Hamidiānas slaktiņi
Hamidiānas slaktiņi notika aptuveni no 1895. līdz 1897. gadam. Aplēstais nogalināto armēņu skaits ir aptuveni 100 000 - 300 000.
Armēņi šos notikumus dēvē par "Lielajiem slaktiņiem". Armēņi uzskatīja, ka Hamidiāna pasākumi liecina par Turcijas valsts paplašināšanos, lai īstenotu sistemātisku slepkavību un laupīšanas politiku pret nelielu iedzīvotāju skaitu. Armēņu revolucionārie grupējumi sākās ap 1878. gada krievu-turku kara beigām un pieauga līdz ar pirmo Osmaņu kriminālkodeksa 166. panta ieviešanu un Erzerumas katedrāles iebrukumu.
166. panta mērķis bija kontrolēt ieroču glabāšanu, taču tas tika izmantots, lai vērstos pret armēņiem, neļaujot viņiem turēt ieročus. Vietējās kurdu ciltis tika apbruņotas, lai uzbruktu neaizsargātajiem armēņu iedzīvotājiem. Daži diplomāti apgalvoja, ka šo grupējumu mērķis bija sarīkot slaktiņus, lai parādītu pretdarbību un aicinātu "ārvalstu spēkus iejaukties", kā 1894. gada martā redzēja Stambulas britu vēstnieks sers Filips Kerijs. Pat daži turku autori atzīst, ka tas bija tikai iegansts masu slepkavībām.
Ezeroumas slaktiņš 1895. gada 30. oktobrī
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Hamidiānas slaktiņš?
A: Hamidiānas slaktiņi notika no 1895. līdz 1897. gadam, un to laikā tika nogalināti aptuveni 100 000 līdz 300 000 armēņu. Armēņu tauta tos dēvē arī par "Lielajiem slaktiņiem".
J: Kas izraisīja armēņu revolucionāro grupu veidošanos?
A: Armēņu revolucionārie grupējumi izveidojās 1878. gada Krievijas un Turcijas kara beigās un pieauga līdz ar Osmaņu kriminālkodeksa 166. panta ieviešanu un uzbrukumu Erzerumas katedrālei.
J: Kā 166. pants tika izmantots pret armēņiem?
A.: 166. pants bija paredzēts ieroču glabāšanas kontrolei, bet to izmantoja pret armēņiem, aizliedzot viņiem turēt ieročus. Vietējās kurdu ciltis tika apbruņotas, lai uzbruktu neaizsargātiem armēņu iedzīvotājiem.
J: Ko daži diplomāti ierosināja par šiem notikumiem?
A: Daži diplomāti uzskatīja, ka šie notikumi tika pastrādāti, lai parādītu pretpasākumus un aicinātu ārvalstu lielvalstis iejaukties, kā to 1894. gada martā redzēja Stambulas britu vēstnieks sers Filips Kerijs.
J: Vai turku autori atzīst, ka tas bija iegansts masu slepkavībām?
A: Jā, daži turku autori atzīst, ka tas bija tikai iegansts masu slepkavībām.
J: Kas uzsāka šos uzbrukumus armēņiem?
A.: Šos uzbrukumus armēņiem uzsāka vietējās kurdu ciltis, kas bija bruņotas ar Osmaņu kriminālkodeksa 166. pantu.
J: Kad notika šie notikumi?
A.: Hamidiānas slaktiņi notika no 1895. līdz 1897. gadam.
