Galvarino bija slavens Mapuče karotājs. 1557. gadā viņš cīnījās Lagunillasas kaujā pret spāņu konkistadoru armiju. Kauja notika Čīlē pie Bio Bio upes. Viņš kopā ar simt piecdesmit citiem Mapuče nokļuva gūstā. Dažiem gūstekņiem tika piespriesta labās rokas un deguna amputācija. Citiem, tāpat kā Galvarino, tika nogrieztas abas rokas. Viņš tika atbrīvots un viņam tika pavēlēts pateikt Mapuče vadonim Caupolicán, lai viņš padodas un tādējādi pārtrauc turpmāku asinsizliešanu. Viņš rīkojās tieši pretēji. Viņš mudināja Mapuče turpināt cīņu pret spāņu iebrucējiem. Nepilnu mēnesi vēlāk, 1557. gada 30. novembrī, ar abās plaukstās piestiprinātiem nažiem viņš cīnījās Milarupes kaujā. Bija paredzēts pārsteiguma uzbrukums, taču Mapuče pārāk agri izspruka no slazda. Kaujā tika nogalināti vairāk nekā 3000 Mapuče karavīru. Galvarino bija viens no vairākiem simtiem gūstekņu. Viņam piesprieda pakāršanu. Daži stāsta, ka viņš tika sodīts ar nāvi, iemetot suņiem. Citi apgalvo, ka viņš tika pakārts. Vēl citi apgalvo, ka viņš pirms nāvessoda izpildes izdarīja pašnāvību.

Konteksts un nozīme

Galvarino darbība jāskatā plašākā kontekstā — Arauco kara laikā, kad Mapuče cīnījās pret spāņu kolonizāciju dienvidu Čīlē un Bio Bio upes apkaimē, kas bija frontes zona. Spāņu taktika bieži ietvēra bargus sodus un publisku pazemojumu, piemēram, rokas nogriešanu, lai demoralizētu pretinieku un novērstu tālāku pretošanos. Galvarino gadījumā šāds sods izrādījās pretējs nodomam: tas nostiprināja viņa statusu kā pretošanās simbolu un iedvesmoja citus Mapuče karotājus.

Galvarino kaujā un vēlākā likteņa atšķirīgie apraksti

Pēc rokas amputācijas Galvarino atgriezās pie sava tautiešu vadītāja, nevis aicināja padoties. Viņš publici un morāli iedvesmoja turpināt karu; viņa rīcība ar nažiem, kas piestiprināti pie abām plaukstām, kļuva par atmiņas ainu no Milarupes cīņas. Par viņa nāves apstākļiem pastāv dažādi apraksti — spāņu un Mapuče avoti tos dažādi interpretē. Daļa hroniku saka, ka viņu pakāra, citas liecības min, ka viņu iemeta suņiem, vēl citi norāda, ka viņš pats izdarījis pašnāvību pirms izpildes. Šo atšķirību dēļ precīzs notikumu gaita joprojām tiek diskutēta vēsturnieku aprindās.

Vēsturiskā atstāšana un mantojums

Galvarino ir plaši pieminēts kā Mapuče pretošanās simbols. Viņa stāsts parāda, cik spēcīga var būt pretestība pat pēc smagām zaudējumiem, un tas tiek lietots gan vēsturiskos, gan literāros atspoguļojumos. Vēsturnieki un kultūras darbinieki Galvarino attēlo kā mērķtiecīgu un drosmīgu līderi, kura rīcība iedvesmoja turpmākos pretspāņu sadursmju posmus. Mūsdienās viņa vārds parasti tiek minēts rakstos par Mapuče vēsturi, pretošanos un koloniālismu Latīņamerikā.

Piezīme par avotiem: par Galvarino dzīvi un nāvi informācija balstās uz dažādu laiku spāņu hroniku un mūsdienu vēsturnieku pētījumiem, kuros bieži tiek cita pieejamo liecību interpretācija — tāpēc konkrēti notikumi reizēm tiek attēlotie atšķirīgi.