Viljams Džefersons Hāgs, Ričmondas barons Hāgs (izrunā HAIG; dzimis 1961. gada 26. martā) ir britu politiķis un publicists. Viņš bija ārlietu ministrs un pirmais valsts sekretārs. No 1997. gada jūnija līdz 2001. gada septembrim viņš bija Konservatīvās partijas līderis. Hāgs bija Apvienotās Karalistes parlamenta deputāts no Ričmondas (Jorkas) vēlēšanu apgabala Pārstāvju palātā no 1989. līdz 2015. gadam.

Agrā dzīve un izglītība

Viljams Hāgs dzimis Roteremā, Rietumjorkšīras apgabalā, Anglijā. Viņš pirmo reizi guva plašāku atpazīstamību 1977. gadā, kad 16 gadu vecumā uzstājās Konservatīvās partijas konferencē. Hāgs ieguva izglītību Oksfordas Universitātē, kur studēja politikas, filozofijas un ekonomikas (PPE) programmu un aktīvi darbojās debatēs un studentu politikā.

Politiskā karjera

Hāgs pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu 1989. gada papildvēlēšanās, pārstāvot Ričmondas (Jorkas) apgabalu. Viņa karjeras izaugsme turpinājās 1990. gados, un 1995. gadā viņš ieņēma Velsas valsts sekretāra amatu, kuru pildīja līdz 1997. gadam, kad Konservatīvā partija zaudēja vispārējās vēlēšanās.

Pēc partijas sakāves 1997. gadā Hāgs tika ievēlēts par Konservatīvās partijas līderi un vadīja partiju līdz 2001. gadam. Viņa vadībā konservatīvie centās atjaunot partijas politisko kursu un atgūt sabiedrības uzticību pēc ilgiem opozīcijas gadiem.

Pēc atkāpšanās no partijas vadītāja amata Hāgs palika aktīvs politikā. 2005. gadā, kad par Konservatīvās partijas līderi kļuva Deivids Kamerons, Hāgs ieņēma ēnu ārlietu ministra un ēnu valsts sekretāra amatu, bieži izsakoties par ārpolitikas jautājumiem.

Ārlietu ministra darbība (2010–2014) un vēlākie amati

Pēc 2010. gada vēlēšanām, kad Konservatīvā partija izveidoja koalīciju ar liberāldemokrātiem, Viljams Hāgs tika iecelts par Lielbritānijas ārlietu ministru un arī pirmais valsts sekretārs. Viņa pilnvaru laikā viņš tika iesaistīts vairākos starptautiskos jautājumos:

  • Arābu pavasaris un sekojošās politiskās pārmaiņas Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos;
  • Sīrijas pilsoņu karš — Hāgs atbalstīja stingrāku starptautisku nostāju pret Bašaru al Asadu (Bashar al-Assad) un pauda atbalstu opozīcijai; 2013. gadā Kamerona valdība vēlējās reaģēt ar gaisa uzlidojumiem pret Sīrijas režīma spēkiem, taču parlamentā priekšlikums netika atbalstīts un plāni netika īstenoti;
  • Krimas aneksijas un Ukrainas krīze — Hāgs nosodīja Krievijas rīcību un atbalstīja Eiropas un NATO sankcijas pret Maskavu.

2014. gada rudenī Hāgs pameta ārlietu ministra amatu kabineta pārkārtojumā un vēlāk ieņēma citus kabinetam saistītus amatus pirms pārejas uz privāto dzīvi. 2015. gada vēlēšanās viņš nekandidēja uz pārvēlēšanu un pēc tam lielākoties aizgāja no aktīvas parlamentārās politikas.

Lordu palāta, rakstniecība un citas aktivitātes

Pēc aiziešanas no Pārstāvju palātas Hāgs tika iecelts par Lordu palātas locekli kā Ričmondas barons Hāgs, un viņš turpina darboties Augšpalātā.

Hāgs ir arī publicists un biogrāfiju autors. Viņš ir sarakstījis starp citu Viljama Pita Jaunākā un Viljama Vilberforsa biogrāfijas, kuras guvušas atzinību par vēsturisku un politisku analīzi. Tāpat viņš regulāri publicē komentārus par drošības, ārpolitikas un iekšpolitikas jautājumiem un piedalās sabiedriskos forumos, lekcijās un intervijās.

Personīgā dzīve

Viljams Hāgs ir precējies un viņam ir bērni; viņš ārpus politikas nodarbojas ar rakstniecību un sabiedriskām aktivitātēm. Viņš bieži uzstājas par demokrātijas, cilvēktiesību un starptautiskās drošības tēmām, cenšoties savas ilgās politiskās pieredzes ietvaros ietekmēt sabiedrisko diskursu.

Hāga karjera aptver vairāk nekā divdesmit piecus gadus Pārstāvju palātā un vēlāk — darbību Lordu palātā, padarot viņu par vienu no redzamākajiem mūsdienu britu konservatīvajiem politiķiem.