Diploms — augsta līmeņa grāds: definīcija, valstis un salīdzinājums

Uzzini, kas ir diploms — augsta līmeņa grāds: definīcija, valstu piemēri (Vācija, Austrija, Šveice u.c.) un salīdzinājums ar bakalauru un maģistru.

Diplom (no grieķu valodas Δίπλωμα diploms) ir augsta līmeņa grāds, ko piešķir par mācībām. To piešķir Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Austrijā, Šveicē, Igaunijā, Horvātijā, Serbijā, Ukrainā, Baltkrievijā un Grieķijā. Tas ir līdzīgs bakalaura un maģistra grādam citās valstīs.

Diplomu pirmo reizi piešķīra, kad Tehniskā augstskola kļuva par universitāti.

Diplomu lēnām aizstāj sistēma, kas piešķir bakalaura un maģistra grādus. Bakalaura grādus, ko Vācijā dažkārt dēvē par Bakkalaureus, uzskata par "mazo diplomu".

Kas ir diplomēts grāds?

Diploms tradicionāli ir augstākā līmeņa akadēmisks vai profesionāls grāds, ko piešķir universitātes vai augstskolas pēc pabeigta studiju kursa un noslēguma darba/eksāmena. Termins cēlies no grieķu vārda Δίπλωμα, kas nozīmē "dokuments" vai "sertifikāts". Diplomam parasti ir plašāka un integrētāka studiju struktūra nekā vienkāršam bakalaura kursam, un tas bieži dod tiesības strādāt profesionālās jomās bez papildu kvalifikācijas.

Veidi un nosaukumi

• Diplom (Univ.) — tradicionālais universitāšu diploms, kas parasti ietver dziļākas teorētiskās zināšanas; bieži tiek saīsināts kā dipl.- (piem., Dipl.-Ing. inženierzinātnēs).
• Diplom (FH) — diploms no lietišķajām augstskolām (Fachhochschule, University of Applied Sciences), kur vairāk uzsvars tiek likts uz praktiskajām iemaņām un sadarbību ar industriju.
• Profesionālie nosaukumi — dažkārt piešķir specifiskas saīsinātas titulas (piem., Dipl.-Kfm., Dipl.-Psych.), kas norāda studiju jomu un profesionālo kvalifikāciju.

Ilgums un studiju saturs

Diploma studijas parasti ir integrētas programmas un var ilgt no aptuveni 4 līdz 6 gadiem atkarībā no valsts, studiju virziena un izglītības iestādes veida. Saturs ietver lekcijas, seminārus, laboratorijas darbus, praksi un noslēguma darbu (diplomdarbu). Universitātes diplomprogrammas bieži ir orientētas uz pamatīgu teorētisko bāzi, kamēr FH tipa diplomi vairāk fokusējas uz praktisko pielietojumu.

Salīdzinājums ar bakalaura un maģistra grādiem

• Diploms tradicionāli tiek uzskatīts par ekvivalentu vai tuvāku maģistra līmenim Eiropas augstākās izglītības telpā (EHEA), jo programma bieži ir ilgāka un integrēta nekā tipisks bakalaurs.
• Bakalaurs parasti ir 1. cikla diploms (3–4 gadi) un vairāk orientēts uz pamatizglītību, kamēr maģistrs ir 2. cikls (1–2 gadi pēc bakalaura). Diplomprogrammas agrāk daudzos gadījumos apvienoja abus šos ciklus vienā studiju kursā.
• Profesionālā atzīšana un tiesības (piem., inženieru, arhitektu, psihologu prakse) var būt atkarīgas no tā, vai persona ir ieguvusi Diplom (Univ./FH) vai bakalaura/maģistra grādu, un tas var atšķirties pa valstīm.

Bologna procesa ietekme

Bologna procesa rezultātā (Bologna Process) lielākā daļa Eiropas valstu pakāpeniski ieviesa bakalaura un maģistra sistēmu, kas deva iespēju vieglāk salīdzināt un atzīt grādus starp valstīm. Tādēļ tradicionālie diplomi daudzviet tika aizstāti ar atsevišķiem bakalaura un maģistra grādiem. Tomēr daļa diploma programmu tika pārrakstītas kā maģistra programmas vai atzītas par 2. cikla ekvivalentu.

Atzīšana un nostrificēšana

Starptautiskā atzīšana var atšķirties. Diplomam bieži piešķir ekvivalentu maģistra statusu, taču konkrēta atzīšana ārvalstīs prasa dokumentu pārbaudi (nostrificēšanu) vai vērtēšanu, ko nodrošina nacionālie ENIC/NARIC centri. Darba devēji un profesionālās organizācijas novērtē diploma līmeni pēc konkrētas jomas prasībām. Ja nepieciešams, diploms var tikt pārveidots vai papildināts ar papildu kvalifikāciju, lai atbilstu vietējām licencēšanas prasībām.

Valstu piemēri un prakse

• Vācijā un Austrijā diplomam bija tradicionāli liela nozīme, īpaši inženierzinātnēs un dabas zinātnēs. Vācijā atšķir Diplom (Univ.) un Diplom (FH).
• Šveicē un dažās Austrumeiropas valstīs diplomprogrammas saglabājās ilgāk un joprojām tiek novērtētas kā augstas kvalifikācijas dokumenti.
• Bijušajās Padomju Savienības valstīs (piem., Baltkrievija, Ukraina) arī bija plaši izplatītas diplomprogrammas; pēc reformas daļā iestāžu pieņemta divlīmeņu sistēma.

Kā rīkoties, ja jums ir diplom

• Pārliecinieties, vai jūsu diploms ir dokumentēts (noslēguma sertifikāts, programmas apraksts, ECTS vai stundu skaits).
• Ja plānojat strādāt vai mācīties citā valstī, sazinieties ar attiecīgo ENIC/NARIC centru par nostrificēšanas prasībām.
• Ja nepieciešams starptautisks apliecinājums, var lieti noderēt tulkots un notariāli apliecināts diploms kopā ar pielikumu, kas apraksta studiju saturu.

Kopumā Diploms ir vērtēts kā stabila profesionālā un akadēmiskā kvalifikācija ar ilgāku un integrētāku studiju raksturu nekā vienkāršs bakalaura diploms. Lai gan Bologna procesa rezultātā daudzas no šīm programmām tika pārstrukturētas, diplomu ieguvēji parasti tiek uzskatīti par labi sagatavotiem speciālistiem savā jomā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir dipododiodi?

Q: Kā diplomu var salīdzināt ar bakalaura un maģistra grādiem citās valstīs?

J: Kad pirmo reizi tika piešķirts Diplom?

J: Vai diplomu joprojām parasti piešķir Eiropas valstīs?

J: Kā dažkārt sauc bakalaura grādu Vācijā?

J: Kā bakalaura grāds Vācijā ir salīdzināms ar diplomu?

J: Vai diplomus piešķir arī valstīs ārpus Eiropas?

Meklēt pēc burta