Gun valoda — Gbe valoda, ko runā Beninā un Nigērijā
Gun valoda — gbe valoda, ko runā Gun tauta Beninā un Nigērijā; otrā populārākā Beninā, izplatīta Porto-Novo, Kotonū un Ouémé reģionos.
Gun valoda (gun: gungbe) ir gbe valodu grupas valoda. Tajā runā gunu tauta Beninā un Nigērijā. Šī valoda ir tuva fon valodai, kā arī agbome, kpase, maxi un veme (ouémé) valodām. Tā ir otrā visvairāk lietotā valoda Beninā. To lieto dažās Beninas Ouémé departamenta skolās.
Tajā galvenokārt runā Beninas dienvidos Porto-Novo, Sème, Bonou, Adjara, Avrankou, Dangbo, Missérété, Akpro-Missérété, Kotonū un citās pilsētās, kur dzīvo gunas. Gun valodā runā arī neliela iedzīvotāju daļa Nigērijas dienvidrietumos pie robežas ar Beninu.
Valodas klasifikācija un runātāju skaits
Gun pieder pie Gbe (jeb gbe) valodu saimes, kas ietilpst plašākā Niger‑Kongo valodu saimes zarā. Gbe valodas raksturo līdzīgas gramatiskās un fonētiskās iezīmes, tāpēc starp tām ir liela savstarpējā saprotamība – īpaši starp gun un fon. Precīzs runātāju skaits mainās atkarībā no avota; pēc aptuveniem novērtējumiem gunu valodu lieto daži simti tūkstošu līdz apmēram miljonam cilvēku, galvenokārt Beninā un nelielā daļā Nigērijas.
Fonētika un gramatika (pārskats)
Gun ir tonāla valoda — nozīmīgā loma ir toņiem, kas var atšķirt vārdus vai locījumus. Gramatiskā struktūra parasti ir SVO (subjekts—verbs—objekts). Tā kā Gbe valodas ir tipiski izolējošas, tās izmanto saliktus verbu posmus (serial verb constructions) un nelielu vai nav locījumu sistēmas kā daudzās sintētiskās valodās. Leksika un izteiksmes bieži atspoguļo tuvumu citām reģiona valodām un tradicionālajām kultūras praksēm.
Rakstība un lietojums
Gun ilgstoši tika lietota galvenokārt mutvārdu tradīcijā. 20. gadsimta laikā izstrādāta latīņu alfabēta bāzē balstīta ortogrāfija, un šodien valodu raksta ar latīņu rakstību, pielāgojot diakritiskos zīmolus toņu un fonēmu attēlošanai. Gun valodu izmanto ikdienas saziņā, tradicionālajā kultūrā, mūzikā un reliģiskajās praksēs (piemēram, vodun tradīcijās). Beninā, it īpaši Ouémé departamentā, valoda tiek izmantota arī vietējā izglītībā un radio programmu formā.
Sociolingvistiskie aspekti
Gun runātāji bieži ir divvalodīgi vai daudzvalodīgi — Beninā plaši pazīstama valoda ir franču valoda kā valsts valoda, bet reģionā pastāv arī spēcīga mijiedarbība ar fon, yoruba un citām blakus esošajām valodām. Šī mijiedarbība ietekmē leksiku un runas stilu. Vietējās iniciatīvas un dažas izglītības programmas cenšas saglabāt un popularizēt gun valodu, veicinot rakstību un mācību materiālu izstrādi.
Kultūras nozīme
Gun ir būtiska gunu tautas identitātei — valoda nes folkloru, stāstu tradīcijas, dziesmas un rituālus. Saglabājot valodu un nododot to jaunajām paaudzēm, tiek saglabātas arī ar valodu saistītās vērtības un zināšanas.
Piezīme. Ja nepieciešams, var pievienot piemērus no valodas (vienkārši vārdi un frāzes), informāciju par ortogrāfiju vai atsauces uz pētniecības avotiem un valodas apsekojumiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ieroču valoda?
A: Gun valoda ir gbe valodu grupas valoda, kurā runā Gun tauta Beninā un Nigērijā.
Q: Cik cieši Gun valoda ir saistīta ar Fon valodu?
A: Gun valoda ir tuva Fon valodai, kā arī Agbome, Kpase, Maxi un Weme (Ouémé) valodām.
J: Kur galvenokārt runā gun valodā?
A: Gun valodā galvenokārt runā Beninas dienvidos Porto-Novo, Sème, Bonou, Adjara, Avrankou, Dangbo, Missérété, Akpro-Missérété, Kotonū un citās pilsētās, kur dzīvo Gun cilvēki.
Vai Beninā skolās tiek lietota gunu valoda?
A: Jā, gunu valoda tiek lietota dažās skolās Beninas Ouémé departamentā.
J: Kāda ir otrā visvairāk lietotā valoda Beninā?
A: Gun valoda ir otrā visvairāk lietotā valoda Beninā.
J: Vai Nigērijā runā gun valodā?
A: Jā, gun valodā runā neliela iedzīvotāju daļa Nigērijas dienvidrietumos pie robežas ar Beninu.
J: Ar kurām citām valodām gun valoda ir cieši saistīta?
A: Gun valoda ir cieši saistīta arī ar agbome, kpase, maxi un veme (ouémé) valodām.
Meklēt