Svētais Patriks (ap 402. gadu – 17. marts, iespējami 491. vai 493. gads) ir Īrijas patrons. Viņš, visticamāk, dzimis romiešu laikā valdītajā Britānijā; precīza dzimtas vieta nav zināma un avotos minētas vairākas iespējas. Svētais Patriks nāca no kristiešu ģimenes — viņa tēvs, ko avotos sauc par Kalporniju, bija diakons. Saskaņā ar Patrika autobiogrāfisko darbu Confessio, kad viņam bija apmēram sešpadsmit gadu, viņu sagūstīja īru pirāti. Viņi viņu aizveda no viņa mājām Lielbritānijā un pārdeva kā vergu Īrijā. Viņa uzdevums bija rūpēties par dzīvniekiem, un viņš tur pavadīja apmēram sešus gadus, laikā apgūstot vietējo valodu. Pēc kāda laika viņam izdevās izbēgt un atgriezties pie ģimenes, bet sapņi un ticība vēlāk aizveda viņu atpakaļ uz Īriju kā misionāru.

Kļuvis par garīdznieku, Patriks devās atgriezties Īrijā kā misionārs. Tā kā viņš prata vietējo valodu un saprata vietējos paradumus, viņam bija iespēja tieši sludināt un kristīt cilvēkus ārpus Romas administrētajām teritorijām. Viņš nodibināja baznīcas un mācītāju kopienas, ordinēja vietējos garīdzniekus un organizēja kristīgo dzīvi plašākā mērogā. Tradicionāli viņam piedēvē arī trīsvienības mācības skaidrošanu ar āboliņa (shamrock) paraugu — tas kļuva par vienu no simboliem, kas saistīti ar viņa vārdu. Patriks arī cīnījās ar vietējiem pagānu praksēm un druīdu ietekmi; avotos ir aprakstītas viņa polemikas un spējas pārliecināt vietējos vadītājus, piemēram, Aodhanu Drosmīgo (Aodhan the Brave), kuru viņš, pēc tradīcijas, pievērsa kristietībai un ar kuru sadarbojās, lai pievērstu citus pagānus. Viņa rakstiskie darbi — Confessio un vēstule Epistola (vēlāk vārda amatpersonām) — ir svarīgi vēstures avoti par viņa dzīvi un misiju.

Patriks tiek īpaši godināts ne tikai kā misijas vadītājs, bet arī kā simbols Īrijas kristīgās pāriešanas procesam. Tradīcija par viņa nāvi un apbedījumu nav pilnīgi skaidra, taču tradicionāli tiek minēts, ka viņš mira 17. martā un tika apglabāts vietā, ko mūsdienās sauc par Downpatrick. Par viņa dzīves datumiem un precīzajām norisēm vēsturnieki diskutē — daļa avotu ir pretrunīgi vai leģendām apvīti.

Par godu viņam katru gadu 17. martā tiek svinēta Svētā Patrika diena. Sākotnēji tā bija reliģiska piemiņas diena, bet laika gaitā pārvērtās par plaši svinētu nacionālu un kultūras svētku dienu. Mūsdienās to raksturo:

  • parādes un publiski pasākumi gan Īrijā, gan citur pasaulē;
  • zaļās krāsas nēsāšana un āboliņa simbolika;
  • kultūras izrādīšana — mūzika, deja un īru cilts mantojuma svinēšana;
  • dažādas populāras leģendas, piemēram, stāsts, ka Patriks "izdzina čūskas" no Īrijas — lielākā daļa pētnieku to uzskata par simbolisku alegoriju par pagānismu, nevis burtisku notikumu.

Patriks un stāsti ap viņu atstājuši ilgu un dažkārt pretrunīgu mantojumu: viņš ir gan vēsturiska persona ar tiešiem rakstiskiem liecinājumiem, gan tautas leģendu un simbolu avots. Viņa darbība palīdzēja izveidot Īrijā stiprāku kristīgo organizāciju un radīja pamatu, uz kura vēlāk attīstījās vietējā klostera tradīcija un rakstiskā kultūra.