Brown v. Board of Education II

Fona informācija

Pēc tam, kad Augstākā tiesa pieņēma lēmumu sākotnējā Brauna lietā, tā plānoja nākamajā tiesas sēdē uzklausīt argumentus par to, kā notiks skolu segregācijas atcelšana. Segregācija Amerikas Savienoto Valstu skolās bija pastāvējusi gadsimtiem ilgi. Tiesa saprata, ka nebūs viegli panākt, lai štati ievērotu tās nolēmumu un novērstu segregāciju savās skolās.

Turklāt savā spriedumā lietā Brown Tiesa nebija devusi pavalstīm nekādus norādījumus par to, kā izbeigt skolu segregāciju. Tiesa arī nebija noteikusi štatu termiņus, līdz kuram tiem ir jālikvidē skolu segregācija. Visas šīs detaļas Augstākajai tiesai bija jāizlemj lietā Brown II.

Apvienotie gadījumi

Kad 1954. gadā Augstākā tiesa izlēma sākotnējo Brown lietu, tā bija apvienojusi Brown lietu ar četrām citām lietām. Tiesa nolēma visas piecas lietas kopā kā vienu lietu, ko tā nosauca par Brown v. Board of Education. Tas nozīmēja, ka lietā Brown II Tiesa atkal izšķīra aptuveni piecas dažādas lietas. Tās bija šādas:

• Lietā Brown v. Izglītības padome
• Bolling pret Sharp (iesniegts Vašingtonā, D.C. )
• Briggs pret Elliot (iesniegts Dienvidkarolīnā)
• Davis pret Prinča Edvarda apgabala Prins Edvarda apgabala skolas padomi (iesniegts Virdžīnijā)
• Gebhart pret Belton (iesniegts Delavērā)

Juridiskie jautājumi

Brown II lietā Augstākajai tiesai bija jāizlemj vairāki juridiski jautājumi. Piemēram:

1. Kādus noteikumus Tiesai vajadzētu noteikt, lai nodrošinātu skolu segregācijas novēršanu?
2. Kādus noteikumus Tiesai būtu jānosaka, kad skolām bija jāsegregē?
3. Ja skolas ir pārkāpušas melnādaino skolēnu tiesības, neievērojot sākotnējo Brauna tiesas lēmumu, kas būtu jādara? Kādus atvieglojumus skolēniem vajadzētu saņemt? (Ko tiesa varētu darīt, lai atrisinātu problēmu?)

Argumenti

Nacionālā krāsaino cilvēku attīstības asociācija (NAACP), kuras juristi bija uzvarējuši Brauna prāvā, iestājās par to, ka skolu segregācija jāsāk nekavējoties. Štati iebilda, ka tas būtu pārāk sarežģīti un pārāk dārgi un ka segregācijas atcelšanai nepieciešams vairāk laika.

Lēmums

Augstākā tiesa ar 9-0 lēmumu uzdeva štatiem sākt ievērot Brauna lēmumu un atcelt skolu segregāciju. Tā pavēlēja štatiem sākt izstrādāt plānus, kā integrēt savas skolas.

Tomēr Tiesa atteicās likt skolām integrēties uzreiz, kā to vēlējās NAACP. Tiesa arī nenoteica skaidru termiņu, līdz kuram skolām ir jāsegregē. Tiesas vairākuma atzinumā galvenais tiesnesis Ērls Vorens (Earl Warren) rakstīja, ka štatu skolām ir jāintegrējas "ar visu apzināto ātrumu".

Daudziem cilvēkiem nebija skaidrs, ko tieši tas nozīmē. Tas nozīmēja arī to, ka tiesa atteica palīdzību melnādainajiem studentiem Brauna prāvās. Kā skaidro konstitucionālo tiesību zinātnieks Stīvens Emanuels:

"

Prasītājam, kura konstitucionālās tiesības ir pārkāptas ar valsts rīcību, parasti būtu tiesības uz tūlītēju aizsardzību. Taču acīmredzot ... tā baidījās no haosa un vardarbības, kas varētu rasties, ja desegregāciju mēģinātu veikt nekavējoties[.].

"

Tā vietā, lai pavēlētu štatiem nekavējoties atcelt segregāciju, Tiesa izstrādāja lēnāku plānu. Tā piešķīra federālajām apgabaltiesām pilnvaras uzraudzīt, vai skolās notiek segregācijas novēršana. Tiesnesis Vorens rakstīja: "[Šīs] tiesas [pārliecināsies], ka atbildētāji nekavējoties un saprātīgi sāks" ievērot Brauna likumu.

Ietekme

Brown II skaidri noteica, ka ASV skolām būs jāsamazina segregācija. Tajā arī tika noteikts process, kā nodrošināt skolu integrāciju, piešķirot federālajām apgabaltiesām pilnvaras uzraudzīt skolas, kontrolēt, cik ilgā laikā skolām ir jādeesegregē un sodīt skolas, ja tās atsakās integrēties.

Tomēr daudzi štati, jo īpaši Dienvidos, gadiem ilgi varēja izvairīties no skolu integrācijas, jo Brown II nebija noteicis konkrētu integrācijas termiņu. Tiesneša Vorena spriedums, ka skolām "ar visu apzinātu ātrumu" jādeesegregē skolas, bija neskaidrs un tam varēja būt daudz dažādu nozīmju. Valstis un skolas, kas nevēlējās integrēties, izvēlējās nozīmi, kas tām deva attaisnojumu neielaist melnādainos skolēnus savās skolās.

Grifina lieta

Piemēram, pamatojoties uz Brown II spriedumu, federālā apgabaltiesa nolēma, ka Virdžīnijas štata Prinča Edvarda apgabalam (Prince Edward County, Virginia) nav uzreiz jāsegregē skolas. Dažus gadus vēlāk, 1959. gadā, federālā apelācijas tiesa lika apgabalam sākt skolu segregāciju. Prinča Edvarda grāfiste atbildēja, atsakoties finansēt (piešķirt naudu) grāfistes skolas. Tā kā naudas nebija, skolas bija jāslēdz. Tās palika slēgtas piecus gadus - no 1959. līdz 1964. gadam.

Prinča Edvarda grāfiste palīdzēja baltajiem skolēniem mācīties tikai baltajiem paredzētās privātskolās. Melnādainie skolēni vispār nevarēja apmeklēt skolu, ja vien viņi nepārcēlās uz citu apgabalu.

Visbeidzot 1964. gadā ASV Augstākā tiesa nolēma, ka Prinča Edvarda grāfistes rīcība ir pretrunā ar konstitūciju, un lika atkal atvērt skolas - bez segregācijas.

Skolu segregācija pirms Brauna. Daudzās skolās segregācija saglabājās gadiem ilgi pat pēc Brauna II.

Saistītās lapas

• Lietā Brown v. Izglītības padome
• ASV Konstitūcijas 14. grozījuma vienlīdzīgas aizsardzības klauzula (nosaka, ka skolu segregācija ir nelikumīga).
• Rasu segregācija ASV