vai dzēlienam līdzīga struktūra, kas palīdzēja manevrēt peldot.

Izplatība un fosiliju atradnes

Fosilijas liecina, ka Pterygotus bija plaši izplatīts ģints. Atsevišķas atradnes ir reģistrētas Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā un Austrālijā. Fosilijas parasti sastopamas nogulumos, kas radās seklos piekrastes, lagūnu vai estuāru apstākļos — tas liecina, ka šie organismi dzīvoja gan sāļos, gan brīžiem arī mazāk sāļos (brakušos) ūdeņos, reizēm adaptējoties arī saldūdens vidēm.

Dzīvesveids un barošanās

Pterygotus, visticamāk, bija aktīvs plēsējs. Lielās acis un spēcīgie knaiblīši ļāva noķert zivis un citus ūdens bezmugurkaulniekus. Tās peldēšanas spējas un spēcīgās priekšējās appendages ļāva gan aktivizēt medības, gan iespējams uzbrukt no slēpšanās vietas pie dibena. Daži paleontologi uzskata, ka tās varēja darboties gan kā pārlūkojoši plēsēji, gan kā sargājoši vai teritorāli organismi.

Fizioloģija un elpošana

Kā citiem euripterīdiem, Pterygotus elpošana, visticamāk, notika, izmantojot struktūras, kas līdzinās grāmatvālēm (book gills), kas ļāva apmainīt skābekli ūdenī. Dažas sugas, iespējams, spēja īslaicīgi izdzīvot arī zemākas sāļuma apstākļos vai pārvietoties uz seklākiem ūdeņiem.

Taksonomija un pētniecība

Pterygotus pieder pie euripterīdu grupas, kas mūsdienu taksonomijā tiek saistīta ar zirnekļveidīgajiem. Tā radniecība ar citiem lielajiem euripterīdiem, piemēram, Jaekelopterus, ilustrē šo grupu daudzveidību — Jaekelopterus bija vēl lielāks rovdaris. Savukārt Slimonia ir radniecīga forma ar līdzīgām strukturālajām īpašībām, taču ar atšķirīgu nodomu izvietojumu harmoni.

Nozīme un mantojums

Pterygotus un citi "jūras skorpioni" ir svarīgi fosiliju atradumi, jo tie palīdz saprast, kā attīstījās un diversificējās agrīnās zirnekļveidīgo dzimtas radniecības līnijas un kādi bija paleoekosistēmu plēsēju zobi Silūra un Devona laikmeta ūdeņos. Liela izmēra indivīdi un labi saglabājušies paraugi padara šo ģintu par populāru objektu gan zinātniskos pētījumos, gan sabiedrības interesi rosinošos izstādēs.

Jāuzsver, ka nosaukums "jūras skorpions" ir tautas nosaukums — tas nenozīmē, ka Pterygotus bija īsts skorpions, bet gan norāda uz to ārējo līdzību un radniecību ar mūsdienu zirnekļveidīgajiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Pterygotus anglicus?

Q: Kad dzīvoja Pterygotus?

J: Kur ir atrastas Pterygotus fosilijas?

J: Ar ko Pterygotus ir radniecīgs?

J: Kāds ir Pterygotus izmērs?

J: Cik daudz kāju bija Pterygotus un kam tās tika izmantotas?

J: Kāda īpaša iezīme bija Pterygotus galvai?

Meklēt pēc burta