Didgeridoo

Vārds

"Didgeridoo" esot Rietumos izgudrots vārds, nevis aborigēnu vārds. Tas varētu būt cēlies no īru valodas vārda dúdaire vai dúidire. Tas nozīmē "trompetists; pastāvīgs smēķētājs, pūcējs; garspalvains cilvēks, klausītājs; hūmotājs, krodzinieks" un dubh, kas nozīmē "melnais" (vai duth, kas nozīmē "vietējais"). Tomēr šī teorija nav plaši pieņemta.

Pirmās ziņas par šo vārdu drukātā veidā atrodamas 1919. gada Smith's Weekly numurā, kur tas tika nosaukts par "velnišķīgu didžeriju", kas "radīja tikai vienu skaņu - (kas skanēja kā) didžerija, didžerija, didžerija un tā tālāk". To lietoja arī 1919. gada Austrālijas Nacionālajā vārdnīcā, 1924. gada The Bulletin un 1926. gada Herberta Basedova rakstos. Austrālijas ziemeļu aborigēnu vidū ir vairāk nekā 45 šā instrumenta nosaukumi, tostarp Yirdaki. Yirdaki, dažkārt rakstīts arī yidaki, ir apzīmējums instrumentam, ko izgatavo un lieto Arnhem Land ziemeļaustrumu Arnhem Landas iedzīvotāji Yolngu.

Didgeridoo izgatavošana

Aborigēnu didžeridoo izgatavo tradicionālajās kopienās Austrālijas ziemeļos vai arī to izgatavo ražotāji, kas dodas uz Centrālaustrāliju un Ziemeļaustrāliju, lai iegūtu nepieciešamos materiālus. Parasti tos izgatavo no cietkoksnes, parasti no eikalipta sugām, kas ir vietējās sugas. Dažreiz izmanto vietējo bambusu, piemēram, Bambusa arnhemica vai pandānu. Izmanto galveno koka stumbru, taču tā vietā var izmantot arī lielu zaru. Aboridženi ražotāji daudz laika pavada, meklējot koku, ko termiti ir izgrauzuši. Ja dobums ir pārāk liels vai pārāk mazs, no tā tiks izgatavots nekvalitatīvs instruments.

Kad koks tiek atrasts un nozāģēts, tiek izgriezta tā stumbra vai zara daļa, no kuras tiks izgatavots didžeridoo. Tiek noņemta miza, apzāģēti gali un nedaudz veidota ārpuse. To var nokrāsot vai atstāt dabisku. Uz mutes gala var uzlikt bišu vaska apmali. Arhemas zemes aborigēnu tradicionālajiem instrumentiem dažkārt tiek izmantots "cukura maisiņa" iemutiņš. Tas ir melns bišu vasks, kas iegūts no savvaļas bitēm, un tam ir īpaša smarža.

Didgeridoos var izgatavot arī no PVC caurulēm, svešzemju cietkoksnes (kas tiek sašķelta, izkalta un atkal savienota), stikla šķiedras, metāla, agaves, māla, kaņepju (bioplastmasas ar nosaukumu zelfo) un pat oglekļa šķiedras. Šo didgeridoo augšējais iekšējais diametrs parasti ir aptuveni 1,25 collas līdz pat zvaniņa galam, kura garums ir no diviem līdz astoņiem collām, un to garums ir izgatavots atbilstoši vajadzīgajam taustiņam. Muti var izgatavot no bišu vaska, cietkoksnes vai vienkārši no slīpēta koka, un amatnieks var noteikt tās izmēru. PVC var izmantot gumijas aizbāzni ar tajā izgrieztu caurumu.

Mūsdienu didžeridoo dizains atšķiras no tradicionālā Austrālijas aborigēnu didžeridoo. Tie ir atzīti par atsevišķu instrumentu. Didgeridoo dizaina izmaiņas sākās 20. gadsimta beigās, izmantojot jaunus materiālus un dažādas formas.

Vaska iemutiņš spēlēšanas laikā kļūst mīksts, veidojot labāku gaisa hermētiskumu.

Spēlējot

Didgeridoo parasti spēlē sēžot, jo tie ir ļoti gari. Tas tiek spēlēts ar nepārtraukti vibrējošām lūpām, lai radītu drone, vienlaikus izmantojot īpašu elpošanas veidu, ko sauc par apļveida elpošanu. Tas nozīmē, ka spēlētājs elpo caur degunu, vienlaikus izspiežot gaisu no mutes. Prasmīgs spēlētājs var uzpildīt gaisu plaušās. Praktizējoties, spēlētājs var notis notis noturēt tik ilgi, cik ilgi vēlas. Ir ieraksti, kuros mūsdienu didžeridoo spēlētāji spēlē bez apstājas vairāk nekā 40 minūtes; Marks Atkins (Mark Atkins, Didgeridoo Concerto, 1994) nepārtraukti spēlē vairāk nekā 50 minūtes.

Apļveida elpošanas ritms piešķir instrumentam viegli atpazīstamu skanējumu. Citas izmaiņas didgeridoo skanējumā var veikt, pievienojot vokāla skaņas dungošanai. Lielākā daļa skaņu ir saistītas ar Austrālijas dzīvnieku, piemēram, dingo vai kukaburras, skaņām. Lai radītu šīs skaņas, spēlētājiem vienkārši jāizmanto balss, lai radītu dzīvnieku skaņas, vienlaikus turpinot pūst gaisu caur instrumentu. Rezultāti var būt no ļoti augstām skaņām līdz ļoti zemām skaņām. Pievienojot balss skaņas, tiek palielināta spēles sarežģītība.

Entonijs Bainss (Anthony Baines) rakstīja, ka didgeridoo ir kā "...skanisks tembru kaleidoskops". Viņš arī teica, ka virtuozās prasmes, ko izmanto labākie izpildītāji, ir atšķirīgas no tām, kas nepieciešamas jebkura cita instrumenta spēlē.

Hangklanga uzstāšanās ar Didgeridoo Berlīnē 2010 /Malzfabrik

Didgeridoo izmantošana

Didžeridoo galvenokārt spēlēja, lai svinīgi dejotu un dziedātu. Bija arī ierasts, ka didžeridū spēlēja izklaidei ārpus ceremonijām. Austrālijas ziemeļos didžeridū joprojām ir ļoti nozīmīgs instruments, jo tas spēlē dziedātājiem un dejotājiem izdzīvojušās kultūras ceremonijās. Mūsdienās gan Austrālijas pamatiedzīvotāju kopienās, gan citviet pasaulē didžeridū lielākoties tiek spēlēti izklaidei.

Pāru nūjas, ko dažkārt sauc par klapēm vai bilma, ceremoniju laikā nosaka dziesmu ritmu. Didgeridoo ritms un klavieru pātagu ritms tiek veidots pēc daudzu paaudžu paaudzēs mantotiem paraugiem. Tradicionāli tikai vīrieši spēlē didgeridoo un dzied ceremoniju laikā, bet dejot var gan vīrieši, gan sievietes. Bija sievietes didgeridoo spēlētājas, bet viņas nespēlēja ceremonijās, un tas netika arī veicināts. Etnomuzikoloģe Linda Barvīka (Linda Barwick) stāsta, ka tradicionāli sievietes ceremonijās nav spēlējušas didžeridoo, bet neformālās situācijās Sapņu likumā nav aizlieguma. Izdevniecība Harper Collins 2008. gada 3. septembrī publiski atvainojās par grāmatu "Drosmīgā grāmata meitenēm", kuras izdošana bija paredzēta oktobrī un kurā atklāti mudināja meitenes spēlēt šo instrumentu.

Didgeridoo populārajā kultūrā

Tagad didžeridoo bieži izmanto kā instrumentu eksperimentālās un avangarda mūzikas scēnā. Industriālās mūzikas grupas, piemēram, "Test Department", savos priekšnesumos izmanto šī instrumenta skaņas, sasaistot ekoloģiju ar industriju, ietekmējoties no etniskās mūzikas un kultūras.

Tas ir bijis arī instruments, ko izmantoja cilšu ritmu apvienošanai ar black metal skanējumu. Mūzikas projekts ar nosaukumu Naakhum izmantoja Austrālijas cilšu un daudzu citu cilšu pagānismu.

Tristina Šanela spēlē didžeridoo

Suvenīri didgeridoos

Mūsdienās lielākā daļa didžeridoru tiek izgatavoti suvenīru vajadzībām. Bieži vien ir sastopami didgeridoos, kas izgatavoti no svešzemju kokmateriāliem, ko nepareizi izrotājuši svešzemju mākslinieki ar krāsainiem rakstiem vai kopētiem punktu rakstiem. Šajos rotājumos nav izmantoti tradicionālie sapņu laika stāsti vai raksti. Šo didžeridoo bieži vien atšķiras arī pēc izmēra un formas, daudzi no tiem ir tievāki un tievāki. Neatbilstošu koka veidu, formu un garumu dēļ suvenīru didgeridoos reti var izmantot kā mūzikas instrumentus.

Aborigēnu kopienas bieži uzskata, ka suvenīru didžeridū dekorēšana ir aizskaroša, nepiemērota, neatbilstoša, neprecīza un daudzos gadījumos maldinoša. Tradicionālo mākslas darbu kopēšana tiek izmantota arī, lai pārdotu šos didžeridū neapzinīgiem tūristiem.

Ieguvumi veselībai

Britu medicīnas žurnālā British Medical Journal 2005. gadā publicētajā pētījumā tika konstatēts, ka didgeridoo mācīšanās un spēlēšana palīdz mazināt krākšanu un miega apnoju. Tas notiek, nostiprinot augšējo elpceļu muskuļus, kas palīdz tiem palikt atvērtiem miega laikā. Šī nostiprināšanās notiek pēc tam, kad spēlētājs ir apguvis apļveida elpošanas tehniku.