Ārons Aleksandrs — šahists un "Šaha enciklopēdija" autors
Ārons (Alberts) Aleksandrs (ebreju: אהרון אלכסנדר, ap 1765/68, Hohenfeldē, Frankonijā - 1850. gada 16. novembrī Londonā, Anglijā) bija ebreju izcelsmes vācu-franču-angļu šahists un rakstnieks.
Biogrāfija un agrīnā darbība
Ārons Aleksandrs sākotnēji mācījies par rabīnu, taču vēlāk pievērsās plašākām intelektuālām un praktiskām nodarbēm. 1793. gadā viņš ieradās Francijā, kur nodarbojās ar vācu valodas mācīšanu un izstrādāja dažādus mehāniskas dabas risinājumus kā izgudrotājs. Pakāpeniski Aleksandrs pārgāja uz pilna laika darbību šahā — kā spēlētājs, sastādītājs un pētnieks.
Darbi šahā — atvērumi, galotnes un problēmas
1837. gadā Parīzē viņš izdeva plaši atzīto grāmatu par tolaik zināmajiem šaha atvērumiem "Encyclopédie des échecs" ("Šaha enciklopēdija"). Šis darbs centās sistematizēt un apkopt atvērumu teoriju, un tajā Aleksandrs plaši izmantoja algebrisko apzīmējumu, kā arī ieviesa vai popularizēja kastu simbolus 0-0 un 0-0-0-0, kas palīdzēja vienkāršot partiju pierakstu un mācību. Viņa katalogs atspoguļoja labu laikmeta teorētisko pārskatu un praktisku pieeju atvērumu analīzei.
1846. gadā Parīzē Aleksandrs publicēja darbu, kas veltīts šaha galotnēm un problēmām — aptuveni 2000 šaha uzdevumu krājumu ar nosaukumu Collection des plus beaux Problèmes d'Echecs. Šī materiāla saturā bija gan izspēļu analīze, gan skaisti kompozīciju piemēri, kas bija noderīgi gan amatieriem, gan profesionāļiem. Grāmatas tulkotas arī citās valodās: angļu izdevums Šaha skaistules (Londona) un vācu izdevums Praktische Sammlung bester Schachspiel-Probleme (Leipciga), kas palīdzēja plašākai starptautiskai auditorijai iepazīt viņa darbu.
Ieguldījums un mantojums
Abas Aleksandra grāmatas kļuva par standarta uzziņu avotiem, apliecinot viņa rūpīgo, tehniski pamatoto pieeju. Viņa sistematizācija un problēmu krājumi atstāja ietekmi uz šaha literatūru — it īpaši uz atvērumu reģistrāciju un problēmu kompozīciju. Aleksandrs bija agrīns algebraiskās notācijas lietotājs, un šādas prakses izplatīšana vēlāk veicināja vienotu partiju pieraksta standartu izveidi.
Papildus rakstniecībai un profesionālajai spēlei Aleksandrs bija arī viens no šahistiem, kas strādāja ar slaveno šaha spēļu mašīnu "Turk" — automātu, kas 18. un 19. gadsimtā piesaistīja lielu uzmanību publikas izrādēs. Aleksandra iesaiste šādās demonstrācijās atspoguļo viņa aktīvo dalību šaha dzīvē Eiropā un Lielbritānijā.
Ārona Aleksandra darbi joprojām interesē šaha vēsturniekus, problēmmeistarus un teorētiķus kā vērtīgs avots par 19. gadsimta sākuma–vidus atvēruma un galotņu izpratni, kā arī par to, kā attīstījās šaha pieraksta prakses. Viņa dzīve un darbi apliecina pāreju no tradicionālām izglītības un amatniecības nodarbēm uz profesionālu šaha literatūras un izrāžu pasauli.
Ārons Aleksandrs, Aleksandra Lemleina zīmējums (1844)
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Ārons Aleksandrs?
A: Ārons Aleksandrs bija ebreju izcelsmes vācu-franču-angļu šahists un rakstnieks, kurš mācījās par rabīnu un vēlāk kļuva par pilna laika šahistu.
Q: Kad un kur dzimis un kad nomira Ārons Aleksandrs?
A: Ārons Aleksandrs dzimis ap 1765. un 1968. gadu Hohenfeldē, Frankonijā, un nomira 1850. gada 16. novembrī Londonā, Anglijā.
J: Ar ko nodarbojās Ārons Aleksandrs, ierodoties Francijā 1793. gadā?
A: Kad Ārons Aleksandrs 1793. gadā ieradās Francijā, viņš mācīja vācu valodu un bija izgudrotājs mehānikas jomā.
J: Kādu grāmatu par zināmajām šaha atvēršanas iespējām uzrakstīja Ārons Aleksandrs?
A.: Ārons Aleksandrs uzrakstīja grāmatu "Encyclopédie des échecs" ("Šaha enciklopēdija", Parīze, 1837. gads) par visiem zināmajiem šaha atvērumiem.
J: Kāda veida pierakstus un kastu simbolus izmantoja Ārons Aleksandrs savā grāmatā par visiem zināmajiem šaha atvērumiem?
A: Savā grāmatā par visiem zināmajiem šaha atklāšanas variantiem Ārons Aleksandrs izmantoja algebrisko pierakstu un kastu simbolus 0-0 un 0-0-0-0.
J: Kāds bija Ārona Aleksandra nākamās grāmatas nosaukums un kas tajā bija rakstīts?
A: Nākamās Ārona Aleksandra grāmatas nosaukums bija Collection des plus beaux Problèmes d'Echecs, Paris. Tajā bija apkopoti aptuveni 2000 šaha problēmu, un tā bija par galotņu spēli.
J: Kādi bija Ārona Aleksandra grāmatu tulkojumi angļu un vācu valodā un ko tie parādīja?
A: Ārona Aleksandra grāmatu tulkojumi angļu un vācu valodā bija Beauties of Chess, Londona, un Praktische Sammlung bester Schachspiel-Probleme, Leipciga. Abas grāmatas kļuva par standarta uzziņu grāmatām, apliecinot Aleksandra lielās tehniskās zināšanas.
J: Kāda bija Ārona Aleksandra saikne ar šaha spēļu mašīnu "Turk"?
A.: Ārons Aleksandrs bija viens no šahistiem, kas strādāja šaha spēles mašīnas "Turk" iekšpusē.
