Ietekmes notikums
Trieciens ir objektu sadursme telpā. Tās regulāri notiek planētu sistēmās, piemēram, mūsu Saules sistēmā. Visbiežāk sadursmes notiek ar maziem objektiem, piemēram, asteroīdiem, komētām vai meteoriem. Tiem ir salīdzinoši maza ietekme. Ja liels objekts saduras ar planētu, piemēram, Zemi, tam var būt nopietnas sekas uz planētu. Mēs cenšamies noskaidrot, kad šāds objekts ietrieksies Zemē, izmantojot triecienu prognozēšanu. Atkarībā no objekta lieluma lielu daļu ietekmes samazina planētas atmosfēra. Mazāki objekti, nonākot atmosfērā, eksplodē vai sadalās. Šādus objektus sauc par bolidiem.
Uz daudzām planētām un citiem Saules sistēmas objektiem var redzēt triecienu krāterus, kas radušies triecienu rezultātā. Daži no lielākajiem ir uz Marsa un Mēness. Tiek uzskatīts, ka tie liecina par lieliem triecieniem. Pirmo reizi trieciena notikums tika reģistrēts 1994. gada jūlijā. Shoemaker-Levy 9 komēta sadalījās un sadūrās ar Jupiteru. Sadursmi reģistrēja teleskopi un satelīti.
Šķiet, ka triecieniem ir bijusi liela ietekme uz to, kāSaules sistēma ir mainījusies kopš tās izveidošanās. Lieli triecieni ir ietekmējuši arī Zemes vēsturi, tostarp dzīvības attīstību. Tiek uzskatīts, ka Čiksulubas trieciens, kas notika pirms 66 miljoniem gadu, izraisīja krīta un paleogēna izmiršanu. Tiek diskutēts par to, vai triecieni izraisīja kādu no pārējiem izmiršanas gadījumiem vēsturē. Tiek uzskatīts, ka milzu trieciena rezultātā ir radies Mēness.
Uz Zemes ir ziņots par simtiem triecienu. Daudzus no tiem neviens uz zemes nav redzējis. Vidēji asteroīdi ar diametru 4 metri (13 pēdas) uz Zemes ietriecas aptuveni reizi gadā. Tie parasti eksplodē atmosfēras augšējos slāņos, un lielākā daļa vai visas cietās vielas iztvaiko. Asteroīdi ar diametru 1 km (0,62 jūdzes) saduras ar Zemi ik pēc 500 000 gadiem. Lielas sadursmes, kuru lielums ir 5 km (3 jūdzes), notiek reizi divdesmit miljonos gadu. Daži daudz mazāki asteroīdi ir radījuši bojājumus un ievainojumus, taču nav zināms, ka sadursmes rezultātā būtu tieši gājis bojā kāds cilvēks. Čeļabinskas meteors 2013. gadā ir vienīgais zināmais sadursmes gadījums, kas izraisījis lielu skaitu ievainoto. Tas bija aptuveni 20 metrus plats. Viens no pazīstamākajiem triecieniem mūsdienās bija Tunguskas notikums. Tas notika Sibīrijā 1908. gadā. Tiek uzskatīts, ka šāda lieluma triecieni notiek aptuveni reizi tūkstoš gados.
Ilustrācija, kā liels asteroīds iekļūst Zemes atmosfērā
Ilustrācija, kurā attēlots Mēness lieluma objekts, kas ietriecas planētā.
Saistītās lapas
- Asteroīdu triecienu prognozēšana
- Zemes tuvumā esošs asteroīds
- Zemes tuvuma objekts
- Vēlā smagā bombardēšana
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ietekmes notikums?
A: Trieciens ir sadursme starp kosmosā esošiem objektiem, piemēram, asteroīdiem, komētām vai meteoriem. Šādas sadursmes var nopietni ietekmēt planētu, kurā tās notiek.
J: Kā mēs mēģinām paredzēt, kad notiks trieciens?
Atbilde: Mēs izmantojam tā saukto triecienu prognozēšanu, lai mēģinātu noteikt, kad kāds no tiem trāpīs Zemei. Atkarībā no objekta lieluma lielu daļu trieciena samazina planētas atmosfēra.
J: Vai ir kādi pierādījumi par lieliem triecieniem mūsu Saules sistēmā?
A: Jā, daži no lielākajiem ir uz Marsa un Mēness. Tiek uzskatīts, ka tās ir liecības par lieliem triecieniem. Pirmo reizi trieciena notikums tika reģistrēts 1994. gada jūlijā, kad komēta sadūrās ar Jupiteru.
J: Kā triecieni ir ietekmējuši mūsu Saules sistēmas izmaiņas kopš tās izveidošanās?
A: Šķiet, ka triecieniem ir bijusi liela ietekme uz to, kā mainījusies mūsu Saules sistēma kopš tās izveidošanās. Lielie triecieni ir ietekmējuši arī Zemes vēsturi, tostarp dzīvības attīstību.
J: Vai tiek uzskatīts, ka kādu no Zemes izmiršanas gadījumiem izraisīja asteroīds?
A: Tiek uzskatīts, ka milzu asteroīds ar nosaukumu Čiksulubs pirms 66 miljoniem gadu saskrējās un izraisīja tā dēvēto krīta-paleogēna izmiršanu. Tiek diskutēts par to, vai citus izzušanas gadījumus vēsturē izraisīja triecieni vai nē.
Jautājums: Cik bieži ar Zemi saduras asteroīdi, kuru diametrs ir 4 metri (13 pēdas)?
A: Vidēji šāda izmēra asteroīdi saduras ar Zemi aptuveni reizi gadā, bet parasti tie eksplodē atmosfēras augšējos slāņos, pirms sasniedz zemes virsmu, tāpēc šie mazie objekti zemes virsmu neskar.
J: Cik bieži ar Zemi saduras lielāki asteroīdi (5 km/3 jūdzes)?
A: Šādas lielas sadursmes notiek aptuveni reizi divdesmit miljonos gadu.
