Karbēns
Karbēns ir molekula ar oglekļa atomu, kuram ir divas saites un divi citi elektroni, kas neveido nekādas saites. Tā kā ap oglekli ir tikai 6 elektroni, tas ir diezgan reaktīvs. Vispārīgo formulu var rakstīt kā R-(C:)-R'.
Karbēns var būt singlets vai triplet. Pirmajā gadījumā divi elektroni, kas neveido saites, ir kā vientuļais pāris. Tie abi atrodas vienā orbitālē. Savukārt tripleta karbēnā abi elektroni atrodas dažādās orbitālēs. Šeit tiem abiem ir vienāds spins.
Karbēni var veikt daudzas reakcijas. Tie var būt gan elektrofili, gan nukleofili. Tiem patīk veikt pievienošanas reakcijas ar dubultsaitēm. Tie ir sastopami arī heletropu reakcijās.
Lielākā daļa karbēnu ir ļoti nestabili. Tomēr daži var pastāvēt ilgu laiku. Slavens piemērs ir Roberts Grubbss (Robert Grubbs) izstrādāja Grubsa katalizatoru.
Karbēns
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir karbēns?
A: Karbēns ir molekula ar oglekļa atomu, kuram ir divas saites un divi citi elektroni, kas neveido nekādas saites.
J: Kāpēc karbēns ir reaktīvs?
A: Ogleklim karbēnā ir tikai 6 elektroni, tāpēc tas ir diezgan reaktīvs.
J: Kāda ir karbēna vispārīgā formula?
A: Karbēna vispārējo formulu var rakstīt kā R-(C:)-R'.
J: Kādi ir divi karbēnu veidi?
A: Divi karbēnu veidi ir singlets un triplet.
J: Kāda ir atšķirība starp singletu un tripletu karbēnu?
A: Singletkarbenā divi elektroni, kas neveido saites, ir kā vientuļais pāris un atrodas vienā orbitālē. Tripleta karbēnā abi elektroni atrodas dažādās orbitālēs un tiem ir vienāds spins.
Kādas reakcijas var veikt karbēni?
A: Karbēni var veikt daudzas reakcijas. Tie var būt gan elektrofili, gan nukleofili, un tiem patīk veikt adīcijas reakcijas ar dubultsaitēm. Tie ir sastopami arī heletropu reakcijās.
J: Vai karbēni ir stabili?
A: Lielākā daļa karbēnu ir ļoti nestabili, bet daži var pastāvēt ilgu laiku. Piemērs ir Grubsa katalizators, ko izstrādāja Roberts Grubss.
