Guayana Esequiba
Gajāna Sekviba ir nosaukums, ko Venecuēla dod reģionam, uz kuru tā pretendē Gajānas rietumos. Tā platība ir 159 500 kvadrātkilometri. Gajānā šī teritorija ir sadalīta sešos administratīvajos reģionos: Barima-Vaini, Kujuni-Mazaruni, Pomeroon-Supenaam, Potaro-Siparuni, Augšējā Takutu-Augšējā Esekvibo un Esekvibo salas-Rietumu Demerara.
Spānija savas pirmās pretenzijas uz šo teritoriju izteica 1788. gada 10. jūlija ziņojumā:
Ir konstatēts, ka Orinoko dienvidu piekraste no Barimas punkta, kas atrodas 20 vai mazāk jūdžu iekšzemē līdz pat Kuručimas līcim, ir zema un purvaina zeme, tāpēc, uzskatot visu šo teritoriju par nelietderīgu, jo tajā ir ļoti maz auglīgu zemju un gandrīz nekādas savannas un ganības, tā netiek ņemta vērā; par galveno pamatu ņemot minēto Curucima strautu jeb ķēdes un grēdas punktu Imatakas lielajā ragā, tiks novilkta iedomāta līnija, kas virzīsies uz dienvidiem un dienvidaustrumiem pa tāda paša nosaukuma grēdas nogāzēm, ko šķērso Aguire, Arature un Amacuro upe un citas upes 20 jūdžu attālumā tieši līdz Cuyuni upei; no turienes tā virzīsies uz Masaruni un Esekvibo, paralēli Berbis un Surinama iztekām; tā ir virziena līnija, pa kuru jāvirzās jaunajām apmetnēm un ierosinātajiem pamatiem.
1840. gadā Venecuēla pieprasīja visu Gviānas teritoriju uz rietumiem no Esekvibo upes - 62% no toreizējās Britu Gviānas teritorijas. Lielbritānija un Venecuēla lielāko daļu 19. gadsimta strīdējās par robežu starp Britu Gviānu un Venecuēlu. 1881. gada 21. februārī notā Lielbritānijas ārlietu ministram lordam Grenvilam Venecuēla ierosināja robežlīniju, kas sākas no punkta vienu jūdzi uz ziemeļiem no Moruka upes, no turienes uz rietumiem līdz 60. meridiānam un iet uz dienvidiem gar šo meridiānu. Tādējādi Barimas apgabals tiktu piešķirts Venecuēlai. Venecuēlas valdība lietā, ko tā iesniedza šķīrējtiesai, mainīja savu prasību attiecībā uz rajonu uz rietumiem no Esekvibo un apgalvoja, ka robežai jāiet no Moruka upes ietekas uz dienvidiem līdz Cuyuni upei, netālu no tās satekas ar Mazaruni upi, un tad gar Esekvibo austrumu krastu līdz Brazīlijas robežai. Lielbritānija un Venecuēla 1899. gadā pieņēma Tribunāla lēmumu.
Venecuēla šo jautājumu atkal izvirzīja 1962. gadā, četrus gadus pirms Gajāna ieguva neatkarību no Lielbritānijas. 1966. gadā Ženēvā notikušajā sanāksmē abas valstis vienojās uzklausīt ANO ģenerālsekretāra pārstāvja idejas par to, kā strīdu atrisināt miermīlīgā ceļā. Starp abām valstīm un ģenerālsekretāra pārstāvi joprojām notiek diplomātiski sakari.
1966. gada 26. maijā, atzīstot Gajānas neatkarību, Venecuēla paziņoja:
Venecuēla atzīst par jaunās valsts teritoriju to teritoriju, kas atrodas uz austrumiem no Esekvibo upes labā krasta, un atgādina jaunajai valstij un starptautiskajai sabiedrībai, ka tā skaidri patur savas teritoriālās suverenitātes tiesības pār visu zonu, kas atrodas iepriekš minētās upes rietumu krastā. Tādējādi Gajānas un Sekvibo teritorija, uz kuru Venecuēla skaidri patur savas suverēnās tiesības, austrumos robežojas ar jauno Gajānas valsti, izmantojot Sekvibo upes viduslīniju, sākot no tās iztekas līdz tās ietekai Atlantijas okeānā.
Venecuēlas kartēs, kas sastādītas kopš 1970. gada, visa teritorija no Esekvibo austrumu krasta, ieskaitot upes salas, ir norādīta kā Venecuēlas teritorija. Dažās kartēs Esekvibo rietumu reģions tiek dēvēts par "Meliorācijas zonu".
Venecuēla pretendē uz 1., 2., 5., 7., 8. un 10. reģionu jeb 62 % Gajānas teritorijas.
Karte, kurā attēlota: * Lielbritānijas pieprasītā galējā robeža* Pašreizējā robeža (aptuveni) un* Venecuēlas pieprasītā galējā robeža.
Jautājumi un atbildes
J: Kādu nosaukumu Venecuēla dod reģionam, uz kuru tā pretendē Gajānas rietumos?
A: Venecuēla šo reģionu sauc par Gajānas sekviba.
J: Cik lielu platību aizņem šis reģions?
A: Šī reģiona platība ir 159 500 kvadrātkilometri.
J: Kā šī teritorija ir sadalīta Gviānā?
A: Gajānā šī teritorija ir sadalīta sešos administratīvajos reģionos - Barima-Vaini, Cuyuni-Mazaruni, Pomeroon-Supenaam, Potaro-Siparuni, Upper Takutu-Upper Essequibo un Essequibo Islands-West Demerara.
J: Kad Spānija pirmo reizi izteica pretenzijas uz šo teritoriju?
A: Spānija pirmo reizi izteica savas pretenzijas uz šo teritoriju 1788. gada 10. jūlija ziņojumā.
J: Uz ko Venecuēla sākotnēji pretendēja 1840. gadā?
A: 1840. gadā Venecuēla pieprasīja visu Gviānas teritoriju uz rietumiem no Esekvibo upes - 62 % no toreizējās Britu Gviānas teritorijas.
J: Kādu robežlīniju Venecuēla ierosināja 1881. gadā?
A.: 1881. gadā Venecuēla ierosināja robežlīniju, kas sākās no punkta vienu jūdzi uz ziemeļiem no Moruka upes un veda no turienes uz rietumiem līdz 60. meridiānam, virzoties uz dienvidiem gar šo meridiānu. Tādējādi Barimas apgabals tiktu piešķirts Venecuēlai.
Kādu vienošanos 1899. gadā panāca Lielbritānija un Venecuēla?
A: Lielbritānija un Venecuēla 1899. gadā pieņēma arbitrāžas tribunāla lēmumu attiecībā uz robežstrīdu par Britu Gviānas un Venecuēlas teritoriju.
