Endorfīni
Endorfīni ir dabiskas ķīmiskas vielas organismā, kas cīnās pret sāpēm. Endorfīni izdalās ne tikai tad, kad cilvēkam sāp, bet arī fizisku vingrinājumu, smieklu vai seksa laikā. Papildus sāpju bloķēšanai endorfīni var padarīt cilvēkus laimīgus.
Endorfīni līdzinās tādām narkotiskajām vielām kā morfijs, tāpēc, kad 70. gados zinātnieki pirmo reizi atklāja šīs ķīmiskās vielas, viņi tās nosauca par "endogēno morfīnu". Kopš tā laika zinātnieki ir identificējuši un nosaukuši piecus dažādus endorfīnu veidus, kas visi dabiski sastopami organismā. Endorfīnus var atrast arī lielākajā daļā dzīvnieku.
Tos ražo centrālā nervu sistēma un hipofīzes dziedzeris. To nosaukumam ir divas daļas: endo- un -orfīns; tās ir vārdu endogēns un morfīns saīsinātas formas. Tie nozīmē "morfīnam līdzīga viela no organisma iekšienes". Endorfīni ir trīs savienojumi, kas saistās ar receptoriem. Endorfīnu galvenā funkcija ir kavēt sāpju signālu pārraidi. Tie var arī izraisīt eiforijas sajūtu, kas ir ļoti līdzīga citu opioīdu izraisītajai.
Endorfīna ķīmiskā struktūra
Veidi
Cilvēka organismā veidojas četru veidu endorfīni. Tos sauc par alfa (α), beta (β), gamma (γ) un sigma (σ) endorfīniem. Šo četru tipu molekulās ir atšķirīgs aminoskābju skaits un veidi; to molekulā ir no 16 līdz 31 aminoskābei.
Beta-endorfīni (β-endorfīni) ir spēcīgākie endorfīni organismā. Tie parasti atrodas hipotalamā un hipofīzē. Sāpju vai stresa laikā hipofīzē izdalās vairāk endorfīnu. Endorfīnu izdalīšanos palielina arī fiziskie vingrinājumi. Tā paša iemesla dēļ vingrinājumi uzlabo garastāvokli.
Met-enkefalīns un leu-enkefalīns atrodas smadzeņu stumbrā un muguras smadzenēs; tie ir muguras smadzeņu sāpju remdētāji. Abiem ir 16-31 aminoskābe; pirmās četras ir līdzīgas, bet pēdējā ir atšķirīga.
Darbība
Visi endorfīni saistās ar opioīdu receptoriem smadzenēs. Līdzīga iedarbība smadzenēs piemīt arī daudziem pretsāpju (pretsāpju) līdzekļiem. Galvenā atšķirība starp dabiskajiem endorfīniem un pretsāpju zālēm ir tā, ka dabiskie endorfīni no asinīm izdalās ļoti ātri. Endorfīni ir iesaistīti arī dzimumhormonu izdalīšanā hipofīzē. Arī zinātnieki uzskata, ka akupunktūras rezultātā izdalās vairāk endorfīnu. Endorfīniem var būt nozīme arī aptaukošanās, diabēta un psihisko slimību gadījumos.
Endorfīnu pieplūdums
Terminu "endorfīnu pieplūdums" dažkārt lieto parastā valodā, lai apzīmētu labsajūtu, ko izraisa fiziskas aktivitātes, briesmas vai stress. Tomēr tas nav medicīnisks termins, un nav pierādīts, ka lielāka endorfīnu ražošana pēc fiziskām aktivitātēm patiešām ir saistīta ar labsajūtas sajūtu.
Vēl viens termins, ko parasti lieto, ir "skrējēja reibums". Tas attiecas uz sajūtu, kad pēc fiziskās slodzes cilvēks jūtas "augsts" (pilns enerģijas un labsajūtas). Parasti tiek apgalvots, ka "kāpums" rodas tāpēc, ka vingrinājumu laikā organismā izdalās lielāks daudzums endorfīnu. Tomēr daži zinātnieki uzskata, ka šo sajūtu izraisa izaicinājums un tā nav saistīta ar endorfīnu izdalīšanos.
Piemēram, dažos pētījumos cilvēkiem tika ievadītas zāles, kas bloķēja endorfīnu iedarbību. Šie cilvēki joprojām izjuta skrējēja uzmundrinājumu; tas nozīmē, ka šo sajūtu neizraisa endorfīnu izdalīšanās asinīs. Cits pētījums tika veikts 2004. gadā, kas parādīja, ka šī sajūta ir saistīta ar citu organisma ķīmisko vielu ar nosaukumu "anandamīds". Anandamīds nav endorfīns, bet gan endokanabinoīds, kas ir līdzīgs vienai no ķīmiskajām vielām marihuānā un šokolādē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir endorfīni?
A: Endorfīni ir dabiskas ķīmiskas vielas organismā, kas cīnās pret sāpēm un izdalās, kad cilvēks ievainojas, kā arī fiziskas slodzes, smieklu vai seksa laikā.
J: Kāda ir endorfīnu funkcija?
A: Endorfīnu galvenā funkcija ir kavēt sāpju signālu pārraidi. Tie var arī izraisīt eiforijas sajūtu, kas ir ļoti līdzīga citu opioīdu izraisītajai.
J: Kā tika atklāti endorfīni?
A: Endorfīnus atklāja zinātnieki pagājušā gadsimta 70. gados. Tie līdzinās tādām zālēm kā morfīns, tāpēc zinātnieki tos nosauca par "endogēno morfīnu".
J: Cik daudz endorfīnu veidu zinātnieki ir identificējuši?
A: Zinātnieki ir identificējuši un nosaukuši piecus dažādus endorfīnu veidus.
J: Kur rodas endorfīni?
A: Endorfīnus ražo centrālā nervu sistēma un hipofīze.
J: Kāda ir nosaukuma "endorfīni" nozīme?
A: Nosaukumam "endorfīni" ir divas daļas: endo- un -orfīns; tās ir vārdu endogēns un morfīns saīsinātas formas. Tie nozīmē "morfīnam līdzīga viela no organisma iekšienes".
J: Vai endorfīnus var atrast dzīvniekos?
A: Jā, endorfīnus var atrast arī lielākajā daļā dzīvnieku.
