Boko Haram — Nigērijas islāmistu grupējums: vēsture, mērķi, terorisms

Boko Haram — detalizēts pārskats par Nigērijas islāmistu grupējumu: vēsturi, ideoloģiju, mērķus, terora aktus un ietekmi reģionā.

Boko Haram ir Irākas un Levantas Islāma valsts atzars. Tā darbojas Nigērijā kopš 2009. gada. Grupas nosaukums nozīmē, ka "rietumnieciska" vai "neislāmiska" izglītība ir grēks. Grupējums darbojas Nigērijas ziemeļos un vēlas Nigērijā ieviest islāma likumu kā vienīgo likumu. Tā arī vēlas valstī aizliegt izglītību, kas nav balstīta uz islāmu. Grupējums sevi uzskata par līdzīgu Afganistānā aktīvajam Taliban grupējumam. Vietējie iedzīvotāji šo grupējumu dēvē par "Taliban". Grupas oficiālais nosaukums ir Jama'atu Ahlis Sunna Lidda'awati wal-Jihad, kas arābu valodā nozīmē "Cilvēki, kas apņēmušies izplatīt pravieša mācību un džihādu". Viņi sevi dēvē arī par "Islāma valsts Rietumāfrikas provinci (ISWAP)".

Izcelsme un agrīnā vēsture

Grupa tika izveidota Maiduguri 2002. gadā. Viņi seko sunnītu islāmam. Drīz vien vietējie iedzīvotāji šo grupējumu nodēvēja par Boko Haram. Brīvā tulkojumā no vietējās hausu valodas tas nozīmē, ka Rietumu izglītība ir aizliegta. Iedzīvotāji deva nosaukumu, jo tā stingri iestājas pret Rietumu izglītību, kas, pēc tās domām, korumpē musulmaņus. Termins "Boko Haram" cēlies no hausu valodas vārda "boko", kas nozīmē "animistiskā, rietumu vai citādi neislāmiskā izglītība", un arābu valodas vārda "haram", kas pārnestā nozīmē "grēks" (burtiski "aizliegts").

Sākotnēji organizācija darbojās kā reliģiska kustība, ko vadīja Mohameds Jusufs. 2009. gada konfliktā ar Nigērijas drošības spēkiem Jusufs tika apcietināts un nogalināts, kas noveda pie vardarbīgākas un bruņotākas organizācijas transformācijas. Pēc Jusufa nāves vadību pārlika Abubakars Šekau (Abubakar Shekau), kurš radikāli mainīja taktiku, pievēršoties bruņotām uzbrukumiem, sprādzieniem un masveida laupīšanām.

Ideoloģija un mērķi

Boko Haram iestājas ne tikai pret Rietumu izglītību, bet arī pret Rietumu kultūru un moderno zinātni. Grupējums aizliedz arī valkāt kreklus un bikses, kā arī balsot vēlēšanās. Pēc tās domām, Nigērijas valsti pārvalda neticīgie.

Ideoloģiski grupējums pieder pie salafistiski-džihādiskajiem virzieniem: tas aicina uz stingru šarījas likumu ieviešanu un pretstāvi sekulārām varas institūcijām. Taču ideoloģijai pievienojas arī sociālas un ekonomiskas saknes — nabadzība, korupcija, marginalizācija Nigērijas ziemeļos un vāju valsts institūciju radītās iespējas, kas ļāva grupai piesaistīt sekotājus.

Taktika un cilvēktiesību pārkāpumi

2009. gadā intervijā BBC toreizējais grupas līderis Mohameds Jusufs sacīja, ka viņš noraida faktu, ka zeme ir lode, un uzskata to par pretēju islāmam, tāpat kā darvinismu un faktu, ka lietus rodas no saules iztvaicētā ūdens.

Praktiskajā rīcībā Boko Haram izmanto daudzas vardarbīgas metodes: uzbrukumus civiliem iedzīvotājiem, pašnāvnieku spridzināšanas, ķīlnieku nolaupīšanas (tāpat kā 2014. gada Chibok nolaupīšana, kad 2014. gada 14. aprīlī Boko Haram nolaupīja 200 skolnieces), piespiedu regrūtēšanu, bērnu karavīru izmantošanu un mērķtiecīgas uzbrukumus tirgiem, skolām, templīšiem un reliģiskiem objektiem. Viņi bieži izmanto arī sprāgstvielas automašīnās un improvizētus spridzināšanas ierīces.

Boko Haram ir uzņēmusies atbildību par vairākām teroristu darbībām:

• 2010. gada decembrī grupa iebruka Bauchi cietumā un atbrīvoja simtiem ieslodzīto.
• Tajā pašā mēnesī Džosā (Plateau štatā) notika sprādziens, kurā gāja bojā 80 cilvēki, kam sekoja uzbrukums Abudžas kazarmām.
• 2010.-2011. gads bija gads, kad Maiduguri tika nogalināti vairāki desmiti civiliedzīvotāju dažādās apšaudēs, turklāt Abudžā tika apšaudīts arī policijas štābs un Apvienoto Nāciju Organizācijas štābs.

Papildus listē minētajiem incidentiem grupējumam tiek piedēvētas daudzas citas nežēlības: masveida slepkavības (piemēram, 2015. gada Bagā/Bagga uzbrukums, kur Boko Haram nogalināja vismaz 100 cilvēkus un vairākas ēkas iznīcināja), regulāras uzbrukumu sērijas pret ciematiem un infrastruktūru, kā arī daudzu iedzīvotāju piespiedu pārvietošanās.

Starptautiskais konteksts un sadalīšanās

"Boko Haram" nav saistīta ar grupējumu "Kustība par Nigēras deltas atbrīvošanu", kas kopš 2006. gada cīnās pret naftas rūpniecību Nigēras deltā.

2015. gada martā Boko Haram paziņoja par piederību Islāma valstij — toreizējais līderis Abubakars Šekau solīja uzticību IS vadībai, un grupējums kļuva par tās Rietumāfrikas provinci (ISWAP). Tomēr šī jauna alianses forma 2016. gadā noveda pie iekšējā sašķelšanās: daļa veterānu un augstākās vadības locekļu, tai skaitā Abu Musābs al-Barnavi (Abu Musab al-Barnawi), sāka uzstāties pret brutālo taktiku, kas vērsta pret musulmaņu civiliedzīvotājiem, un pārgāja uz IS atbalstītu ISWAP, kam bija atšķirīga stratēģija — lielāks uzsvars uz militāriem mērķiem un cilvēcības attieksmi pret vietējo musulmaņu iedzīvotāju kopienu, lai iegūtu atbalstu.

Aptuveni no 2015.–2021. gada notika intensīva cīņa starp Šekau vadīto frakciju un ISWAP, un 2021. gadā Šekau paziņoja par savu nāvi (vēlāk apstiprināts konflikta rezultātā). Tomēr grupējuma fragmentācija nenozīmē pilnīgu vardarbības izbeigšanos — dažādas atsevišķas bandas un lojalitātes grupas turpina darboties dažādās reģionālajās teritorijās.

Reģionālā ietekme un humanitārā krīze

Boko Haram darbība skāra ne tikai Nigēriju, bet arī Kalabara-Ļeikšē (Lake Chad) reģionu — Čadu, Kamerūnu, Nigeri un Beninu. Konflikts radīja plašu humanitāru krīzi: desmitiem tūkstošu cilvēku gāja bojā, un vairāk nekā divi miljoni cilvēku tika iekšēji izsūtīti vai kļuva par bēgļiem reģionā. Krīze ietekmēja pārtikas drošību, veselības aprūpi, izglītību un vietējo ekonomiku; daudzas kopienas līdz šim joprojām atveseļojas no iznīcināšanas un trauma.

Starptautiskā reakcija un cīņa pret terorismu

Daudzas valstis un starptautiskas organizācijas atzina Boko Haram par teroristu grupējumu un sniedza atbalstu Nigērijas un reģionālo partneru operācijām. Reģionālā iespēja cīnīties pret grupējumu bija Multinational Joint Task Force (MNJTF), kurā piedalījās Nigērija, Čada, Kamerūna, Nigerija un Benina. ASV, Francija un citas valstis sniedza izlūkošanas, apmācību un ierobežotu militāru atbalstu. Starptautiski tika izveidoti arī humānā atbalsta un atjaunošanas projekti, lai palīdzētu reģionam atgūties.

Vienlaikus drošības spēku darbībās ir kritizēta arī pārmērīga spēka lietošana un cilvēktiesību pārkāpumi, kas reizēm vēl vairāk radīja neuzticību starp iedzīvotājiem un valsti. Ārstniecība, sociālie pakalpojumi un darbs ar bijušajiem kaujiniekiem (deradikalizācija un reintegrācija) kļuva par svarīgu daļu no ilgtermiņa risinājumiem.

Pašreizējais stāvoklis (līdz 2024. gada vidum)

Lai gan militālas operācijas ir atguvušas kontroli pār lielu daļu tika agrāk kontrolētajām teritorijām un teritoriālie zaudējumi grupējumam ir bijuši nozīmīgi, grupas darbība turpinās — īpaši joprojām aktīvas ir ISWAP frakcijas ap Lake Chad un Nigērijas ziemeļaustrumos. Vardarbība mēdz pastiprināties un mazināties, un bieži vien tiek konstatētas jaunas sprādzienu un uzbrukumu sērijas. Fragmentācija un pārveidošanās nozīmē, ka draudi joprojām pastāv, bet formas un taktikas laika gaitā mainās.

Secinājums

Boko Haram ir sarežģīts fenomens, kas apvieno ideoloģisko radikalismu ar sociāli ekonomiskām sāpēm un vājām valsts institūcijām. Grupējuma darbība ir radījusi dziļas humanitāras, drošības un politiskas sekas Nigērijā un reģionā. Lai panāktu ilgstošu stabilitāti, nepieciešama daudzpusēja pieeja — drošības operācijas, starptautiska sadarbība, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana, kā arī sociāli ekonomiski atbalsta un reintegrācijas pasākumi vietējām kopienām.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Ko nozīmē Boko Haram?

Jautājums: Kur atrodas Boko Haram?

J: Ko nozīmē Jama'atu Ahlis Sunna Lidda'awati wal-Jihad?

Jautājums: Kad Boko Haram sāka nemierus?

J: Par kādām darbībām Boko Haram ir atbildīga?

Vai ir kāda saikne starp Boko Haram un Nigēras deltas atbrīvošanas kustību (MEND)?

J: Kad tā kļuva par Islāma valsts daļu?

Meklēt pēc burta