Dr. Strangelove — Stenlija Kubrika 1964. gada melnā komēdija

Dr. Strangelove — Stenlija Kubrika 1964. gada melnā komēdija: Pītera Selersa trīs lomas, asprātīga kara satīra par kodolapokalipsi, politisko absurdumu un melno humoru.

Dr. Strangelove jeb: Stenlija Kubrika režisētā un producētā 1964. gada britu-amerikāņu melnā komēdija, kurā galveno lomu atveido Pīters Selerss.

Stāsts ir par Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku ģenerāli Džordžu Skotu (Džordžs K. Skots, ģenerālis Baks Tērgidsons). Viņš dod rīkojumu veikt pirmo kodoltriecienu Padomju Savienībai. Filma seko līdzi prezidentam, viņa padomniekiem, Apvienotajam štāba priekšnieku komitejai un Karalisko gaisa spēku (RAF) virsniekam, kuri cenšas atsaukt bombardētājus, lai novērstu kodolapokalipsi. Atsevišķi tiek sekots līdzi viena B-52 bumbvedēja apkalpei, kas cenšas nogādāt savu kravnesību.

Filmas atslēga ir Pītera Selersa aktierspēle, kurš atveidoja trīs galvenās lomas:

1. Dr. Strangelove, prezidenta zinātniskais padomnieks kara telpā. Šī loma ir filmas panākumu atslēga. Strangelove, bijušais nacistu zinātnieks, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, ir naturalizējies kā ASV pilsonis. Viņa bijusī loma filmā iefiltrējas caur viņa labo roku ar melnu cimdu. Šī roka neatlaidīgi dod nacistu sveicienu, un Strengelove laiku pa laikam nosauc prezidentu par Mein Fuhrer. Akcents ir izcili atdarināts no tādiem vācu izcelsmes amerikāņiem kā Edvards Tellers, "H-bumbas tēvs".
2. Prezidents Merkins Muflijs, spēlēja kā krietns vidus rietumnieks, piemēram, Adlajs Stīvensons.
3. RAF grupas kapteinis Lionels Mandreiks (Lionel Mandrake), viena no mazākām lomām.

Filmas beigās pasauli uzspridzina padomju atturēšanas ierocis - kobalta-torija G "liktenīgās dienas mašīna", par kuras eksistenci netika paziņots. Kad pasaule piedzīvo savu galu, tiek atskaņots Veras Linnas dziesmas "We'll Meet Again" ieraksts (tā bija slavena dziesma Otrā pasaules kara laikā).

Reizēm tiek uzskatīts, ka šī ir Pītera Džordža trillera romāna "Sarkanais trauksmes celms" (1958) ekranizācija. Taču šajā grāmatā Strengelove varonis neparādās. Šķiet, režisors Stenlijs Kubriks bija iecerējis izmantot grāmatas idejas, taču, filmai attīstoties, traģikomēdijas ietekme un Pītera Selersa ģenialitāte mainīja tās virzienu.

1989. gadā ASV Kongresa bibliotēka izvēlējās šo filmu iekļaut Nacionālajā filmu reģistrā. Tas nozīmē, ka filma tiks pasargāta no bojājumiem, kas notiek ar vecākām filmām, kuras tika izmantotas filmu uzņemšanai.

Sižets vienkāršoti

Trilleris ar melnās komēdijas piesitienu risina aukstā kara paranoju: amerikāņu bumbvedējs, kuram komandē neapdomīgs vai maniakāls virsnieks, saņem rīkojumu uzbrukt Padomju Savienībai. Baltā nama situāciju telpā (situāciju zālē) prezidentam un viņa komandai jācenšas sarunās ar maskētiem diplomātiem un militāristiem apturēt katastrofu. Paralēli tiek attēlota bumbvedēja apkalpe, kura, neatkarīgi no politiskajiem lēmumiem, cenšas izpildīt uzdevumu — un tas padara situāciju vēl drāmatiskāku.

Galvenās lomas un radošā komanda

• Pīters Selerss atveido trīs spilgtas un atšķirīgas personības: Dr. Strangelove, prezidentu Merkinu Mufliju un RAF kapteini Lionelu Mandreiku. Selersa daudzveidība ļauj filmai balansēt starp ironiju, grotesku un nopietnu satīru.
• Filmas režisors un līdzautors ir Stenlijs Kubriks. Scenāriju rakstīja Kubriks kopā ar Tēriju Sauternu un, pēc romāna motīviem, ar Pīteru Džordžu.
• Filma slaveni izmanto gaumīgu scenogrāfiju, ko veidoja tā laika vadošie dizaineri, kā arī precīzu režiju, kas ļāva piesaistīt uzmanību dialogiem un aktieru darbībai.

Tēmas, humors un stils

Dr. Strangelove ir satīra par valsts varu, militāro birokrātiju, zinātnieku amoralitāti un iespējamību, ka tehnoloģijas un cilvēku kļūdas var novest pie globālas katastrofas. Filma gūst humora efektu no pārdrošām situācijām, ironiskas valodas un pārspīlējuma, tomēr tās ironija ir drūma — gala aina tiešām attēlo cilvēces iznīcību. Kubriks izmanto melnās komēdijas žanru, lai atklātu trako paradoksu starp "algoritmizētu" militāro loģiku un cilvēku morāli.

Ražošana un uztvere

Filma radīja diskusijas jau iznākšanas laikā — daļa skatītāju un kritiķu slavēja drosmīgo satīru un Selersa sniegumu, citiem bija grūti pieņemt to, ka jautājums par kodolieročiem tiek traktēts ar humoru. Kritiķi uzteica scenārija asumu, režijas precizitāti un Selersa daudzpusību; savukārt sabiedrībā filma raisīja diskusijas par atbildību kara vadībā.

Atzinība un nozīme

Filma saņēma vairākas nozīmīgas nominācijas, tostarp Oskaram. Tā ir kļuvusi par vienu no spilgtākajām aukstā kara laikmeta satīrām un bieži tiek minēta kā viens no Kubrika izcilākajiem darbiem. Iekļaušana ASV Nacionālajā filmu reģistrā Kongresa bibliotēkā apliecina tās kultūras, vēsturisko un estētisko nozīmi.

Ietekme un mantojums

Dr. Strangelove ietekmējusi vēlākos kino un literatūras darbus, kā arī plašāku sabiedrības diskursu par kodolieroču un militārās varas risku. Filmas melnais humors un dažas epizodes (piemēram, Strangelove ratiņkrēsla epizode vai prezidenta klusu, ironisku komentāru piezīmes) ir ierakstījušās popkultūrā. Režijas paņēmieni, aktieru darba augstais līmenis un skaidrā, asā satīra padara šo filmu aktuālu arī mūsdienās, kad tās centrālā tēma — cilvēka kļūda tehnoloģisku sistēmu kontekstā — joprojām ir aktuāla.

Vēl noderīga informācija

• Scenārija autori: Stenlijs Kubriks, Tērijs Sauterns un Pīters Džordžs (pēc romāna motīviem).
• Galvenās tēmas: kodolieroču draudi, politikas un militāro institūciju ironija, zinātnes ētika.
• Kultūras ietekme: filma tiek plaši analizēta kinoteorijā, politiskajā satīrā un kultūras pētījumos.

Ja vēlaties, varu pievienot detalizētāku informāciju par filmas ražošanu, precīzām lomu sadalēm, kritikas citātiem vai sarakstu ar nozīmīgākajām skatītāju atsauksmēm un akadēmiskajām analīzēm.

Jautājumi un atbildes

Q: Kāds ir filmas nosaukums?

J: Kas bija filmas režisors un producents?

J: Kas filmā spēlēja galveno lomu?

J: Kāds ir filmas Dr. Strangelove sižets?

J: Kādu lomu filmā Dr. Strangelove atveidoja Pīters Selerss?

J: Ar ko šī filma ir īpaša, ka ASV Kongresa bibliotēka izvēlējās to saglabāt Nacionālajā filmu reģistrā?

J: Vai šai filmai ir kāda saistība ar grāmatu Red Alert (1958)?

Meklēt pēc burta