Heptarhija
Heptarhija (sengrieķu: ἑπτά + ἀρχή, septiņi + karaliste) ir kopīgs nosaukums, ko lietoja septiņām anglosakšu karalistēm. Tās bija: Ziemeļumbrija, Mercija, Austrumanglija, Eseksa, Kenta, Saseksa un Veseksa. Anglosakšu karaļvalstis galu galā kļuva par Anglijas karalisti. Šo terminu lieto kopš 16. gadsimta. To lieto gan attiecībā uz septiņām karalistēm, gan laika periodu, kurā tās pastāvēja.
Anglosakšu heptarhijas karaļvalstu karte
Heptarhijas izcelsme
Domājams, ka ideju par heptarhiju - septiņu neatkarīgu karaļvalstu grupu - 12. gadsimtā radīja angļu vēsturnieks Henrijs Hantingdons. Viņš savā grāmatā Historia Anglorum (Angļu tautas vēsture) uzskaitīja septiņas anglosakšu karalistes. Tomēr Beda izvirzīja ideju, ka vairākas karaļvalstis bija dominējošākas par citām (dažādos laikos). Viņš izveidoja to karaļu sarakstu, kuri dominēja pār citām karalistēm. Robežšķirtne starp šīm karalistēm bija Humbera upe. Ziemeļumbrija (Deira un Bernicija) bija ziemeļu karaliste, bet pārējās karalistes bija dienvidu Anglijas karalistes. Faktisko terminu "heptarhija" pirmo reizi 16. gadsimtā lietoja Viljams Lambards. Viņa 1568. gada kokgriezuma karte ir pirmais zināmais termina lietojums.
Terminu "heptarhija" dažkārt lieto, lai apzīmētu konfederāciju starp karalistēm, kas nepastāvēja. No 6. līdz 9. gadsimtam tās bija vienkārši septiņas karalistes, ko izveidoja ģermāņu iebrucēji un viņu pēcteči. Starp tām bija neliela vienlīdzība. Nortumbrija, Mercija un Veseksa bija spēcīgākās no septiņām un bieži dominēja pār pārējām. Pamazām karaļvalstu skaits pakāpeniski samazinājās. Heptarhija būtībā beidzās līdz ar vikingu ierašanos. Termins "heptarhija" bija populārs zinātnieku vidū no 16. līdz 19. gadsimtam, taču to reizēm lieto arī mūsdienās.
Bretwaldas
Sākotnēji Beda uzskaitīja septiņus ķēniņus, kuri tajā laikā valdīja pār citām Anglijas karalistēm. Anglosakšu hronikā ir minēts astotais bretvalda:
- Dienvidsaksonu (Saseksas) karalis Aelle
- Rietumsakšu (Veseksas) karalis Ceavlīns (Ceawlin)
- Kentas karalis Ētelberts
- Austrumanglijas karalis Raedvalds
- Edvīns Northumbrijas karalis
- Osvalds Northumbrijas karalis
- Osviu Northumbrijas karalis
- Rietumsakšu (Veseksas) karalis Egberts
Par bretvaldiem var uzskatīt arī divus 8. gadsimta merķiešu karaļus:
- Ētelvalds Mersijas karalis
- Mersijas karalis Offa
Heptarhijas karaļvalstis
Septiņas karaļvalstis bija:
- Austrumanglija
- Mercia
- Nortumbrija, ieskaitot Bernicijas un Deiras apakšvaldības.
- Wessex
- Eseksa
- Kent
- Saseksas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Heptarhija?
A: Heptarhija ir kopīgs nosaukums septiņām anglosakšu karaļvalstīm.
J: Kādi ir septiņu anglosakšu karaļvalstu nosaukumi?
A: Septiņas karaļvalstis ir Ziemeļumbrija, Mercija, Austrumanglija, Eseksa, Kenta, Saseksa un Veseksa.
J: Ko apzīmē termins "Heptarhija"?
A: Termins "Heptarhija" attiecas gan uz septiņām karalistēm, gan uz laika posmu, kurā tās pastāvēja.
J: Kad sāka lietot terminu "Heptarhija"?
A: Termins tiek lietots kopš 16. gadsimta.
J: Vai anglosakšu karaļvalstis galu galā kļuva par vienu karalisti?
A: Jā, anglosakšu karaļvalstis galu galā kļuva par Anglijas karalisti.
J: Ko sengrieķu valodā nozīmē vārds "heptarhija"?
A: Heptarhija cēlies no sengrieķu valodas vārdiem "ἑπτά", kas nozīmē septiņi, un "ἀρχή", kas nozīmē karaliste.
J: Kuras anglosakšu karaļvalstis ir iekļautas Heptarhijā?
A: Heptarhijā iekļautās anglosakšu karaļvalstis ir Northumbrija, Mercija, Austrumanglija, Eseksa, Kenta, Saseksa un Veseksa.
