Cornus canadensis (Kanādas dadzis) — apraksts, ātra ziedēšana un ēdami augļi

Cornus canadensis (Kanādas dadzis) — uzzini par tā sprādzienbīstamo, ultrātru ziedēšanu, izplatību, bioloģiju un saldajiem, ēdamajiem augļiem — dabisks barības avots mežos.

Kanādas dadzis (Cornus canadensis) ir dzegužpirkstenīšu (Cornaceae) dzimtas zālaugs. Tam ir vairāki vispārpieņemti nosaukumi, piemēram, Bunchberry dogwood, Canadian Bunchberry, Quatre-temps vai Crackerberry. Tā izplatība ir plaša ziemeļu puslodē — to sastop mežos un purvainos apgabalos Ziemeļamerikā, Grenlandē, Skandināvijā, Sibīrijā un Daļā Āzijas un Japānas kalnu joslās.

Izskats un struktūra

Kanādas dadzis parasti veido zemu, blīvu paklāju, jo auga stumbrs ir īss un tas izplatās ar sakneņiem. Augstums parasti ir ap 10–30 cm (biežāk 10–20 cm), atkarībā no augšanas apstākļiem. Lapas sakārtojušās pamīšus vai siluļveidīgā apvalkā (parasti 4–7 lapas), tām ir vienmērīgas malas un raksturīgas skaidras, izteiktas paralēlas dzīslas, kas raksturīgas dzegužpirkstenīšu dzimtai.

Ziedi paši par sevi ir ļoti mazi (daži milimetri diametrā) un sakopojas ziedkopās. Šos nenozīmīgos ziedus ieskauj parasti četru platu baltu ziedlapu vietā esošu plūksnu (tehniski — braktuļu), kas veido acīm tīkamu 3–4 cm diametra „ziedu” rozeti un piesaista apputeksnētājus.

Ziedēšana un unikālais apputeksnēšanas mehānisms

Tas, kas padara Cornus canadensis īpašu, ir tā ziedlapiņu un stamenu mehānisms. Katram ziedam ir ļoti elastīgas ziedlapiņas, kas atliecas atpakaļ, atbrīvojot atsperīgus pavedienus — staminus — novietotus zem braktuļiem. Šie pavedieni, kam ir uzkrāts elastīgs spēks, spēj izspraukties uz priekšu mazāk nekā pusmilisekundes laikā, izmetot ziedputekšņus ar milzīgu paātrinājumu.

"Viena no visātrākajām darbībām augu pasaulē ir sprādzienbīstama ziedu atvēršanās, kas notiek nepilnas 0,5 milisekundes laikā. Kad ziedi atplaukst, ziedlapiņas ātri atdalās un atliecas atpakaļ, atklājot stamens. Pētnieki ir aprēķinājuši, ka pirmajās 0,3 milisekundēs stamens tiek pakļauts 800 reižu lielākam spēkam, nekā astronauti izlidošanas laikā. Šis mehānisms ļauj ziedputekšņiem tikt izmestiem uz augšu, lai vējš tos pārnestu".

Vienkāršāk sakot, šī «sprādzienbīstamā» ziedēšana ir veids, kā ziedi ātri un efektīvi novietot ziedputekšņus uz apputeksnētājiem (piemēram, maziem kukaiņiem), kā arī daļēji ļaut ziedputekšņiem nonākt gaisā, kur tos var pārnēsāt tālāk ar vēju — tas ir mehānisms, kas nodrošina gan kontaktu apputeksnēšanu, gan plašāku dispersiju.

Šādas kustības fiksēšanai nepieciešamas ļoti ātras kameras — parasti vismaz 10 000 kadru sekundē vai vairāk, lai varētu skaidri redzēt kustības sākumu un fāzes.

Augļi, sēklas un izplatīšana

Pēc ziedēšanas veidojas sārti līdz oranži sarkani oglīti līdzīgu augļu ķekari — tie ir mazi, cietāki auglīši (drupeļi), kurus bieži dēvē par ogām. Augļi ir ēdami, to garša ir samērā maiga un nedaudz atgādina ābolu; daudzi tos apraksta kā neitrālus līdz viegli skābus. Sēklas ir salīdzinoši cietas un kraukšķīgas — tās galvenokārt izplata putni, kuri ogas ēd rudenī vai migrācijas laikā. Arī zālēdāji, piemēram, aļņi un brieži, var izmantot šos augus kā barību, īpaši Aļaskā un citos ziemeļu mežos.

Lielu nozīmi augam dod arī veģetatīvā izplatīšanās — sakneņi (rizomas) ļauj tam ātri izplatīties un veidot blīvus paklājus meža zemsedzē.

Sugām tuvas un krusteniskas apvidū

Tur, kur Kanādas dadzis sastopas ar tuvām sugām, piemēram, purva dzegužpirkstīti dzegužpirkstītes (Cornus suecica), ir iespējama krusteniska apputeksnēšanās. To rezultātā var rasties augi ar starpējām morfoloģiskajām iezīmēm — īpaši tā notiek Aļaskā, Labradorā un Grenlandē, kur sugu areāli sakrīt vai pārklājas.

Biotops, audzēšana un izmantošana

• Biotops: Kanādas dadzis dod priekšroku vēsām, ēnainām vietām ar mitru, skābu vai neitrālu augsni — bieži sastopams mellenāju, skuju koku un jauktu mežu zemsedzē, purvos un tundras tuvajos apgabalos.
• Audzēšana: to var pavairot ar sēklām (bieži nepieciešama saldināšana/stratifikācija) vai ar sakneņu atzarēm. Dārzos to izmanto kā zemu, dekoratīvu zemsedzes augu vai dabisku paklāju skuju koku stādījumos.
• Prasības: dod priekšroku daļējai vai pilnīgai ēnai, mitrai, labi drenētai augsnei ar organisko vielu bagātību. Ir salīdzinoši izturīgs pret salu un ziemu, piemērots ziemeļu dārziem.
• Lietojums: dekoratīvs zemsedzes augs, stabilizē augsni un nodrošina barību putniem; vietējās tautas to izmantojušas kā ķermenim drošu ēdienu laukos.

Visbeidzot — Kanādas dadzis ir interesants gan botāniski, gan dārzkopības ziņā: tā ziedu mehānika demonstrē vienu no ātrākajām augu kustībām, savukārt ogas un blīvais raksturs padara to par vērtīgu elementu meža zemsedzē un reģiona faunas uzturēšanā.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir Bunchberry Dogwood zinātniskais nosaukums?

J: Kādi ir šī auga vispārpieņemtie nosaukumi?

J: Cik augsts tas izaug?

J: Kādus ziedus tas veido?

J: Cik ātri ziedi atveras?

J: Ar kādu spēku šīs darbības laikā darbojas tās stamīni?

J: Kā notiek putekšņu pārnešana no viena zieda uz otru?

Meklēt pēc burta