Anaboliskie steroīdi — definīcija, lietošana un veselības riski
Anaboliskie steroīdi (labāk pazīstami kā anaboliski-androgēnie steroīdi) ir androgēnie steroīdi. Tie iekļauj gan dabiskos androgēnus, piemēram, testosteronu, gan dažādus sintētiskus androgēnus, kas strukturāli un funkcionāli ir radniecīgi testosteronam. Sintētiskie savienojumi parasti radīti, lai pastiprinātu anabolisko (audus būvējošo) iedarbību vai samazinātu androgēnās (vīrišķās) īpašības, taču to efekti joprojām līdzinās testosteronam.
Ko nozīmē "anabolisks" un kā tie darbojas
Steroīdi ir anaboliski — tie stimulē olbaltumvielu sintēzi šūnās, īpaši skeleta muskuļos, kas veicina muskuļu masas un spēka pieaugumu. Androgēni arī veicina vīriešu sekundāro dzimumzīmju attīstību un uzturēšanu, tostarp sejas un ķermeņa apmatojuma palielināšanos, balss dziļumu un citus seksuālās diferencēšanās aspektus.
Vārds anabolisks, kas attiecas uz anabolismu, cēlies no grieķu valodas vārda anabole, kas burtiski nozīmē "tas, kas ir uzmests, uzbērts". Šī terminoloģija atspoguļo procesa būtību — celtniecisku metabolismu, kas palielina šūnu saturu un audu masu.
Medicīniskā lietošana
Androgēni pirmoreiz tika sintezēti 1930. gados. Mūsdienās tos lieto medicīnā vairāku stāvokļu ārstēšanai, piemēram, lai veicinātu muskuļu masu un apetīti pacientiem ar smagu kacheksiju (izsīkumu), testosterona aizstāšanas terapijai vīriešiem ar zemu testosterona līmeni, kā arī noteiktos kaulu slimību un asiņošanas traucējumu gadījumos. Ar AAS var ārstēt arī hroniskus novājēšanas stāvokļus, piemēram, AIDS un vēzi, kur tie var uzlabot ķermeņa masu, enerģiju un dzīves kvalitāti.
Nelabvēlīgas blakusparādības un veselības riski
Ilgstoša vai neuzraudzīta androgēnu lietošana var radīt nopietnas veselības problēmas. Starp visbiežāk minētajiem riskiem ir:
- lipīdu profila pasliktināšanās — kaitīgas holesterīna frakcijas (samazināts HDL, paaugstināts LDL) ar paaugstinātu sirds un asinsvadu saslimšanu risku;
- ādas problēmas, tostarp pinnes un sejas/ķermeņa taukainība;
- Paaugstināts asinsspiediens un palielināts insults vai miokarda infarkta risks ilgtermiņā;
- aknu bojājumi un retos gadījumos aknu audzēji, it īpaši ar orāliem 17-alfa alkilētiem steroīdiem (aknu problēmas);
- reproduktīvas sistēmas traucējumi: sēklinieku samazināšanās, spermas kvalitātes pasliktināšanās, potences un libido izmaiņas;
- psihiskie efekti: agresivitāte, impulsivitāte, depresija un reizēm hipomaniskas vai psihozes epizodes;
- feminizēšanās sievietēm — balss nobriešana, menstruālā cikla traucējumi, vīrišķīgas iezīmes (hirzutisms), kas daļēji var būt neatgriezeniskas;
- ārēji redzamas izmaiņas, piemēram, aknelike izsitumi, ādas noslēgumu (cistas) veidošanās un rētošanās no injekcijas vietām.
Lietošana sportā, dopings un ētika
Androgēnu lietošana sportā, sacīkstēs un bodibildingā kā veiktspēju uzlabojoši līdzekļi ir plaši pretrunīgi vērtēta to veselības riska un negodīgas priekšrocības dēļ. Šāda lietošana tiek saukta par dopingu, un lielākā daļa starptautisku un nacionālu sporta organizāciju ir to aizliegušas. Dopinga kontroles programmas izmanto asins un urīna testus, lai atklātu AAS lietošanu, tomēr ir arī mēģinājumi apiet testus ar kombinētām shēmām, manipulācijām un jaunām sintētiskām vielām.
Juridiskais režīms un drošība
Daudzās valstīs anaboliskie steroīdi ir kontrolētas vielas — to iegāde, izplatīšana vai lietošana bez receptes var būt pretlikumīga vai administratīvi sodāma. Arī kvalitātes kontrole tirgū nelegāli iegūtiem preparātiem bieži ir vāja; tie var saturēt nezināmu devu, piesārņojumus vai pilnīgi citas vielas, kas palielina risku.
Profilakse, ārstēšana un palīdzība
Ja pastāv aizdomas par AAS pārmērīgu lietošanu vai ja rodas blakusparādības, svarīgi vērsties pie ģimenes ārsta, endokrinologa vai speciālista atkarību ārstēšanā. Ārstēšana var ietvert hormonterapiju, psihoemocionālu atbalstu, lipīdu profila un aknu funkciju monitoringu, kā arī rehabilitāciju fiziskās veselības atjaunošanai. Post-cikla terapija (PCT), ko dažkārt lieto lietotāji, lai palīdzētu atjaunot dabisko hormona līdzsvaru pēc AAS cikla, jāveic tikai ārsta uzraudzībā.
Kā samazināt kaitējumu, ja cilvēks izvēlas lietot
Kaut gan drošas lietošanas standarta AAS nav, harm reduction pieejas ietver izglītošanos par devām un medikamentu mijiedarbībām, neatkarīgu veselības pārbaudi pirms un pēc lietošanas, adatu drošības praksi (nepieciešamības gadījumā) un regulāru laboratorisku uzraudzību (lipīdi, aknas, hormoni). Tomēr nozīmīgākais drošības pasākums ir neuzsākt nelikumīgu vai neregulētu steroīdu lietošanu bez medicīniska iemesla un ārsta uzraudzības.
Ja jums ir jautājumi par konkrētu medikamentu, deva vai nepieciešama palīdzība, sazinieties ar veselības aprūpes speciālistu. Informācija šeit ir vispārīga un neaizstāj personīgu medicīnisku konsultāciju.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir anaboliskie steroīdi?
A: Anaboliskie steroīdi (anaboliski-androgēnie steroīdi) ir steroīdiskie androgēni, kas ietver dabiskos androgēnus, piemēram, testosteronu, un sintētiskos androgēnus ar līdzīgu ķīmisko struktūru un iedarbību kā testosterons.
J: Ko dara anaboliskie steroīdi?
A: Anaboliskie steroīdi palielina olbaltumvielu daudzumu šūnās, galvenokārt skeleta muskuļos, izraisa vīriešu sekundāro dzimumzīmju attīstību un uzturēšanu, kā arī stimulē apmatojuma augšanu uz sejas un ķermeņa.
J: No kurienes nāk vārds "anabolisks"?
A: Vārds "anabolisks" cēlies no grieķu valodas vārda "anabole", kas nozīmē "tas, kas ir uzmests, pilskalns".
J: Kad pirmo reizi tika sintezēti anaboliskie steroīdi?
A: Anaboliskie steroīdi pirmo reizi tika sintezēti 20. gadsimta 30. gados.
J: Kā anaboliskos steroīdus izmanto medicīnā?
A: Anaboliskos steroīdus medicīnā izmanto, lai veicinātu muskuļu augšanu un apetīti, kā arī lai ārstētu hroniskas novājēšanas slimības, piemēram, AIDS vai vēzi.
J: Kādi riski veselībai var būt saistīti ar ilgstošu anabolisko steroīdu lietošanu? A: Ilgstoša anabolisko steroīdu lietošana var izraisīt vai izraisīt kaitīgu ietekmi uz veselību, tostarp holesterīna līmeņa izmaiņas, pinnes, augstu asinsspiedienu un aknu bojājumus.
J: Kāpēc to lietošana sportā ir pretrunīgi vērtējama? A: Anaboliķu lietošana sportā ir pretrunīgi vērtējama, jo tā sportistiem dod negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem konkurentiem, vienlaikus radot arī potenciālu kaitējumu nelabvēlīgu blakusparādību dēļ.