Konfliktoloģija

Uz kultūru balstīta

Konfliktu risināšana kā profesionālā prakse un akadēmiskā joma ir ļoti jutīga pret kultūras izcelsmi. Rietumu kultūras kontekstā, piemēram, Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs, veiksmīga konfliktu risināšana parasti ir saistīta ar komunikācijas veicināšanu starp strīdā iesaistītajām pusēm un problēmu risināšanu, kas atbilst to pamatvajadzībām. Šādās situācijās konfliktu risinātāji bieži runā par abpusēji izdevīga risinājuma vai abpusēji apmierinoša scenārija atrašanu visiem iesaistītajiem (sk. Fisher un Ury (1981), Getting to Yes). Daudzos ārpus Rietumu kultūras kontekstos, piemēram, Afganistānā, Vjetnamā un Ķīnā, arī ir svarīgi atrast "abpusēji izdevīgus" risinājumus, tomēr to sasniegšana var būt ļoti atšķirīga. Šajos kontekstos tieša saziņa starp strīdā iesaistītajām pusēm, kas skaidri pievēršas konfliktā iesaistītajiem jautājumiem, var tikt uztverta kā ļoti rupja, kas saasina konfliktu un aizkavē tā atrisināšanu. Drīzāk var būt lietderīgi iesaistīt reliģiskos, cilšu vai kopienas līderus, paziņot sarežģītas patiesības netieši ar trešās personas starpniecību un izteikt priekšlikumus, izmantojot stāstus (sk. David Augsberger (1992), Conflict Mediation Across Cultures). Starpkultūru konfliktus bieži vien ir visgrūtāk atrisināt, jo strīdā iesaistīto pušu gaidas var būt ļoti atšķirīgas un pastāv daudz iespēju pārpratumiem.

Dzīvniekiem

Konfliktu risināšana ir pētīta arī cilvēkiem, kas nav cilvēki, piemēram, suņiem, kaķiem, pērtiķiem, čūskām, ziloņiem un primātiem (skatīt Frans de Waal, 2000). Agresija ir biežāk sastopama dzīvnieku radinieku starpā un grupas iekšienē nekā starp grupām. Tomēr tā vietā, lai radītu distanci starp indivīdiem, primāti periodā pēc agresīvā incidenta bija tuvāki. Šī intimitāte izpaudās kā kopšana un dažāda veida ķermeņa kontakts. Stresa reakcijas, piemēram, paātrināts sirdsdarbības ritms, parasti samazinās pēc šiem samierināšanās signāliem. Dažādiem primātu tipiem, kā arī daudzām citām sugām, kas dzīvo grupās, raksturīga dažāda veida samierināšanās uzvedība. Konfliktu, kas apdraud indivīdu mijiedarbību grupā, atrisināšana ir nepieciešama izdzīvošanai, tāpēc tai ir liela evolucionāra vērtība. Šie atklājumi ir pretrunā iepriekš pastāvošajām teorijām par agresijas vispārējo funkciju, t. i., radīt telpu starp indivīdiem (to pirmais ierosināja Konrāds Lorencs), kas, šķiet, vairāk attiecas uz konfliktiem starp grupām nekā grupu iekšienē.

Papildus pētījumiem ar primātiem biologi sāk pētīt arī citu dzīvnieku saskaņas iespējas. Līdz šim literatūrā, kas nav saistīta ar primātiem, par saskaņošanu bija tikai anekdotiski novērojumi un ļoti maz kvantitatīvu datu. Lai gan miermīlīga, pēckonflikta uzvedība tika dokumentēta jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, tikai 1993. gadā Rowell pirmo reizi nepārprotami pieminēja savvaļas aitu samierināšanos. Kopš tā laika izlīgšana ir dokumentēta arī plankumainajām hiēnām, lauvām, delfīniem, pundurveidīgajiem mangustiem, mājas kazām un mājas suņiem.

Karjera

Konfliktu risināšana ir arvien plašāka profesionālās prakses joma gan ASV, gan visā pasaulē. Konfliktu izmaksu pieauguma dēļ arvien biežāk tiek izmantotas trešās personas, kas konfliktu risināšanā var darboties kā šķīrējtiesneši, starpnieki, koordinatori un ombudi vai konfliktu speciālisti. Patiesībā palīdzības un attīstības organizācijas ir papildinājušas savas komandas ar miera veidošanas speciālistiem. Arī daudzas no lielākajām starptautiskajām NVO ir saskatījušas pieaugošu vajadzību pieņemt darbā speciālistus, kas ir apmācīti konfliktu analīzē un risināšanā. Turklāt šī jomas paplašināšanās ir radījusi vajadzību pēc konfliktu risināšanas speciālistiem, kas strādātu dažādās vietās, piemēram, uzņēmumos, tiesu sistēmās, valdības aģentūrās bezpeļņas organizācijās, valdības aģentūrās un izglītības iestādēs, kas darbojas visā pasaulē.

Izglītība

Universitātes visā pasaulē piedāvā studiju programmas, kas saistītas ar konfliktu izpēti, analīzi un praksi. Kornela Universitātes Rūpniecības un darba attiecību skolā (ILR) darbojas Šeinmana Konfliktu risināšanas institūts, kas piedāvā bakalaura, maģistra un profesionālo apmācību konfliktu risināšanas jomā. Papildu pēcdiploma programmas piedāvā Džordžtaunas Universitāte, Austrumu Menonītu universitāte un Trīsvienības koledža Dublinā. Džordža Meisona universitātes Konfliktu analīzes un risināšanas institūts piedāvā bakalaura, sertifikāta un maģistra studiju programmas konfliktu analīzē un risināšanā, kā arī doktora studiju programmu Konfliktu filozofijas un konfliktu risināšanas jomā. Daudzi studenti, kas pabeidz doktorantūras programmu, sāk strādāt šajā jomā kā pētnieki, teorētiķi, analītiķi, politikas veidotāji un profesori augstākajā izglītībā.

Turklāt Pax Ludens Foundation, kas atrodas Nīderlandē, ir organizācija, kas organizē konfliktu risināšanas simulācijas, kas tiek veidotas pēc starptautisko attiecību scenārija, lai palīdzētu skolēniem uzzināt par to, kā sarežģīti rodas konflikti starptautiskās politikas pasaulē.

Apvienotās Karalistes pedagoģijā pieaug interese par konfliktu risināšanu, un gan skolotāji, gan skolēni tiek mudināti apgūt mehānismus, kas noved pie agresīvas rīcības, un tos, kas noved pie miermīlīgas atrisināšanas.

Daudzās Apvienotās Karalistes skolās konfliktu risināšana tagad ir kļuvusi par neatņemamu SEAL (Sociālie un emocionālie mācību aspekti) programmas sastāvdaļu, kas sasaucas ar SEAL principiem, kuri paredz attīstīt sociālās prasmes un izpratni par savām jūtām.

Indijā maģistra grādu konfliktu analīzē un miera veidošanā piedāvā Nelsona Mandelas Miera centrs Jamia Millia Islamia universitātē Ņūdeli.

Saistītās lapas

• Strīdu izšķiršana
• Sadarbības tiesības
• Laulības šķiršana ar sadarbību
• Dialogs
• Ģimenes terapija
• Starppersonu komunikācija
• Starpniecība
• Sarunas
• Talaq - pēdējais solis laulībā islāma jurisprudencē.