Dafīldas pils (Derbišīra) — vēstures un arheoloģijas pārskats

Dafīldas pils (Derbišīra) — vēstures un arheoloģijas pārskats: romiešu un anglosakšu atradumi, stratēģiska upju vieta, izpētes atklājumi un saglabātie artefakti.

Dafīldas pils bija Normandijas pils Dafīldā, Derbišīrā. Tā ir iekļauta senatnes pieminekļu sarakstā.

Atrašanās vieta un dabas aizsardzība

Pils atradās uz akmeņainas izcelsmes salas vai pakājes, ko no trim pusēm šķērso upe — tāpēc atrašanās vietu bija viegli aizstāvēt, un piekļuve tai bija grūti uzkāpama. Šāds reljefs bieži izvēlēts ar mērķi izmantot dabiskos aizsargmehānismus un radīt priekšrocības pret iespējamiem uzbrucējiem.

Vēsturiskais konteksts

Nav pilnīgi skaidrs, vai vieta bija apdzīvota aizvēsturē, tomēr tās stratēģiskais izvietojums pie šķērsojuma norāda, ka tai varēja būt nozīme arī pirms viduslaikiem. Iespējams, romiešu armija tur atradās, lai aizsargātu netālu esošo brodu, pa kuru cilvēki no Lutudarum Wirksworth gāja cauri, pirms Derventio (tagad Derbija) pievienojās Rykneld Street, kas bija N-veida ceļš uz Ziemeļjūras ostām. Šāda ceļu un pāreju kontrole bija svarīga gan romiešu, gan vēlākām varām.

Arheoloģiskie atradumi

Vietnē ir atrasti seni anglosakšu priekšmeti. Tie liecina, ka šajā vietā varētu būt dzīvojis saksu tana vai vietējais līderis — tekstos minēts vārds Siwards — vai viņa radinieki, tomēr precīzs statuss un laiks nav pilnībā noskaidrots. Atrasts arī daudz romiešu vai romiešu-britu keramikas, tostarp romiešu raksta dakstiņi, kas var liecināt par romiešu klātbūtni vai materiālu pārvietošanos vietā.

• Anglosakšu artefakti: mazlietoti sadzīves priekšmeti un keramikas fragmenti, kuri var liecināt par iekārtojumu vai īslaicīgu apdzīvotību.
• Romiešu atradumi: dakstiņi un keramika, daļēji ar rakstiem vai marķējumiem, kas bieži norāda uz ražotāju vai leģionu, taču konkrēti marķējumi var nebūt saglabājušies.
• Vietējie materiāli: akmeņi un pamatu paliekas, kas liecina par nocietinājumu būvniecības izmantošanu.

Daļa atradumu nonāca Derbijas muzejā, kur tie palīdz izprast vietnes ilglaicīgo izmantošanu, taču daži priekšmeti, kas glabājās draudzes istabā, diemžēl tika pazaudēti, kas ierobežo pilnīgu attēlu par vietas vēsturi.

Arhitektūra un aizsardzības ierīces

Kaut gan palieku segums pils mūriem un ēkām nav pilnībā saglabājies, dabiskā akmeņainā platforma un ūdens šķēršļi norāda uz tipisku nocietinājuma izmantošanu: iespējamu motte (māla vai akmens vaļņu) un bailey (iekšējā pagalma) kombināciju vai citām mūsdienu avotiem raksturīgām aizsardzības konstrukcijām. Precīzas būvniecības metodes un materiāli ir jāapstiprina ar sistemātiskiem arheoloģiskiem pētījumiem.

Saglabāšana un statusa nozīme

Vietne ir aizsargāta kā senatnes piemineklis, un tā iekļaušana oficiālajā sarakstā nozīmē, ka jebkuras pārraugāmas darbības, izrakumi vai būvdarbi pieprasīs atbilstošas atļaujas no kultūras mantojuma iestādēm. Aizsardzība palīdz saglabāt atlikušos atradumus un reliktus nākamajām paaudzēm, kā arī nodrošina iespējas pētījumiem.

Izpētes un nākotnes iespējas

Lai pilnīgāk saprastu Dafīldas pils attīstību un lomu reģionā, nepieciešamas detalizētākas arheoloģiskas izpētes un stratigrāfiskie izrakumi. Savāktie artefakti un to analīze (piem., keramikas tipoloģija, materiālu datēšana) ļautu precizēt laika posmus — romiešu, anglosakšu un viduslaiku — un noskaidrot, kā vieta tika izmantota cauri gadsimtiem.

Kopsavilkumā, Dafīldas pils vieta ir būtisks reģionāls vēstures un arheoloģijas objekts: tās stratēģiskais izvietojums pie upes šķērsojuma, romiešu un anglosakšu atradumi, kā arī iekļaušana senatnes pieminekļu sarakstā padara to par nozīmīgu pētniecības un saglabāšanas punktu, lai labāk izprastu Derbišīras agrāko vēsturi.

Normandijas pils

Henrijs de Ferrers (Ferrars) uzticīgi kalpoja karalim Vilhelmam un saņēma zemi Derbišīrā, kas kļuva pazīstama kā Duffield Frith. Tā atradās starp Heidžu un Šotlu ziemeļos un Tutberiju dienvidos. Viņš uzcēla Tutberijas pili kā savu galveno rezidenci. Viņš uzcēla vēl vienu pili Duffieldā, lai aizsargātu savas zemes ziemeļu pusi. Šī pils, iespējams, bija celta no koka.

Viņa trešais dēls Roberts 1138. gadā cīnījās ar skotiem Standarta kaujā un kļuva par pirmo Derbija grāfu.

Viņa mazdēls Viljams 1162. gadā kļuva par grāfu. Viņš atbalstīja karaļa dēlus, kad tie pretojās Henrijam II, un 1173. gadā abas pilis tika nopostītas.

Viljams II bija karaļa Jāņa labvēlībā, un viņš atguva zemi Wirksworth, Ashbourne un Horston Castle (Horsley). Tutberijas un Dafīlda pilis tika pārbūvētas no akmens. Viljams III arī bija labvēlīgi noskaņots tāpat kā Viljams II.

Nākamais grāfs (septītajā paaudzē) Roberts cīnījās pret Henriku III, un Tutberijas pils tika nopostīta. Reiz karalis Robertam piedeva, bet viņš atkal pretojās un tika sakauts kaujā pie Česterfīldas. Viņš zaudēja savas zemes 1269. gadā, un Duffieldas pils tika nopostīta. Viņa zemes tika atdotas princim Edmundam, kurš drīz pēc tam kļuva par pirmo Lankasteras grāfu.

Pils bija pilnībā izpostīta. Lielākā daļa akmeņu tika aizvesti kā citu celtņu materiāls, un vieta pamazām atkal atguva savvaļas raksturu.

Normandiešu galvaspilsēta no Duffield pils

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Dafīldas pils?

J: Vai Duffield pils atrašanās vieta ir nozīmīga?

J: Kāpēc Duffield pils bija viegli aizsargājama?

J: Vai Duffield pils vieta ir bijusi apdzīvota aizvēsturiskos laikos?

Jautājums: Kura armija varētu būt atradusies Duffieldā, lai aizsargātu netālu esošo brazdu?

J: Kas ir atrasts Duffield pils vietā?

J: Kas varētu būt apdzīvojis Duffield pils vietu?

Meklēt pēc burta