Aneuploīdija — definīcija, cēloņi, sekas (Dauna sindroms, vēzis)

Aneuploīdija ir stāvoklis, kad šūnas kodolā ir par vienu vai dažām hromosomām vairāk vai mazāk, nekā sugai ierasts. Tas ir izplatīts ģenētisko traucējumu cēlonis. Aneuploīdija rodas šūnu dalīšanās laikā, kad hromosomas starp divām šūnām neatdalās pareizi.

Aneuploīdija bieži izraisa iedzimtus defektus un spontānos abortus. Iedzimtie defekti veido aptuveni 3 % no dzimušajiem bērniem Amerikas Savienotajās Valstīs. Starp tiem, kas izdzīvo piedzimšanu, visbiežāk sastopamais aneuploīdijas veids ir Dauna sindroms. Daudzi cilvēki ar Dauna sindromu izdzīvo līdz pilngadībai. Arī dažās vēža šūnās ir nenormāls hromosomu skaits. Vēža aneuploīdu teorija liecina, ka aneuploīdija ir vēža cēlonis, nevis tā rezultāts.

Kas notiek šūnās un kādi ir aneuploīdijas veidi

Aneuploīdija rodas galvenokārt, ja hromosomas neatdalās pareizi starp jaunajām šūnām — šo procesu sauc par nondisjunkciju. Tas var notikt mehiozes laikā (iedzīvošanas šūnu veidošanās) vai mitozi (parasto šūnu dalīšanās). No aneuploīdijas veidiem visbiežāk min:

• Trisomija — viena hromosoma ir klāt trīs eksemplāros (piemēram, trisomija 21 = Dauna sindroms).
• Monosomija — trūkst vienas hromosomas kopijas (piemēram, Turner sindroms = monosomija X).
• Mozais aneuploīdija (mosaicisms) — organisms satur gan normālas, gan aneuploidas šūnas, kas var mazināt vai mainīt klīnisko izpausmi.
• Daļēja aneuploīdija — daļas no hromosomām ir zaudētas vai dublētas (delēcijas, duplikācijas).

Cēloņi un riska faktori

• Vecums — īpaši augošs mātes vecums palielina risku nondisjunkcijai mejozes laikā.
• Spontāras kļūdas šūnu dalīšanās laikā (mejoze vai mitozi).
• Vides faktori un dažas ķīmiskas vielas var palielināt risku, lai gan lielākajā daļā gadījumu konkrētais vides ietekmes mehānisms nav skaidri noteikts.
• Radinieku reproduktīvā vēsture, iepriekšējie spontānie aborti vai jaundzimušie ar hromosomu anomālijām var norādīt uz paaugstinātu risku.

Klīniskās sekas un biežākie piemēri

Aneuploīdija var izpausties ļoti dažādi — no ļoti smagām iedzimtām anomālijām un agrīniem spontāniem abortiem līdz salīdzinoši maigiem attīstības traucējumiem. Galvenie piemēri:

• Dauna sindroms (trisomija 21) — raksturīgas sejas iezīmes, intelektuālais attīstības aizkavējums, sirds vairogu anomālijas un citas veselības problēmas. Daudzi cilvēki ar šo diagnozi dzīvo pilnvērtīgu dzīvi ar atbalstu.
• Turner sindroms (monosomija X) — sievietēm raksturīgs zems augums, neauglība, sirds un asinsvadu anomālijas un citas iezīmes.
• Klinefeltera sindroms (XXY) — vīriešiem var būt zems testosterona līmenis, neauglība un mācīšanās grūtības.
• Vēzis — daudzos audzējos novēro hromosomu skaita izmaiņas; tās var veicināt audzēja agresivitāti vai rezistenci pret terapiju.

Diagnostika

Iespējas atklāt aneuploīdiju:

• Priekšdzemdību skrīnings: ultraskaņa, asins analīzes mātei un nefizioloģiskā cirkulējošā fetālā DNS tests (NIPT) — lielāks jutīgums trisomijām.
• Diagnostiskās procedūras: horiona lašu paraugu ņemšana (CVS) un amniocentēze ļauj iegūt hromosomu analīzei.
• Laboratorijas metodes: kariotips (klasiskā hromosomu skaitīšana), FISH, mikroarray (CNV analīze) — atklāj gan veselas hromosomas, gan daļējas izmaiņas.
• Pēc dzimšanas — ja ir klīniskas aizdomas, veic asins kariotipu vai citus ģenētiskos testus.

Ārstēšana, atbalsts un prognoze

Pašā būtībā aneuploīdiju parasti nevar “izārstēt”, jo tā skar visas vai daļu organisma šūnu ģenētisko saturu. Tomēr daudzām aneuploīdijām ir pieejams simptomātisks un rehabilitatīvs atbalsts:

• Medicīniskā aprūpe specifiskām problēmām (piem., sirds operācijas, endokrinoloģiska ārstēšana).
• Īpašā izglītība, agrīna intervence, fizioterapija un runas terapija — uzlabo attīstības iznākumu.
• Ģenētiskā konsultācija pāriem ar paaugstinātu riska faktoru — lai apspriestu iespējas, skrīningu un reproduktīvās izvēles.
• Psihosociāls atbalsts ģimenēm un pacientiem — svarīga loma dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Profilakse un reproduktīvās iespējas

Nav iespējams pilnībā novērst aneuploīdiju, jo daudzas kļūdas ir spontānas un nejaušas. Tomēr ir rīki un iespējas samazināt pārsteigumu risku un plānot reprodukciju:

• Priekšdzemdību skrīnings un diagnostika, lai laikus uzzinātu par iespējamu aneuploīdiju.
• IVF ar preimplantācijas ģenētisko testēšanu (PGT) ģimenēm ar zināmu ģenētisku risku.
• Ģenētiskā konsultācija, lai izvērtētu individuālos riskus un apspriestu iespējamās darbības.

Pētniecība un klīniskās diskusijas

Pētniecībā aneuploīdija ir aktīvs virziens gan klīniskajā, gan fundamentālajā bioloģijā. Ir pētījumi par to, kā hromosomu skaita izmaiņas ietekmē šūnu metabolismu, proliferāciju un saduļķošanās ar audzēju attīstību. Diskusijas turpinās, vai aneuploīdija cancer cell lines ir primārs cēlonis audzēja attīstībai vai biežāk blakusparādība audzēja genomiskajām nestabilitātēm.

Ja jums vai jūsu ģimenei ir aizdomas par aneuploīdiju vai nepieciešama padoma par diagnostiku un testiem, vispiemērotākais solis ir sazināties ar ģenētisko konsultantu vai speciālistu, kurš var sniegt personalizētu informāciju un atbalstu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir aneuploīdija?

J: Kā rodas aneuploīdija?

J: Kāpēc aneuploīdija ir izplatīts ģenētisko traucējumu cēlonis?

J: Kādu daļu no dzimušajiem ASV ietekmē iedzimti defekti?

J: Kāda ir visbiežāk sastopamā aneiploīdijas forma?

Vai daudzi cilvēki ar Dauna sindromu izdzīvo līdz pilngadībai?

J: Kāda ir vēža aneuploīdijas teorija?

Meklēt pēc burta