Didžeridoo — definīcija, izcelsme un īpašības
Didžeridoo (dažkārt didžeridu) ir Austrālijas aborigēnu pūšaminstruments. Tos plaši saista ar Arnhemas zemēm un to tradicionālajām tautām — tekstos un pētījumos minēti spēlētāji no Arnhemas zemes, tostarp vietējās kopienas. Instrumenti var būt ļoti gari — parasti no 1 līdz 3 m (3 līdz 10 pēdu), visbiežāk aptuveni 1,2 m (4 pēdas) garumā. Jo garāks instruments, jo zemāks ir tā pamattons; garāks caurules iekšējais tūbuss rada dziļāku, rezonantāku skaņu. Tās parasti ir dobas koka caurules, kas var būt cilindriskas vai koniskas formas, un tās bieži raksturo kā koka trompeti vai stabuli. Muzikologi norāda, ka tas ir misiņa aerofons — tātad skaņu rada lūpu vibrācija, nevis pīkstoša vai flautiska gaisa starpība.
Izcelsme un vēsturisks konteksts
Ir grūti precīzi noteikt, kad didžeridoo sāka lietot pirmo reizi. Arnhemas zemes klinšu mākslas pētījumi liecina, ka tas ir zināms vismaz pēdējos vairākos gadsimtos — dažos attēlos un stāstos minēta tā lietošana vairāk nekā 1500 gadu. Klinšu gleznojums Ginga Wardelirrhmeng, kas atrodas Arnemzemes plato ziemeļu malā, attēlo didžeridoo spēlētāju un divus dziedātājus ceremonijā, kas sniedz liecības par instrumenta ceremonālo lomu. Tomēr ir jāatzīmē, ka tradīcijas atšķiras starp dažādām aborigēnu grupām — didžeridoo nav visos reģionos bijis vienlīdz izplatīts.
Izgatavošana un materiāli
Tradicionāli didžeridoo izgatavo no termītu izgrauztiem eikalipta stumbriem — termīti izēd mīksto iekšējo koksni, atstājot dobu, rezonējošu cauruli. Mūsdienās tiek izmantoti arī citi materiāli: bambuss, sintētiskas caurules (piem., PVC), metāls vai stikls, kas ļauj izgatavot plašāku toņu un garumu klāstu. Mēlēklis vai mutes daļa bieži tiek veidota ar bišu vasku, lai radītu ērtu, hermētisku līmējošo lūpu kontaktu. Virsma var tikt dekorēta ar tradicionālajiem rakstiem, krāsojumu vai modernām apdarēm.
Spēles tehnika un skanējums
Spēlējot didžeridoo, mūziķis rada nepārtrauktu pamatskaņu (dronu) ar lūpu vibrācijām, vienlaikus izmantojot elpošanas un rīkles muskuļus, lai veidotu ritmiskus uzbrukumus, artikulāciju un pārtraukumus. Viens no svarīgākajiem prasmju elementiem ir cirkulārā elpošana (circular breathing): spēlētājs ieelpo caur degunu, kamēr mute ar žokļa palīdzību tur gaisu un turpina pūst, tā nodrošinot nepārtrauktu skaņu. Papildus drona pamattonim tiek izmantoti dažādi efekti — perkusīvi trokšņi, rīkles un balses skaņas (vokalizācijas), multiphonics un tonalitātes variācijas, kas kopā rada bagātīgu, hipnotisku skanējumu.
Fizikālās īpašības
Didžeridoo skaņas augstums, timbrs un atmesto toņu spektrs atkarīgs no caurules garuma, iekšējā diametra un formas, kā arī no materiāla. Garāki instrumenti rada zemākus pamattonus un plašāku zemfrekvenču saturu, savukārt īsāki — skaidrākas augstākas harmonikas. Instrumenta akustika ļauj izcelt bagātīgu harmoniku virs drona, ko mūziķis kontrolē ar muti, mēli un žokļa pozīciju.
Kultūras nozīme un mūsdienu lietojums
Tradicionāli didžeridoo bija cieši saistīts ar ceremonijām, dziedāšanu un stāstiem; tas kalpoja gan kā ritmisks pavadījums, gan kā komunikācijas un rituālu instruments. Mūsdienās didžeridoo ir izplatījies visā pasaulē — to izmanto gan etniskajā un tradicionālajā mūzikā, gan fūzijas, ambient, džeza un roka žanros. Tomēr ir svarīgi atcerēties par kultūras kontekstu: daži Aborigēnu kopienu locekļi uzskata didžeridoo par svētu vai rituālu instrumentu, un ir noteikti vietējie ierobežojumi attiecībā uz tā izmantošanu (piemēram, tradīcijas, kas saistītas ar dzimumu lomām spēlē). Rāda cieņu, lietojot instrumentu publiski vai komerciāli, un, ja iespējams, sadarbojoties ar vietējām kopienām.
Aprūpe un mūsdienīgas variācijas
Lai instruments kalpotu ilgi, to ieteicams izvairīties no pārmērīgas mitruma vai sausuma, regulāri notīrīt mutes sadaļu un uzglabāt ērtā temperatūrā. Mūsdienās pieejami arī pedagogi, skolas un meistari, kas māca spēles paņēmienus, kā arī ražo modernus instrumentu variantus, izmantojot jaunus materiālus un tehnoloģijas, kas nodrošina plašu tonālo diapazonu un izturību.
Kopsavilkums: Didžeridoo ir unikāls koka pūšaminstruments ar dziļām saknēm Austrālijas aborigēnu kultūrā. Tas izceļas ar nepārtrauktu drona skaņu, bagātīgu harmoniku un īpašām spēles tehnikām, piemēram, cirkulāro elpošanu. Gan tradicionāli, gan mūsdienu kontekstā tas saglabā nozīmi — gan kā rituāls instruments, gan kā starpkultūru mūzikas līdzeklis.
Tipisks didgeridoo
Vārds
"Didgeridoo" esot Rietumos izgudrots vārds, nevis aborigēnu vārds. Tas varētu būt cēlies no īru valodas vārda dúdaire vai dúidire. Tas nozīmē "trompetists; pastāvīgs smēķētājs, pūcējs; garspalvains cilvēks, klausītājs; hūmotājs, krodzinieks" un dubh, kas nozīmē "melnais" (vai duth, kas nozīmē "vietējais"). Tomēr šī teorija nav plaši pieņemta.
Pirmās ziņas par šo vārdu drukātā veidā atrodamas 1919. gada Smith's Weekly numurā, kur tas tika nosaukts par "velnišķīgu didžeriju", kas "radīja tikai vienu skaņu - (kas skanēja kā) didžerija, didžerija, didžerija un tā tālāk". To lietoja arī 1919. gada Austrālijas Nacionālajā vārdnīcā, 1924. gada The Bulletin un 1926. gada Herberta Basedova rakstos. Austrālijas ziemeļu aborigēnu vidū ir vairāk nekā 45 šā instrumenta nosaukumi, tostarp Yirdaki. Yirdaki, dažkārt rakstīts arī yidaki, ir apzīmējums instrumentam, ko izgatavo un lieto Arnhem Land ziemeļaustrumu Arnhem Landas iedzīvotāji Yolngu.
Didgeridoo izgatavošana
Aborigēnu didžeridoo izgatavo tradicionālajās kopienās Austrālijas ziemeļos vai arī to izgatavo ražotāji, kas dodas uz Centrālaustrāliju un Ziemeļaustrāliju, lai iegūtu nepieciešamos materiālus. Parasti tos izgatavo no cietkoksnes, parasti no eikalipta sugām, kas ir vietējās sugas. Dažreiz izmanto vietējo bambusu, piemēram, Bambusa arnhemica vai pandānu. Izmanto galveno koka stumbru, taču tā vietā var izmantot arī lielu zaru. Aboridženi ražotāji daudz laika pavada, meklējot koku, ko termiti ir izgrauzuši. Ja dobums ir pārāk liels vai pārāk mazs, no tā tiks izgatavots nekvalitatīvs instruments.
Kad koks tiek atrasts un nozāģēts, tiek izgriezta tā stumbra vai zara daļa, no kuras tiks izgatavots didžeridoo. Tiek noņemta miza, apzāģēti gali un nedaudz veidota ārpuse. To var nokrāsot vai atstāt dabisku. Uz mutes gala var uzlikt bišu vaska apmali. Arhemas zemes aborigēnu tradicionālajiem instrumentiem dažkārt tiek izmantots "cukura maisiņa" iemutiņš. Tas ir melns bišu vasks, kas iegūts no savvaļas bitēm, un tam ir īpaša smarža.
Didgeridoos var izgatavot arī no PVC caurulēm, svešzemju cietkoksnes (kas tiek sašķelta, izkalta un atkal savienota), stikla šķiedras, metāla, agaves, māla, kaņepju (bioplastmasas ar nosaukumu zelfo) un pat oglekļa šķiedras. Šo didgeridoo augšējais iekšējais diametrs parasti ir aptuveni 1,25 collas līdz pat zvaniņa galam, kura garums ir no diviem līdz astoņiem collām, un to garums ir izgatavots atbilstoši vajadzīgajam taustiņam. Muti var izgatavot no bišu vaska, cietkoksnes vai vienkārši no slīpēta koka, un amatnieks var noteikt tās izmēru. PVC var izmantot gumijas aizbāzni ar tajā izgrieztu caurumu.
Mūsdienu didžeridoo dizains atšķiras no tradicionālā Austrālijas aborigēnu didžeridoo. Tie ir atzīti par atsevišķu instrumentu. Didgeridoo dizaina izmaiņas sākās 20. gadsimta beigās, izmantojot jaunus materiālus un dažādas formas.
Vaska iemutiņš spēlēšanas laikā kļūst mīksts, veidojot labāku gaisa hermētiskumu.
Spēlējot
Didgeridoo parasti spēlē sēžot, jo tie ir ļoti gari. Tas tiek spēlēts ar nepārtraukti vibrējošām lūpām, lai radītu drone, vienlaikus izmantojot īpašu elpošanas veidu, ko sauc par apļveida elpošanu. Tas nozīmē, ka spēlētājs elpo caur degunu, vienlaikus izspiežot gaisu no mutes. Prasmīgs spēlētājs var uzpildīt gaisu plaušās. Praktizējoties, spēlētājs var notis notis noturēt tik ilgi, cik ilgi vēlas. Ir ieraksti, kuros mūsdienu didžeridoo spēlētāji spēlē bez apstājas vairāk nekā 40 minūtes; Marks Atkins (Mark Atkins, Didgeridoo Concerto, 1994) nepārtraukti spēlē vairāk nekā 50 minūtes.
Apļveida elpošanas ritms piešķir instrumentam viegli atpazīstamu skanējumu. Citas izmaiņas didgeridoo skanējumā var veikt, pievienojot vokāla skaņas dungošanai. Lielākā daļa skaņu ir saistītas ar Austrālijas dzīvnieku, piemēram, dingo vai kukaburras, skaņām. Lai radītu šīs skaņas, spēlētājiem vienkārši jāizmanto balss, lai radītu dzīvnieku skaņas, vienlaikus turpinot pūst gaisu caur instrumentu. Rezultāti var būt no ļoti augstām skaņām līdz ļoti zemām skaņām. Pievienojot balss skaņas, tiek palielināta spēles sarežģītība.
Entonijs Bainss (Anthony Baines) rakstīja, ka didgeridoo ir kā "...skanisks tembru kaleidoskops". Viņš arī teica, ka virtuozās prasmes, ko izmanto labākie izpildītāji, ir atšķirīgas no tām, kas nepieciešamas jebkura cita instrumenta spēlē.
Hangklanga uzstāšanās ar Didgeridoo Berlīnē 2010 /Malzfabrik
Didgeridoo izmantošana
Didžeridoo galvenokārt spēlēja, lai svinīgi dejotu un dziedātu. Bija arī ierasts, ka didžeridū spēlēja izklaidei ārpus ceremonijām. Austrālijas ziemeļos didžeridū joprojām ir ļoti nozīmīgs instruments, jo tas spēlē dziedātājiem un dejotājiem izdzīvojušās kultūras ceremonijās. Mūsdienās gan Austrālijas pamatiedzīvotāju kopienās, gan citviet pasaulē didžeridū lielākoties tiek spēlēti izklaidei.
Pāru nūjas, ko dažkārt sauc par klapēm vai bilma, ceremoniju laikā nosaka dziesmu ritmu. Didgeridoo ritms un klavieru pātagu ritms tiek veidots pēc daudzu paaudžu paaudzēs mantotiem paraugiem. Tradicionāli tikai vīrieši spēlē didgeridoo un dzied ceremoniju laikā, bet dejot var gan vīrieši, gan sievietes. Bija sievietes didgeridoo spēlētājas, bet viņas nespēlēja ceremonijās, un tas netika arī veicināts. Etnomuzikoloģe Linda Barvīka (Linda Barwick) stāsta, ka tradicionāli sievietes ceremonijās nav spēlējušas didžeridoo, bet neformālās situācijās Sapņu likumā nav aizlieguma. Izdevniecība Harper Collins 2008. gada 3. septembrī publiski atvainojās par grāmatu "Drosmīgā grāmata meitenēm", kuras izdošana bija paredzēta oktobrī un kurā atklāti mudināja meitenes spēlēt šo instrumentu.
Didgeridoo populārajā kultūrā
Tagad didžeridoo bieži izmanto kā instrumentu eksperimentālās un avangarda mūzikas scēnā. Industriālās mūzikas grupas, piemēram, "Test Department", savos priekšnesumos izmanto šī instrumenta skaņas, sasaistot ekoloģiju ar industriju, ietekmējoties no etniskās mūzikas un kultūras.
Tas ir bijis arī instruments, ko izmantoja cilšu ritmu apvienošanai ar black metal skanējumu. Mūzikas projekts ar nosaukumu Naakhum izmantoja Austrālijas cilšu un daudzu citu cilšu pagānismu.
Tristina Šanela spēlē didžeridoo
Suvenīri didgeridoos
Mūsdienās lielākā daļa didžeridoru tiek izgatavoti suvenīru vajadzībām. Bieži vien ir sastopami didgeridoos, kas izgatavoti no svešzemju kokmateriāliem, ko nepareizi izrotājuši svešzemju mākslinieki ar krāsainiem rakstiem vai kopētiem punktu rakstiem. Šajos rotājumos nav izmantoti tradicionālie sapņu laika stāsti vai raksti. Šo didžeridoo bieži vien atšķiras arī pēc izmēra un formas, daudzi no tiem ir tievāki un tievāki. Neatbilstošu koka veidu, formu un garumu dēļ suvenīru didgeridoos reti var izmantot kā mūzikas instrumentus.
Aborigēnu kopienas bieži uzskata, ka suvenīru didžeridū dekorēšana ir aizskaroša, nepiemērota, neatbilstoša, neprecīza un daudzos gadījumos maldinoša. Tradicionālo mākslas darbu kopēšana tiek izmantota arī, lai pārdotu šos didžeridū neapzinīgiem tūristiem.
Ieguvumi veselībai
Britu medicīnas žurnālā British Medical Journal 2005. gadā publicētajā pētījumā tika konstatēts, ka didgeridoo mācīšanās un spēlēšana palīdz mazināt krākšanu un miega apnoju. Tas notiek, nostiprinot augšējo elpceļu muskuļus, kas palīdz tiem palikt atvērtiem miega laikā. Šī nostiprināšanās notiek pēc tam, kad spēlētājs ir apguvis apļveida elpošanas tehniku.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir didžeridū?
A: Didgeridoo ir Austrālijas aborigēnu pūšamais mūzikas instruments.
J: Kas izmantoja didžeridoo?
A: Arnhemas zemes jolgnu tauta izmantoja didžeridū.
J: Cik garas var būt didgeridoo?
A: Didgeridoos var būt no 1 līdz 3 metriem (no 3 līdz 10 pēdām) gari, vairums no tiem ir aptuveni 1,2 metrus (4 pēdas) gari.
J: Kāda ir didgeridoo forma?
A: Didgeridoo ir doba koka caurule, kas var būt cilindriska vai koniska.
J: Kāda ir didgeridoo skaņa?
A: Didgeridoo vislabāk var raksturot kā koka trompeti vai drone, bet muzikologi to klasificē kā misiņa aerofonu.
J: Cik ilgi didžeridoo tiek izmantoti?
A: Arnhemas zemes klinšu mākslas pētījumi liecina, ka didgeridoo tiek izmantotas vairāk nekā 1500 gadu.
J: Kas ir attēlots klinšu gleznojumā Ginga Wardelirrhmengā?
A: Ginga Wardelirrhmeng klinšu gleznojumā ir attēlots didgeridoo spēlētājs un divi dziedātāji, kas spēlē ceremonijā saldūdens periodā.
