Luīze Elizabete de Burbona (Louise Élisabeth de Bourbon; 1693. gada 22. novembris – 1775. gada 27. maijs) bija Kondē prinča Luija de Burbona un viņa sievas Luīzes Fransuāzas de Burbonas — kura pati bija Francijas karaļa Luija XIV un Madame de Montespan ārlaulības meita — meita. Viņas izcelsme ievietoja viņu tuvu Francijas karaļnamam un nodrošināja ietekmi karaļa galmā visa mūža garumā.
Dzīve un izcelsme
Luīze Elizabete dzima 1693. gadā Burbonu dzimtas augstākajās aprindās. Būdama karaļa Luija XIV mājas atzaru radiniece no mātes puses, viņa saņēma izglītību un audzināšanu, kas atbilda viņas sociālajai pozīcijai. No jaunības viņa bija iesaistīta aristokrātiskajā dzīvē un veidoja sakarus, kas vēlāk padarīja viņu par nozīmīgu figūru pie karaļa galma.
Laulība un ģimene
Luīze Elizabete apprecējās ar Luiju Armandu de Burbonu, kurš piederēja Konti līnijai, un pēc laulības kļuva par Konti princesi. Viņiem bija bērni; viņas dēls Luī Fransuā (Louis François; 1717–1776) vēlāk kļuva par Konti princi. Kā jauna sieviete un pēc tam kā jaunā māte viņa pildīja tradicionālās augstmaņu pienākumu funkcijas — vadīja mājsaimniecību, pārvaldīja īpašumus un uzturēja savas dzimtas politiskās un sociālās saites.
Loma pie karaļa galma un ietekme
Luīze Elizabete bija ievērojama figūra Versaļas sabiedrībā. Viņa aktīvi iesaistījās galma dzīvē, gan kultūras, gan politiskajos jautājumos, izmantojot savas attiecības un statusu, lai veidotu alianses. Viņa tiek pieminēta kā viena no personām, kas iepazīstināja Luija XV muižnieku ar Madame de Pompadour, kas vēlāk kļuva par karaļa ietekmīgo mīļāko un patronesi mākslām un amatniecībai. Šādas iepazīšanās un ieteikumi bieži noteica galma politiku un pozīcijas prioritātes.
Īpašumi, patronāts un mantojums
Luīze Elizabete bija arī aktīva īpašumu īpašniece un atbalstītāja. Viņa uzcēla un uzturēja vairākus ievērojamus namus, no kuriem viens ir Hôtel de Brienne — ēka, kas vēlāk kļuva par Francijas Aizsardzības ministrijas mītni. Savā dzīvē viņa izmantoja savus resursus un ietekmi, lai atbalstītu kultūru, mākslas un arhitektūru, kā arī nodrošinātu savas ģimenes tiesības un titulus.
Etampas hercogiene un vēlākie gadi
Luīze Elizabete pati bija Etampas hercogiene, jo pēc savas tantes Marijas Annas de Burbones nāves viņa pārņēma šo titulu. Kā vecāka aristokrāte viņa uzturēja šķietamu neatkarību un sociālo stāvokli, bieži iesaistoties ziedojumos, kultūras pasākumos un vietējo interešu aizstāvībā. Viņa nodzīvoja garu mūžu un mira 1775. gada 27. maijā, atstājot pēctečus un materiālu mantojumu, kas joprojām ir redzams Francijas kultūras un arhitektūras piemiņās.
Luīze Elizabete de Burbona tiek atcerēta kā ietekmīga Burbonu dzimtas locekle — gan kā Konti princeses, gan kā Etampas hercogienes lomā — kura spēlēja nozīmīgu lomu 18. gadsimta franču galma dzīvē un saglabāja ietekmi, izmantojot ģimenes saites, īpašumus un patronātu.