Vergu atbrīvošanas deklarācija
Emancipācijas proklamācija bija ASV prezidenta Abrahama Linkolna rīkojums atbrīvot vergus 10 štatos. Tas attiecās uz vergiem tajos štatos, kas 1863. gadā vēl bija sacelšanās stāvoklī Amerikas pilsoņu kara laikā. Faktiski ar to netika nekavējoties atbrīvoti visi vergi šajos štatos, jo šīs teritorijas joprojām kontrolēja Konfederācija. Tomēr tā nekavējoties atbrīvoja vismaz 20 000 vergu un gandrīz visus 4 miljonus vergu (saskaņā ar 1860. gada ASV tautas skaitīšanas datiem), kad Savienības armija iebruka Konfederācijas štatos. Līdz 1865. gada trīspadsmitajam grozījumam ASV konstitūcijā tikai štatiem bija tiesības izbeigt verdzību savās robežās. Tādējādi Linkolns izdeva proklamāciju kā kara pasākumu, pildot virspavēlnieka pienākumus.
Proklamācija padarīja emancipāciju par Pilsoņu kara mērķi. Tas arī vājināja Anglijas un Francijas centienus oficiāli atzīt Konfederāciju. Savienības karaspēkam virzoties uz nemiernieku (Konfederācijas) teritoriju, katru dienu tika atbrīvoti tūkstošiem vergu. Daudzi negaidīja, bet bēga no saviem īpašniekiem, lai pieprasītu brīvību.
Piecas vergu pavalstis (pierobežas štati) bija saglabājušas lojalitāti Savienībai un nebija iesaistījušās karā ar federālo valdību. Tādējādi Linkolnam nebija pilnvaru atbrīvot vergus šajos štatos, un tāpēc proklamācija šajos štatos netika piemērota. Proklamācija netika piemērota arī Tenesī, kā arī Virdžīnijas un Luiziānas teritorijās, kuras jau kontrolēja Savienības spēki.
Nepatīkama karikatūra par Linkolna proklamēšanas rakstīšanu
Sludinājums
Proklamācija tika izdota divās daļās. 1862. gada 22. septembrī Linkolns paziņoja, ka 100 dienu laikā viņš atbrīvos visus vergus teritorijās, kas tobrīd nebija Savienības kontrolē. 1863. gada 1. janvārī viņš nosauca desmit štatus, kuros proklamācija tiks piemērota: Teksasa, Dienvidkarolīna, Ziemeļkarolīna, Džordžija, Alabama, Misisipi, Arkanzasa, Virdžīnija, Kentuki un Luiziāna. Pieciem pierobežas štatiem, kuros verdzība joprojām bija legāla, tika piemērots izņēmums, tāpēc tie netika nosaukti, jo tie bija palikuši lojāli Savienībai un nebija sacēlušies. Tenesī arī netika nosaukta, jo Savienības spēki tur jau bija atguvuši kontroli. Vairāki Virdžīnijas apgabali, kas atradās atdalīšanās procesā no Virdžīnijas štata, lai izveidotu jaunu Rietumvirdžīnijas štatu, tika īpaši nosaukti kā izņēmumi, tāpat kā vairāki pagasti ap Ņūorleānu Luiziānā. Nākamā rindkopa ir daļa citāta no Emancipācijas proklamēšanas.
| “ | . ... visas personas, kas tiek turētas verdzībā kādā štatā vai noteiktā štata daļā, kuras tauta tobrīd ir sacēlušies pret Amerikas Savienotajām Valstīm, ir brīvas uz visiem laikiem un turpmāk, un Amerikas Savienoto Valstu izpildvara, ieskaitot tās militāro un jūras varu, atzīs un uzturēs šādu personu brīvību un nerīkosies, lai apspiestu šādas personas. Arkanzasā, Teksasā, Luiziānā [izņemot dažus minētos pagastus], Misisipi, Alabamā, Floridā, Džordžijā, Dienvidkarolīnā, Ziemeļkarolīnā un Virdžīnijā (izņemot četrdesmit astoņus apgabalus, kas apzīmēti kā Rietumvirdžīnija [un dažus citus apgabalus VA]). | ” |
Tikai neliels skaits vergu, kas jau atradās aiz Savienības līnijām, tika nekavējoties atbrīvoti. Savienības spēkiem virzoties uz priekšu, gandrīz visi četri miljoni vergu tika faktiski atbrīvoti. Daži bijušie vergi pievienojās Savienības armijai.
Pirms kara beigām dažas no atbrīvotajām pierobežas pavalstīm izbeidza verdzību savās robežās. Lai gan Proklamācija bija atbrīvojusi vergus, tā nebija padarījusi verdzību par nelikumīgu. Tāpēc Linkolns sponsorēja konstitūcijas grozījumu, lai aizliegtu verdzību. Trīspadsmitais grozījums, kas padarīja verdzību nelegālu visā ASV teritorijā, tika pieņemts 1865. gada beigās, astoņus mēnešus pēc Linkolna slepkavības.
Teritorijas, uz kurām attiecas Emancipācijas proklamēšana, ir atzīmētas sarkanā krāsā. Zilā krāsā ir attēlotas vergu turēšanas teritorijas, uz kurām šī deklarācija neattiecas.
Fotogalerija
· 
Paziņojums par proklamāciju laikrakstā "National Republican" (1862)
· 
naidīga karikatūra, kurā teikts, ka Linkolns "izspēlēja savu pēdējo kārti", izdodot proklamāciju.
· 
Slavenā fotogrāfija, kurā redzams vergs ar rētām uz muguras (1863. g.).
· 
Melnādaina vīrieša glezna, kurš lasa avīzi ar virsrakstu "Prezidenta proklamācija/ verdzība" (1983)
· 
Šis ir piemineklis Savienības armijas 54. Masačūsetsas kājnieku pulkam, kurā bija daudz bijušo vergu.
· 
Divi bijušo vergu bērni, kurus, iespējams, atbrīvoja Linkolna darbs, ap 1870. gadu.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Emancipācijas proklamācija?
A: Emancipācijas proklamācija bija ASV prezidenta Abrahama Linkolna rīkojums atbrīvot vergus 10 štatos Amerikas pilsoņu kara laikā.
J: Cik daudz vergu tika atbrīvoti uzreiz?
A.: Emancipācijas proklamēšanas rīkojuma rezultātā nekavējoties tika atbrīvoti vismaz 20 000 vergu.
Jautājums: Cik daudz vergu tika galu galā atbrīvoti pēc proklamēšanas?
A: Pēc proklamēšanas tika atbrīvoti gandrīz visi 4 miljoni vergu (saskaņā ar 1860. gada ASV tautas skaitīšanas datiem).
J: Kam bija vara izbeigt verdzību pirms 1865. gada?
A.: Pirms 1865. gada tikai štatiem bija tiesības izbeigt verdzību savās robežās.
J: Kāda loma bija Linkolnam, izdodot proklamāciju?
A: Linkolns izdeva proklamāciju kā kara pasākumu, pildot virspavēlnieka pienākumus.
J: Kāda ietekme tam bija uz Anglijas un Francijas centieniem atzīt Konfederāciju?
A: Proklamācija vājināja Anglijas un Francijas centienus oficiāli atzīt Konfederāciju.
J: Kurus štatus šī proklamācija neietekmēja?
A: Šī proklamācija neietekmēja piecus vergu štatus (robežštatus), kas palika lojāli Savienībai, un teritorijas Virdžīnijā un Luiziānā, kuras jau kontrolēja Savienības spēki.
