Ārons (Alberts) Aleksandrs (ebreju: אהרון אלכסנדר, ap 1765/68, Hohenfeldē, Frankonijā - 1850. gada 16. novembrī Londonā, Anglijā) bija ebreju izcelsmes vācu-franču-angļu šahists un rakstnieks.
Biogrāfija un agrīnā darbība
Ārons Aleksandrs sākotnēji mācījies par rabīnu, taču vēlāk pievērsās plašākām intelektuālām un praktiskām nodarbēm. 1793. gadā viņš ieradās Francijā, kur nodarbojās ar vācu valodas mācīšanu un izstrādāja dažādus mehāniskas dabas risinājumus kā izgudrotājs. Pakāpeniski Aleksandrs pārgāja uz pilna laika darbību šahā — kā spēlētājs, sastādītājs un pētnieks.
Darbi šahā — atvērumi, galotnes un problēmas
1837. gadā Parīzē viņš izdeva plaši atzīto grāmatu par tolaik zināmajiem šaha atvērumiem "Encyclopédie des échecs" ("Šaha enciklopēdija"). Šis darbs centās sistematizēt un apkopt atvērumu teoriju, un tajā Aleksandrs plaši izmantoja algebrisko apzīmējumu, kā arī ieviesa vai popularizēja kastu simbolus 0-0 un 0-0-0-0, kas palīdzēja vienkāršot partiju pierakstu un mācību. Viņa katalogs atspoguļoja labu laikmeta teorētisko pārskatu un praktisku pieeju atvērumu analīzei.
1846. gadā Parīzē Aleksandrs publicēja darbu, kas veltīts šaha galotnēm un problēmām — aptuveni 2000 šaha uzdevumu krājumu ar nosaukumu Collection des plus beaux Problèmes d'Echecs. Šī materiāla saturā bija gan izspēļu analīze, gan skaisti kompozīciju piemēri, kas bija noderīgi gan amatieriem, gan profesionāļiem. Grāmatas tulkotas arī citās valodās: angļu izdevums Šaha skaistules (Londona) un vācu izdevums Praktische Sammlung bester Schachspiel-Probleme (Leipciga), kas palīdzēja plašākai starptautiskai auditorijai iepazīt viņa darbu.
Ieguldījums un mantojums
Abas Aleksandra grāmatas kļuva par standarta uzziņu avotiem, apliecinot viņa rūpīgo, tehniski pamatoto pieeju. Viņa sistematizācija un problēmu krājumi atstāja ietekmi uz šaha literatūru — it īpaši uz atvērumu reģistrāciju un problēmu kompozīciju. Aleksandrs bija agrīns algebraiskās notācijas lietotājs, un šādas prakses izplatīšana vēlāk veicināja vienotu partiju pieraksta standartu izveidi.
Papildus rakstniecībai un profesionālajai spēlei Aleksandrs bija arī viens no šahistiem, kas strādāja ar slaveno šaha spēļu mašīnu "Turk" — automātu, kas 18. un 19. gadsimtā piesaistīja lielu uzmanību publikas izrādēs. Aleksandra iesaiste šādās demonstrācijās atspoguļo viņa aktīvo dalību šaha dzīvē Eiropā un Lielbritānijā.
Ārona Aleksandra darbi joprojām interesē šaha vēsturniekus, problēmmeistarus un teorētiķus kā vērtīgs avots par 19. gadsimta sākuma–vidus atvēruma un galotņu izpratni, kā arī par to, kā attīstījās šaha pieraksta prakses. Viņa dzīve un darbi apliecina pāreju no tradicionālām izglītības un amatniecības nodarbēm uz profesionālu šaha literatūras un izrāžu pasauli.
