Dinozauru renesanse
Dinozauru renesanse ir termins, ko 1975. gadā žurnāla Scientific American numurā lietoja Roberts Bakkers, lai aprakstītu atjaunoto interesi par paleontoloģiju. Tas ir turpinājies no 20. gadsimta 70. gadiem līdz pat mūsdienām. To izraisīja lielais dinozauru atradumu skaita pieaugums un jauni priekšstati par to, kā tie dzīvojuši.
"Renesanse", kas nozīmē "atdzimšana", mainīja to, kā dinozaurus attēloja gan profesionāli ilustratori, gan sabiedrība.
Džona Ostroma 1964. gadā atklātais Deinonychus ir viens no nozīmīgākajiem fosiliju atradumiem. Deinonychus bija aktīvs plēsējs, kas acīmredzami nogalināja savu upuri, lecot un šķeļot vai dūrienot ar "briesmīgo nagu". Par patiesi aktīvu dzīvesveidu liecināja garas cīpslu virtenes, kas stiepās gar asti, padarot to par stingru atsvaru lēkšanai un skriešanai. Viens no secinājumiem bija tāds, ka vismaz dažiem dinozauriem bija izteikta vielmaiņa, tātad dažos gadījumos tie bija siltasiņu dzimtas. To popularizēja Ostroma skolnieks Roberts Bakkers. Bija jāpārdomā priekšstats par dinozauriem kā par lēniem, aukstasinīgiem, mazmugurkaulainiem rāpuļiem, vismaz attiecībā uz dažiem plēsējiem.
Galvenie jautājumi
Šie ir galvenie punkti:
- Dinozauri ir dabiska monofiliska grupa.
- Siltas asinsrites un aktivitātes līmenis. Roberts Bakkers apgalvoja, ka dinozauri bija siltas asinsrites un aktīvi dzīvnieki, kas spēja ilgstoši uzturēt augstas aktivitātes periodus. Par viņa metodoloģiju zinātnieku vidū izraisījās asas diskusijas. Tagad tiek uzskatīts, ka daudziem dinozauriem bija augstāks vielmaiņas ātrums nekā dzīvajiem rāpuļiem, taču arī situācija ir sarežģīta un daudzveidīga. Daudziem dinozauriem varētu būt bijis vidējs vielmaiņas ātrums. Dino putnu spalvu atklāšana uz dinopodiem izšķīra argumentus par mazajiem teropodiem.
- Dinozauru sociālā uzvedība. Fosiliju pēdas liecina, ka sauropodu dinozauri pārvietojās strukturētos ganāmpulkos, kur pieaugušie ap mazuļiem veidoja aizsargapkārtni. Dinozauru ligzdu pētījumi liecināja, ka pīļveidīgais dinozaurs Maiasaura rūpējās par saviem mazuļiem.
- Dinozauru kustība. Dinozauru renesanse mainīja viņu tēlu māksliniekos. Bakkera ilustrācija ar Deinonychus ir viena no atpazīstamākajām un ikoniskākajām dinozauru restaurācijām. Vēl viens mūsdienu fosiliju atradumu rezultāts ir divkājaino dinozauru līdzsvars. Tagad mēs zinām, ka dinozauri pārvietojās ar ķermeni gandrīz horizontālā stāvoklī, ko pār gurniem līdzsvaroja gara un bieži vien smaga aste. Šo asti stingru tur stingru stingras cīpslas, kas stiepjas gar mugurkauliem. Daudziem pieaugušiem dinozauriem astes cīpslas ir saosteizējušās (daļēji kaulainas), saglabājot asti stingrāku.
- Jaunas izmiršanas teorijas. Pieņēmums, ka dinozauri izmiruši tāpēc, ka tie bija sliktāki salīdzinājumā ar zīdītājiem, ir kļūdains. Irīdijs, metāls, kas galvenokārt atrodams meteorītos, tika atrasts krīta un terciārā perioda robežslānī. Tika atrasts arī Čiksulubas krāteris. Tas liecināja, ka izmiršanu izraisīja meteora trieciens. Vēlāk Dekāna slazdi, kas tika konstatēti tajā pašā laikā, liecināja, ka ir darbojies arī milzīgs plūdu vulkanisms.
- Kultūras ietekme. Dinozauru renesanse atdzīvināja vispārējo interesi par dinozauriem. Sekoja grāmatu, filmu, televīzijas raidījumu un vispārējas publicitātes plūdi. Vispazīstamākais piemērs tam ir Juras laikmeta parks.
Čārlza R. Naita (Charles R. Knight) 1897. gadā gleznotais "Laelaps" (tagad Dryptosaurus)
Ķīniešu lagerstätten
Jaunu spalvaino dinozauru atklāšana Ķīnā ir saglabājusi šo jomu pētījumu un populācijas uzmanības priekšplānā. Īpaši ievērības cienīgi ir apakšējās krītas ģeoloģiskie veidojumi Ķīnas ziemeļaustrumu provincē Liaoning. Tur atrastie dzīvnieki ir pazīstami kā Jehol biota.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir "dinozauru renesanse"?
A: "Dinozauru renesanse" ir termins, kas apzīmē atjaunoto interesi par paleontoloģiju, kas sākās 20. gadsimta 70. gados un turpinās līdz pat mūsdienām.
J: Kas bija dinozauru renesanses cēlonis?
A.: Dinozauru renesansi izraisīja liels atklājumu skaita pieaugums un jaunas idejas par to, kā tie dzīvoja.
J: Kas radīja terminu "dinozauru renesanse"?
A: Terminu "dinozauru renesanse" 1975. gadā žurnāla "Scientific American" numurā lietoja Roberts Bakkers.
J: Kāpēc Džona Ostroma atklājums par Deinonychus bija svarīgs?
A: Džona Ostroma (John Ostrom) Deinonychus atklājums bija svarīgs, jo tas parādīja, ka vismaz dažiem dinozauriem bija aktīvs dzīvesveids un tie spēja lēkt un cirst vai dzīt ar savu "briesmīgo nagu".
J: Kādu secinājumu daži zinātnieki izdarīja no Deinonychus atklājuma?
A: Daži zinātnieki secināja, ka vismaz dažiem dinozauriem bija ātra vielmaiņa un tie bija siltas asinsrites, kas apgāza tradicionālo uzskatu par dinozauriem kā lēniem, aukstas asinsrites, mazmugurkaulainiem rāpuļiem.
J: Kas popularizēja ideju par siltasiņu dinozauriem?
A: Ideju par siltasiņu dinozauriem popularizēja Roberts Bakkers, kurš bija Džona Ostroma skolnieks.
J: Kā dinozauru renesanse mainīja sabiedrības priekšstatus par dinozauriem?
A: Dinozauru renesanse mainīja to, kā dinozaurus attēloja gan profesionāli ilustratori, gan sabiedrība, un apgāza tradicionālo priekšstatu par tiem kā par lēniem, aukstasinīgiem, mazmugurkaulainiem rāpuļiem.
