Cycas — cikādu ģints (Sago palma): sugas, izplatība un nozīme

Cycas — cikādu ģints: uzzini par ~95 sugām, Sago palmu, izplatību Āzijā, Austrālijā un Polinēzijā, evolūcijas nozīmi un lomu kā dzīvām fosilijām.

Cycas ir augu ģints. Tā ir vienīgā pašlaik zināmā ģints cikādu dzimtas (Cycadaceae) augu grupā. Pašlaik ir zināmas aptuveni 95 sugas.

Iespējams, vispazīstamākā no tām tiek pārdota kā Sago palma vai King Sago Palm. Tomēr šis augs nav īsta palma. Sugas nosaukums cēlies no grieķu valodas kykas un nozīmē "palma".

Šīs ģints dzimtene ir Vecajā pasaulē, un lielākā daļa sugu atrodas ekvatoriālajos reģionos. Tās dzimtene ir Āzijas austrumu un dienvidaustrumu daļā, tostarp Filipīnās, kur sastopamas 6 sugas (4 no tām ir endēmiskas), Āfrikas austrumu daļā (tostarp Madagaskarā), Austrālijas ziemeļos, Polinēzijā un Mikronēzijā. Austrālijā sastopamas 26 sugas, bet Indokinijā - aptuveni 30 sugas. Tālāko ziemeļu sugu (C. revoluta) var atrast 31° ziemeļu platuma Japānas dienvidos. Dienvidu suga (C. megacarpa) ir sastopama 26° dienvidu platuma Austrālijas dienvidaustrumu Kvīnslendas dienvidaustrumu daļā.

Augi bieži tiek uzskatīti par dzīvām fosilijām. Agrākās Cycas ģints fosilijas ir sastopamas kainozojā, bet Cycas ģints fosilijas ir sastopamas arī mezozojā. Cycas nav cieši radniecīga citām cikāžu ģintīm. Filoģenētiskie pētījumi liecina, ka Cycadaceae ir māsas grupa visiem pārējiem mūsdienās sastopamajiem cikādiem.

Izskats un morfoloģija

Cycas augi ir stāvi vai krūmveidīgi, ar ārēji palmām līdzīgu izskatu. Bieži sastopami raksturīgie elementi:

• Lapas: ilgdzīvojošas, pinnātas (sadalītas lapstarpās), daudzas sugas veido kuplu lapotni no galotnes.
• Stumbrs: var būt gan virszemes (stāvošs), gan daļēji vai pilnībā pazemes (subterrāns) — tas atkarīgs no sugas un vides.
• Saknes: daudzām Cycas sugām ir koralloīdās saknes (coralloid roots), kurās dzīvo slāpekli saistošas cyanobacteria — tas palīdz augiem uzņemt slāpekli no vides.
• Reproduktīvās struktūras: cikādi ir skuju vietējo augiem radniecīgi, bet atšķirībā no palmām tiem ir atsevišķas vīriešu un sieviešu sporofili (koni vai strobili). Sievišķie sporofili nesa lielus sēklas vai megastrobilus, vīrišķie rada mikrosporas (putekšņus).

Reprodukcija un dzīves cikls

Cycas ir divdzimumu (dioecious) augi — atsevišķi indivīdi ir vīrieši vai sievietes. Reprodukcionālais process ietver:

• Vīriešu augos veidojas koncentrētas putekšņainas struktūras (mikrosporoīdi), sieviešu augos - lielas sēklas struktūras (megastrobili vai atsevišķi megasporofili).
• Putekšņošana bieži notiek ar kukaiņu starpniecību (dažādas vaboļu sugas u.c.), ne tikai ar vēju.
• Sēklas ir salīdzinoši lielas, ar bieži košu ārējo apvalku — tās var izplatīties gan vietēji (kritot zemē), gan ar dzīvnieku starpniecību.
• Cikādiem ir atšķirīgs sporu un gametofītu attīstības posms no sēklas līdz jaunam sporofītam; pieaugšana ir ļoti lēna, un daudzus gadus var paiet, līdz augs sasniedz ziedēšanas vecumu.

Izplatība un ekoloģija

Jau minētā ģints izplatīta galvenokārt Vecajā pasaulē, īpaši tropu un subtropu zonās Āzijas austrumos un dienvidaustrumos, Austrālijā, Āfrikā (tostarp Madagaskarā) un salās Klusajā okeānā. Cycas sugas aizņem daudzveidīgas nišas — no sausām, akmeņainām vietām līdz tropu mežiem piekrastes reģionos.

Lietošana un toksicitāte

Dažas Cycas sugas ir nozīmīgas kultūrā un ekonomikā:

• Dekoratīvi augi: populāri dārzu un interjera augi — to lēnā augšana un ornamentālās lapas padara tos pieprasītus.
• Pārtikā izmantojams bīstamā veidā: no dažām sugām (piem., no Cycas revoluta un citām) tradicionāli gatavo cieti (sago) no stumbra vai sēklām, taču tas prasa rūpīgu apstrādi, lai izskalo toksīnus.
• Toksīni: cikādi satur glikozīdus, piemēram, cycasin (cikazīns), kā arī citus savienojumus, kas var būt toksiski gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Ilgstoša vai nepareiza patēriņa gadījumā ir reģistrētas saindēšanās un garīgās veselības traucējumi. Ir arī pētījumi, kas saista noteiktus neirotoksīnus (piem., BMAA) ar garlaicīgu iedarbību.

Audzēšana un kopšana

Galvenie kopšanas prasības hobija audzētājiem:

• Substrāts: labi drenējošs augsne; daudzas sugas necieš ilgstošu mitrumu pie saknēm.
• Gaisma: daudzas sugas dod priekšroku daļējai saulei — jaunie dzinumi var ciest no pārmērīgas tiešās saules.
• Laistīšana: mērena, jāizvairās no pārlaistīšanas; sausāki periodi bieži ir pieņemami.
• Pavairošana: ar sēklām (lēni, prasa ilgu laiku līdz ziedēšanai) vai ar sānu dzinumiem/atvasēm, ja tie rodas.
• Slimības un kaitēkļi: bieži problēmas ir skalu, ērces, pūkainie kukaiņi un sakņu puves mitros apstākļos.

Konservācija un draudi

Daudzas Cycas sugas ir apdraudētas vai lokāli retas. Galvenie draudi ir biotopu iznīcināšana, pārmērīga vākšana dārzkopības nolūkos un invazīvas sugas. Lai aizsargātu sugas, tiek īstenotas gan vietējas aizsardzības programmas, gan starptautiska regulācija attiecībā uz savvaļas augu tirdzniecību (dažām sugām ir ierobežojumi eksporta/importa ziņā).

Fosilijas un evolūcija

Cycas bieži tiek saukta par "dzīvo fosiliju", jo tās tuvākie priekšteči pastāvēja jau ļoti sen — kainozojā un mezozojā atrastas līdzīgas formas. Filoģenētiskie pētījumi norāda, ka Cycadaceae (ģimene, kurai pieder Cycas) ir atsevišķa līnija, kas ir tuvākā "māsa" pārējām mūsdienu cikāžu grupām, tādējādi izceļot tās nozīmīgo lomu senu augu evolūcijas izpētē.

Kopsavilkums: Cycas ir ģints ar aptuveni 95 sugām, kas ir interesanta gan ar saviem morfoloģiskajiem īpatnībām (palmām līdzīgs izskats, koralloīdās saknes), gan ar senām evolūcijas saitēm. Tie ir nozīmīgi gan kā dekoratīvi augi, gan vietējo kultūru resursi, taču to izmantošana prasa piesardzību, jo daudzi dzīvnieki un cilvēki var ciest no to toksiskajām vielām. Daudzas sugas prasa aizsardzību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Jautājumi un atbildes

J: Kā sauc augu ģinti?

J: Kādai dzimtai pieder Cycas?

J: Cik sugu ir zināmas šajā ģintī?

J: Kāda ir pazīstamākā Cycas suga?

J: Kur var atrast šo augu vietējās populācijas?

Meklēt pēc burta