Čigera (Trombiculidae): kas tā ir — kodumi, simptomi un profilakse

Uzzini visu par čigeru — kodumu pazīmes, simptomi un efektīva profilakse. Padomi, kā aizsargāt sevi un ģimeni vasarā mežos, parkos un dārzos.

Čigera ir maza parazītiska ērce, kas dzīvo augstā zālē. Tā ir lielākas Trombiculidae dzimtas pārstāvis. Larvu (kāpura) stadijā šīs ērcītes īslaicīgi piesaistās cilvēkam un dzīvniekiem, lai barotos ar ādas šķidrumiem — pieaugušās stadijas parasti nav parazītiskas.

Trombiculidae sugas, kas iekož kāpura stadijā, izraisa "spēcīgu kairinājumu" jeb "izsitumu, parasti ar stipru niezi un dermatītu". Kodums patiesībā nav tradicionāls "iekost", bet larva pieķeras ādai, izdala vielas, kas šķeļ audus, un izveido īslaicīgu kanālu (stylostome), caur kuru tā barojas — tas rada vietēju iekaisumu un niezi.

To krāsa var būt no spilgti sarkanas līdz brūnai. Čiguri ir gandrīz pārāk mazi, lai tos pamanītu ar neapbruņotu aci, tāpēc pārbaudīt zāli, vai tie nav redzami, ir gandrīz neiespējami. Čigeru kodumi parādās 2-3 stundas pēc saimnieka koduma un var saglabāties dažas nedēļas. Tās iekož karstās un mitrās vietās, piemēram, padusēs, zem ceļgaliem un dzimumorgānos. Parasti redzami sarkani niezoši pumpiņi vai izsitumu plankumi, bieži klasteros (vairāki kodumi tuvu kopā).

Trombiculidae dzīvo mežos un pļavās, kā arī zemās, mitrās vietās, piemēram, mežmalās, ogu krūmos, augļu dārzos, gar ezeriem un upēm. Tās dzīvo arī sausākās vietās, piemēram, zālājos, golfa laukumos un parkos. Visvairāk to ir vasaras sākumā, kad zāle, nezāles un cita veģetācija ir visblīvākā. Cilvēki tiek pakļauti riskam, kad staigā garā zālē vai sēž uz zemes, īpaši siltākos un mitrākos sezonas mēnešos.

Kļūstot kāpura stadijā, tās pieķeras dažādiem dzīvniekiem un barojas ar ādu, bieži izraisot niezi. Larvas parasti barojas dažas dienas, pēc tam nokrīt un attīstās tālāk neparazītiskās stadijās (nimfa, pieaugušais), kas ir brīvdomājoši kukaiņi vai plēsēji.

Ziemeļamerikā pazīstamākā čigeru suga ir ASV dienvidaustrumu, mitro vidienes rietumu un Meksikas smagi kodošā Trombicula alfreddugesi. Apvienotajā Karalistē visizplatītākā čigera, "ražas ērce", ir Trombicula autumnalis. Tā dzīvo no Rietumeiropas līdz Austrumāzijai.

Simptomi un klīniskā aina

• Vietējais simptoms — intensīva nieze un sarkani pumpiņi vai papulas, bieži grupās.
• Reaģēšana parasti sākas dažu stundu līdz dienas laikā pēc kontakta, bet nieze var pastiprināties vēlāk un ilgt vairākas dienas līdz nedēļām.
• Pārmērīgas niezes dēļ var attīstīties sekundāra bakteriāla infekcija (ādas iekaisums, strutas), ja tiek pirkstiņots.
• Retos gadījumos, galvenokārt Āzijas un Klusā okeāna reģionos, čigeru kodumi var pārnest baktēriju/oringežu slimību (piem., scrub typhus), kas izraisa vispārēju drudzi un sistēmiskas pazīmes. Šādas transmisijas risks nav raksturīgs visiem reģioniem.

Dzīves cikls un koduma mehānika

Trombiculidae iet cauri vairākām stadijām: oliņa → larva (kāpurs) → nimfa → pieaugušais. Tikai larvas stadija ir parazītiska. Larva piesūcas ādai un, izdalot gremošanas fermentus, izveido stylostome, caur kuru barojas. Larva parasti noturas uz saimnieka pāris dienas, tad nokrīt, attīstās tālāk un kļūst neparazītiska.

Diagnoze

Diagnoze parasti balstās uz klīnisko ainu (raksturīga lokālā nieze, pumpiņas grupās) un anamnēzi — nesenā uzturēšanās garā zālē, mežmalā vai krūmos. Lai noteiktu, vai izsitumi ir no čigera, ārsts var novērtēt ādu un slimības gaitu; reti kad nepieciešami papildu laboratoriski izmeklējumi, izņemot gadījumus, kad ir aizdomas par sekundāru infekciju vai sistēmisku slimību.

Ārstēšana un pirmā palīdzība

• Nomieriniet niezi: auksts komprese un brīvi pieejami pretalerģiski līdzekļi (piem., antihistamīna tabletes) var palīdzēt mazināt niezi.
• Topiskie līdzekļi: kortikosteroīdu krēmi vai ziedes (īslaicīgi) var samazināt iekaisumu; antiseptiskas krēmes jālieto, ja ir bojāta āda.
• Nevajadzētu mēģināt izspiest vai izvilkt larvu no ādas, jo tās parasti nav redzamas un piesūkusies daļa var atstāt audus bojātus — labāk koncentrēties uz atvieglojumu simptomi un novērst skrāpēšanu.
• Ja rodas strutaina infekcija, nepieciešama ārsta izmeklēšana un, iespējams, antibiotiku terapija.
• Sistēmisku simptomu (drudzis, galvassāpes, muskuļu sāpes, nogurums) gadījumā, īpaši pēc ceļojuma uz endēmiskiem reģioniem, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu, jo var būt nepieciešami specifiski izmeklējumi.

Profilakse

• Izvairieties no staigāšanas pa garu zāli, krūmiem un mitrām pļavām vai izmantojiet iestādītas takas.
• Valdiet aizsargtērpus: garas bikses, ierauti zeķes, garas piedurknes un slēgtas kurpes; bikses var ielikt zeķēs, lai samazinātu piekļuvi ādai.
• Izmantojiet repelentus uz ādas, kuri satur DEET vai icaridin; apģērbu iespēju gadījumā apstrādājiet ar permetrīnu (permethrin) — tas efektīvi atbaida un nogalina ērcītes uz auduma.
• Pēc uzturēšanās ārā, nomazgājieties ar dušu un pārbaudiet atsevišķas ķermeņa vietas (paduses, cirkšņi, apakšdelmi, aiz ceļiem). Noberiet drēbes — ūdenskarstums un žāvēšana samazina risku, ka ērcītes paliks uz apģērba.
• Rūpējieties par dārza teritoriju: īsi pļaujiet zāli ap takām un atpūtas vietām, noņemiet krūmu sabiezējumus un samaziniet mitrumu zemē.
• Mājdzīvniekiem lietojiet veterinārās aizsardzības līdzekļus, ja tie bieži apmeklē garas zāles vai mežainas vietas.

Kad meklēt ārstu

• Ja izsitumi ātri saasinās, veidojas strutas vai plašāka apsārtuma zona — iespējama bakterāla infekcija.
• Ja pēc kodumiem attīstās drudzis, vispārējs slikts pašsajūta vai limfmezglu palielināšanās — jākonsultējas ar ārstu, īpaši pēc ceļojuma uz reģioniem, kur ir scrub typhus gadījumi.
• Ja simptomi ilgstoši neizzūd vai atkārtojas, meklējiet medicīnisku palīdzību.

Komplikācijas un papildu riski

Lielākā daļa čigera kodumu ir lokāli neērti, bet nekaitīgi. Galvenās komplikācijas ir intensīva nieze un sekundāra bakteriāla infekcija. Retos gadījumos, atkarībā no sugas un ģeogrāfiskā reģiona, čigeri var pārnest patogēnus (piem., Orientia spp.), tāpēc ir svarīgi sekot līdzi vispārējai veselības stāvokļa attīstībai pēc koduma.

Kopumā čigeras parasti nerada smagas ilgtermiņa sekas, ja tiek pienācīgi aprūpēti kodumi un novērsta sekundāra infekcija. Profilaktiskie pasākumi (aizsargapģērbs, repelenti, ātra higiēna pēc iespējas) būtiski samazina inficēšanās iespēju un diskomfortu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir čigers?

J: Kā izskatās čigeri?

J: Cik ilgā laikā pēc koduma parādās čigeru kodumi?

J: Kur parasti iekož tīģeri?

J: Kur dzīvo čigeri?

J: Kad to ir visvairāk?

J: Kāda čigeru suga ir izplatīta Ziemeļamerikā?

Meklēt pēc burta