Dreifusa lieta
Dreifusa lieta bija viens no lielākajiem skandāliem Francijas vēsturē. Tas notika 19. gadsimta beigās. Runa bija par Alfrēdu Dreifu, Francijas armijas virsnieku ebrejieti.
1894. gadā Dreifu apsūdzēja spiegošanā un noziegumos pret Franciju. Cilvēki uzskatīja, ka viņš rakstījis vēstules vāciešiem, kurās stāstījis par Francijas armijas noslēpumiem.
Viņa sods bija izsūtīšana uz cietuma salu Dienvidamerikā uz visu atlikušo mūžu.
Kad viņš atradās cietumā, cilvēki (galvenokārt viņa brālis Matjē un augsta ranga virsnieks Pikvārs) uzskatīja, ka viņš ir nevainīgs. Viņi pierādīja, ka vainīgs ir cits karavīrs, majors Esterhāzi. Taču armija negribēja atzīt, ka ir kļūdījusies. Viņi atteicās viņu atbrīvot. Visbeidzot pierādījumi par Dreifusa nevainību kļuva tik pārliecinoši, ka valdībai nācās pieprasīt jaunu tiesas procesu. Jaunajā tiesas prāvā armija atkal atzina viņu par vainīgu. Francijas prezidents, kurš nevēlējās, lai nevainīgs cilvēks cieš vēl vairāk, 1899. gadā apžēloja Dreifu.
Dreifusu atbrīvoja. Septiņus gadus vēlāk viņu oficiāli atzina par nevainīgu un atļāva atgriezties armijā.
Šī afēra sadalīja Franciju cilvēkos, kuri uzskatīja, ka Dreifs patiešām bija spiegs, un cilvēkos, kuri uzskatīja, ka viņš ir nevainīgs. Daudzi no tiem, kas uzskatīja, ka Dreifuss bija spiegs, ienīda ebrejus un uzskatīja, ka viņš ir noziedznieks, jo ir ebrejs, un ka ebrejs nevar būt labs francūzis; šo uzskatu sauc par antisemītismu. Citi uzskatīja, ka armiju nevar apšaubīt. Otra puse uzskatīja, ka nevainīgu cilvēku nedrīkst ieslodzīt cietumā, un baidījās, ka Dreifusa ienaidnieki ir arī Francijas ienaidnieki.
Emīls Zola publicē slaveno vēstuli J'Accuse, kurā sūdzas, ka Francijas valdība ir bijusi ļoti netaisnīga pret Alfrēdu Dreifusu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Dreifusa afēra?
A: Dreifusa lieta bija viens no lielākajiem skandāliem Francijas vēsturē. Tā notika 19. gadsimta beigās, un tajā bija iesaistīts Alfrēds Dreifs, Francijas armijas virsnieks ebrejs, kurš tika apsūdzēts spiegošanā un noziegumu izdarīšanā pret Franciju.
Jautājums: Kas uzskatīja, ka Dreifuss ir nevainīgs?
A: Tādi cilvēki kā viņa brālis Matjē un augsta ranga virsnieks Pikvārs uzskatīja, ka viņš ir nevainīgs. Viņi pierādīja, ka vainīgs ir cits karavīrs, majors Esterhāzi.
J: Kā viņi pierādīja viņa nevainību?
A: Viņi iesniedza pierādījumus, kas kļuva tik spēcīgi, ka piespieda valdību pieprasīt jaunu tiesas procesu. Neskatoties uz viņu pūlēm, šajā jaunajā tiesas prāvā armija atkal atzina viņu par vainīgu.
J: Kas notika pēc tam, kad viņš tika atzīts par vainīgu?
A: Francijas prezidents 1899. gadā apžēloja viņu un atbrīvoja no cietuma, jo nevēlējās, lai nevainīgs cilvēks cieš vēl vairāk. Septiņus gadus vēlāk viņu oficiāli atzina par nevainīgu un atļāva atgriezties armijā.
J: Kā cilvēki reaģēja uz šo lietu?
A: Šī afēra sašķēla Franciju divās pusēs - tajos, kas uzskatīja, ka Dreifs patiešām bija spiegs, un tajos, kas uzskatīja, ka viņš ir nevainīgs. Daudzi no vienas puses ienīda ebrejus un uzskatīja, ka tāpēc, ka viņš bija ebrejs, viņš nevarēja būt labs francūzis; šo pārliecību sauc par antisemītismu, savukārt citi no otras puses uzskatīja, ka nevainīgu cilvēku nedrīkst ieslodzīt cietumā, baidoties, ka aiz visa tā stāv Francijas ienaidnieki.
Uz kādu salu izsūtīja Dreifusu, kad atzina viņu par vainīgu?
A: Kad viņu sākotnēji atzina par vainīgu, viņu uz mūžu nosūtīja uz cietuma salu Dienvidamerikā, kur viņš palika līdz 1899. gadā Francijas prezidents viņu apžēloja.
