Amicus curiae

Vēsture

Amicus curiae prakse tika ieviesta romiešu tiesībās. Tai bija nozīmīga loma gan Anglijas vispārējās tiesībās, gan Amerikas tiesību sistēmā. Vēlāk tā tika ieviesta starptautiskajās tiesībās, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām. Šodien to izmanto Eiropas Cilvēktiesību tiesa. To izmanto arī Amerikas Cilvēktiesību komisijā, Amerikas Cilvēktiesību tiesā, Eiropas Savienības Tiesā un Īpašajā tribunālā Libānai.

Prezentācija

Presē visbiežāk tiek atspoguļota situācija, kad interešu aizstāvības grupa iesniedz kopsavilkumu lietā apelācijas tiesā, kurā tā nav lietas dalībniece. Apelācijas lietās parasti aprobežojas ar faktiem un argumentiem, kas izriet no zemākas instances tiesas lietas, kas ir pārsūdzēta. Parasti advokāti koncentrējas uz faktiem un argumentiem, kas ir visizdevīgākie viņu klientiem. Ja lietai var būt plašākas sekas, amicus curiae apsvērumi ir veids, kā iepazīstināt ar šiem apsvērumiem, lai tiesas lēmumu iespējamās plašās juridiskās sekas nebūtu atkarīgas tikai no lietā tieši iesaistītajām pusēm.

Ievērojamās lietās amici curiae parasti ir organizācijas ar ievērojamiem juridiskajiem budžetiem. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs bezpeļņas juridiskās aizstāvības organizācijas, piemēram, Amerikas Pilsoņu brīvību savienība, Landmark Legal Foundation, Pacific Legal Foundation un citas, bieži iesniedz šādus apsvērumus, lai aizstāvētu vai noraidītu konkrētas juridiskas izmaiņas vai interpretāciju. Ja lēmums varētu ietekmēt visu nozari, arī citi uzņēmumi, kas nav tiesvedības dalībnieki, var vēlēties, lai tiktu uzklausīti viņu apsvērumi. Amerikas Savienotajās Valstīs federālās tiesas bieži izskata lietas par štatu likumu konstitucionalitāti. Tāpēc štati var iesniegt apsvērumus kā amici curiae, ja to tiesību akti var tikt ietekmēti, kā tas bija Augstākās tiesas lietā McDonald v. Chicago, kad trīsdesmit divi štati Teksasas aizgādībā (un Kalifornija neatkarīgi) iesniedza šādus apsvērumus.

Amici curiae, kas neiesniedz apsvērumus, bieži vien sniedz akadēmisku skatījumu uz lietu. Laikrakstu ievadraksti, emuāri un citi viedokļu raksti, iespējams, var ietekmēt Augstākās tiesas lēmumus kā de facto amici curiae. Tomēr tehniski tie nav uzskatāmi par amicus curiae, jo tie neiesniedz materiālus Tiesai, tiem nav jāpieprasa atļauja un nav garantijas, ka tie tiks izlasīti.

Amerikas Savienoto Valstu Augstākās tiesas spriedums

Amerikas Savienoto Valstu Augstākajai tiesai ir īpaši noteikumi attiecībā uz amicus curiae ziņojumiem, ko lūdz iesniegt tās izskatāmajās lietās. Augstākās tiesas 37. noteikums daļēji nosaka, ka šādai īsajai vēstulē jāietver "būtisks jautājums", ko puses nav izskatījušas un kas "var būt ievērojami noderīgs". Amicus curiae kopsavilkuma vākam ir jānorāda, kuru pusi kopsavilkums atbalsta, vai arī tas atbalsta tikai apstiprinājumu vai atcelšanu. Tiesa arī cita starpā pieprasa, lai visi nevalstiskie amici cita starpā norādītu tos, kas snieguši finansiālu ieguldījumu īsziņas sagatavošanā vai iesniegšanā. Īsziņas ir jāsagatavo brošūras formātā, un Tiesai ir jāiesniedz 40 eksemplāri.

Amerikas Savienoto Valstu Augstākajā tiesā, izņemot gadījumus, kad amicus ziņojumu iesniedz federālā valdība (vai kāds no tās ierēdņiem vai pārstāvjiem) vai ASV štats, parasti ir nepieciešama tiesas atļauja (ar lūgumu piešķirt atļauju) vai pušu savstarpēja piekrišana. Atļauja amicus curiae sniegt mutisku argumentāciju tiek uzskatīta par "ārkārtas".

Pasaules Tirdzniecības organizācijā

Amicus curiae dokumentu loma Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) strīdu izšķiršanas sistēmā ir pretrunīga. Pretrunas rodas PTO strīdu valdības rakstura dēļ. Tā kā piekļuve sistēmai ir tikai PTO dalībvalstīm, visas nevalstiskās organizācijas, piemēram, nevalstiskās organizācijas (NVO), ir izslēgtas un tām nav tiesību tikt uzklausītām. Tādējādi vienīgais veids, kā tās var piedalīties PTO lēmumu pieņemšanā, ir iesniegt amicus curiae lietas.