Aldebarāns (α Tau) — oranža milzu zvaigzne Taurā: fakti un pavadonis

Aldebarāns — spīdošā oranžā milze Taura zvaigznājā: fakti, milzu izmēri un jaunākie pierādījumi par iespējamā planētas pavadoni.

Aldebarāns (α Tau, α Tauri, α Tauri, Alpha Tauri) ir oranža milzu zvaigzne, kas atrodas aptuveni 65 gaismas gadu attālumā no Zemes zodiaka zvaigznājā Taurs. Ar vidējo šķietamo spožumu 0,87 tā ir spožākā zvaigzne šajā zvaigznājā un viena no spožākajām zvaigznēm nakts debesīs. Nosaukums Aldebarāns ir arābu valodā (الدبران al-dabarān) un nozīmē "Sekotājs" — iespējams, tāpēc, ka tā uzlec tuvu un drīz pēc Plejādēm. Aldebarāna diametrs ir ievērojami lielāks par Saules diametru, aptuveni vairāk nekā 50 miljoni kilometru, kas padara to par acīmredzamu oranžo milzi debesīs.

Fizikālās īpašības

Aldebarāns ir spektrālā tipa K milzu zvaigzne (bieži klasificēta kā K5 III). Tā ir aukstāka nekā Saule — virsmas efektīvā temperatūra ir zema salīdzinājumā ar spožajām zilajām zvaigznēm, tāpēc tai ir oranžs sārtums. Tā ir daudz lielāka un daudz spožāka par Sauli, jo, būdama milzu stadijā, tā izstaro lielu enerģijas daudzumu no paplašinātas atmosfēras.

Atrašanās vieta un loma debesīs

Aldebarāns atrodas zvaigznājā Taurā un vizuāli atrodas tuvu Hyāžu zvaigžņu kopai, taču tā nav Hyāžu kopas locekle — tā ir priekšplānā esoša zvaigzne, kas atrodas daudz tuvāk nekā pati kopas zvaigžņu grupa. Tradicionāli to dēvē par „Vērša aci” un tā ir viena no vieglāk atpazīstamajām debesu objektiem, kas kalpo kā orientieris amatieru novērotājiem.

Pavadonis un jaunākie atklājumi

1993. gadā tika ziņots par pavadošo ķermeni. Vairāki pētniecības darbi, izmantojot radiālās ātruma mērījumus un citas metodes, identificējuši ilgperiodisku signālu, ko daži autori interpretē kā planētas pavadoni (bieži sauktu par Aldebarāna b). Tomēr šī interpretācija ir diskutabla — daļa no signāla var rasties no zvaigznes iekšējiem pulsācijas vai aktivitātes procesiem. Tāpēc pašlaik pastāv gan argumenti par planētas esamību, gan pretargumenti, un nepieciešami papildu novērojumi, lai secinājumus nostiprinātu.

Mērījumi un novērojamas īpašības

• Šķietamais spožums: apm. 0,87 mag, kas ļauj to viegli ieraudzīt ar neapbruņotu aci.
• Krāsa: oranža/sarkanīga, kas raksturīga K klases gigantiem.
• Diametrs: interferometrijas mērījumi ir apliecinājuši, ka Aldebarāns ir ievērojami paplašināta zvaigzne (diametrs desmitiem miljonu kilometru lielumā).
• Stāvoklis attīstībā: tā ir nobriedusi zvaigzne, kas atrodas milzu stadijā, izdegusi centrālā ūdeņraža rezerves un degvielu liesmu tagad nodrošina apdegšanas apvalks ap kodolu.

Kultūras nozīme

Aldebarāns ir bijis redzams un nozīmīgs daudzās senās kultūrās — tā ir minēta arābu, indiešu un citu tautu astronomiskajos aprakstos un mitoloģijās. Tādi vārdi kā "Sekotājs" atspoguļo senas novērotāju asociācijas ar Plejādēm un citiem debesu objektiem.

Kā to vērot

Aldebarānu var viegli atrast tumšā debess daļā ziemas mēnešos Latvijas platuma grādos, meklējot spožu oranžu punktu zvaigznājā Taurā. Ar nelielu teleskopu vai binokli var pamanīt tās krāsu un, izmantojot interferometriju vai spektrālos pētījumus, profesionāli novērojumi sniedz informāciju par tās izmēriem un atmosfēru.

Aldebarāns ir labi izpētīta un vizuāli iespaidīga zvaigzne, kas vienlaikus ir astronomisku interesantu problēmu (piem., pavadonis) un kultūras nozīmes objekts.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda veida zvaigzne ir Aldebarāns?

J: Cik tālu atrodas Aldebarāns?

J: Kurā zvaigznājā atrodas Aldebarāns?

J: Kāda ir Aldebarāna vidējā šķietamā lieluma vērtība?

J: Ko nozīmē Aldebarāna vārds?

J: Kāds ir Aldebarāna diametrs?

J: Vai ir atklāts planētas pavadonis, kas riņķo ap Aldebaranu?

Meklēt pēc burta