Gēnu dzimta
Gēnu ģimene ir vairāku līdzīgu gēnu kopums. Tās rodas, dubultojot vienu sākotnējo gēnu. Parasti tiem ir līdzīgas bioķīmiskās funkcijas. Ideja, ka gēni dublējas, ir gandrīz tikpat sena kā ģenētika.
Viena no šādām ģimenēm ir cilvēka hemoglobīna apakšvienību gēni. Desmit gēni atrodas divās grupās dažādās hromosomās, ko sauc par α-globīna un β-globīna lokusiem. Tiek uzskatīts, ka šie divi gēnu klasteri ir radušies pirms aptuveni 500 miljoniem gadu, dublējot gēnu priekšgājēju.
Par lielāko gēnu ģimeni uzskata ožas gēnus. Vēl viena svarīga grupa ir homeoboks gēni.
Imūnsistēmas gēni ietver vairākas gēnu ģimenes. Tie kodē galveno histokompatibilitātes kompleksu un imūnglobulīnus. Zīdītājiem galvenie infekcijas sensori ir Toll līdzīgie receptori.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir gēnu ģimene?
A: Gēnu ģimene ir līdzīgu gēnu kopums, kas rodas, dubultojot vienu sākotnējo gēnu.
J: Ar ko parasti atšķiras gēnu ģimenes?
A: Lai gan gēnu ģimenēm ir līdzīgas bioķīmiskās funkcijas, laika gaitā mutāciju dēļ tās parasti nedaudz atšķiras.
J: Kāds ir gēnu ģimenes piemērs cilvēkam?
A: Cilvēka hemoglobīna apakšvienību gēni ir gēnu ģimenes piemērs.
J: Kā cilvēkos radās α-globīna un β-globīna lokusi?
A: Tiek uzskatīts, ka α-globīna un β-globīna lokusi cilvēkos ir radušies, dublējot gēnu priekšteci pirms aptuveni 500 miljoniem gadu.
J: Kāda ir lielākā gēnu saime?
A: Par lielāko gēnu ģimeni uzskata ožas gēnus.
J: Kādas ir citas svarīgas gēnu ģimenes?
A: Nozīmīgas gēnu ģimenes ir arī homeobox gēni un imūnsistēmas gēni, tostarp galvenais histokompatibilitātes komplekss, imūnglobulīni un toll-like receptori.
J: Cik sena ir ideja, ka gēni dublējas?
A: Doma, ka gēni dublējas, ir gandrīz tikpat sena kā pati ģenētika.
