Anglosakšu heptarhija: septiņas karalistes un to nozīme
Anglosakšu heptarhija: uzzini par septiņām karalistēm, to varu, kultūru un lomu Anglijas veidošanā — detalizēta vēsturiska analīze.
Heptarhija (sengrieķu: ἑπτά + ἀρχή, septiņi + karaliste) ir kopīgs nosaukums, ko lietoja septiņām anglosakšu karalistēm. Tās bija: Ziemeļumbrija, Mercija, Austrumanglija, Eseksa, Kenta, Saseksa un Veseksa. Anglosakšu karaļvalstis galu galā kļuva par Anglijas karalisti. Šo terminu lieto kopš 16. gadsimta. To lieto gan attiecībā uz septiņām karalistēm, gan laika periodu, kurā tās pastāvēja.
Laika periods un izcelsme
Heptarhijas laiks aptver aptuveni 5.—9. gadsimtu, pēc Romas varas atkāpšanās no Britu salām. Šo periodu iezīmē cilvēku pārvietošanās no kontinenta (anglosakšu cilšu migrācijas), jaunu valdību izveide un pakāpeniska pāreja uz senangļu (Old English) valodas un kultūras formām. Galvenie rakstītie avoti par šo laikmetu ir Beda Cienīgais (Bede) un Anglo-Saxon Chronicle, kā arī vēlāk saglabājušās ķīlas un hartas.
Politiskā realitāte un dinamikas
Termins "heptarhija" ir ērta periodizācijas zīme, taču tā vienkāršo sarežģītu un mainīgu politisko ainavu. Karalistes nebija pastāvīgas vai stingri definētas vienības — to robežas, ietekmes sfēras un līmeņi mainījās atkarībā no cīņām, laulībām, līgumiem un iekarojumiem. Reizēm viena vai otra valdnieka vara izcēlās un īslaicīgi dominēja pār citām, un anglosakšu tradīcija lietoja jēdzienu bretwalda vai "augšējais valdnieks", lai apzīmētu šādu pārejošu pārākumu.
Kristietība, vikingi un Danelaw
Kristietības izplatīšanās 6.–7. gadsimtā (piem., Sv. Augustīna misija 597. gadā) būtiski ietekmēja sabiedrību, rakstību un saikmi ar kontinenta kristīgo pasauli. No 8.—9. gadsimta norisinājās intensīvas vikingu reidas un vēlāk iekarošanas, kas izraisīja daļēju skandināvu iedzīvotāju apmešanos Austrum- un Ziemeļaustrumanglijā (Danelaw). Šie notikumi pārkārtoja varas līdzsvaru un ilgtspējīgi ietekmēja etniskās robežas un tiesiskās prakses.
Apvienošanās un galīgā centralizācija
Laika gaitā spēcīgākās karalistes — īpaši Mercija un vēlāk Veseksa — ieguva arvien lielāku ietekmi. Veseksa karaļa Alfrēda Lielā (871–899) pretestība vikingiem un administratīvās reformas bija nozīmīgs posms ceļā uz vienotu valdību. Gala posmā normālo pamatu Anglijas kā vienas karaļvalsts izveidei nodrošināja valdnieks Æthelstan, kurš 10. gadsimta sākumā (927) tiek uzskatīts par pirmo, kurš faktiski valdīja pār lielāko daļu mūsdienu Anglijas teritorijas.
Avoti un mantojums
- Galvenie avoti: Beda Ecclesiastical History, Anglo-Saxon Chronicle, ārējie hronikas ieraksti, arheoloģiskie atradumi un dokumentālas hartas.
- Heptarhijas perioda mantojums redzams vietvārdos, senangļu valodas dialektos, tiesību institūcijās (piem., conte un shires attīstībā) un vēsturiskajā identitātē.
- Mūsdienu vēsturnieki uzskata "heptarhiju" par ērtu shēmu, bet uzsver, ka reālā vara un ietekme bija daudzšķautņaināka – reizēm pieņemot vēl citas vienības (piem., Lindsey, Hwicce) kā nozīmīgas lokālas varas centras.
Historiogrāfija
Termins "heptarhija" parādījās agrīnajā mūsdienu laikmetā (16. gadsimtā) un to lietoja antiķaritāti interesējoši rakstnieki un hronikāri, lai strukturētu anglosakšu laikmetu. Mūsdienu pētnieki turpina izmantot šo terminu kā ērtu periodizācijas rīku, taču vienlaikus brīdina pret pārvienkāršošanu un aicina skaidrot konkrētās varas attiecības un reģionālos atšķirību kontekstā.
Anglosakšu heptarhijas karaļvalstu karte
Heptarhijas izcelsme
Domājams, ka ideju par heptarhiju - septiņu neatkarīgu karaļvalstu grupu - 12. gadsimtā radīja angļu vēsturnieks Henrijs Hantingdons. Viņš savā grāmatā Historia Anglorum (Angļu tautas vēsture) uzskaitīja septiņas anglosakšu karalistes. Tomēr Beda izvirzīja ideju, ka vairākas karaļvalstis bija dominējošākas par citām (dažādos laikos). Viņš izveidoja to karaļu sarakstu, kuri dominēja pār citām karalistēm. Robežšķirtne starp šīm karalistēm bija Humbera upe. Ziemeļumbrija (Deira un Bernicija) bija ziemeļu karaliste, bet pārējās karalistes bija dienvidu Anglijas karalistes. Faktisko terminu "heptarhija" pirmo reizi 16. gadsimtā lietoja Viljams Lambards. Viņa 1568. gada kokgriezuma karte ir pirmais zināmais termina lietojums.
Terminu "heptarhija" dažkārt lieto, lai apzīmētu konfederāciju starp karalistēm, kas nepastāvēja. No 6. līdz 9. gadsimtam tās bija vienkārši septiņas karalistes, ko izveidoja ģermāņu iebrucēji un viņu pēcteči. Starp tām bija neliela vienlīdzība. Nortumbrija, Mercija un Veseksa bija spēcīgākās no septiņām un bieži dominēja pār pārējām. Pamazām karaļvalstu skaits pakāpeniski samazinājās. Heptarhija būtībā beidzās līdz ar vikingu ierašanos. Termins "heptarhija" bija populārs zinātnieku vidū no 16. līdz 19. gadsimtam, taču to reizēm lieto arī mūsdienās.
Bretwaldas
Sākotnēji Beda uzskaitīja septiņus ķēniņus, kuri tajā laikā valdīja pār citām Anglijas karalistēm. Anglosakšu hronikā ir minēts astotais bretvalda:
- Dienvidsaksonu (Saseksas) karalis Aelle
- Rietumsakšu (Veseksas) karalis Ceavlīns (Ceawlin)
- Kentas karalis Ētelberts
- Austrumanglijas karalis Raedvalds
- Edvīns Northumbrijas karalis
- Osvalds Northumbrijas karalis
- Osviu Northumbrijas karalis
- Rietumsakšu (Veseksas) karalis Egberts
Par bretvaldiem var uzskatīt arī divus 8. gadsimta merķiešu karaļus:
- Ētelvalds Mersijas karalis
- Mersijas karalis Offa
Heptarhijas karaļvalstis
Septiņas karaļvalstis bija:
- Austrumanglija
- Mercia
- Nortumbrija, ieskaitot Bernicijas un Deiras apakšvaldības.
- Wessex
- Eseksa
- Kent
- Saseksas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Heptarhija?
A: Heptarhija ir kopīgs nosaukums septiņām anglosakšu karaļvalstīm.
J: Kādi ir septiņu anglosakšu karaļvalstu nosaukumi?
A: Septiņas karaļvalstis ir Ziemeļumbrija, Mercija, Austrumanglija, Eseksa, Kenta, Saseksa un Veseksa.
J: Ko apzīmē termins "Heptarhija"?
A: Termins "Heptarhija" attiecas gan uz septiņām karalistēm, gan uz laika posmu, kurā tās pastāvēja.
J: Kad sāka lietot terminu "Heptarhija"?
A: Termins tiek lietots kopš 16. gadsimta.
J: Vai anglosakšu karaļvalstis galu galā kļuva par vienu karalisti?
A: Jā, anglosakšu karaļvalstis galu galā kļuva par Anglijas karalisti.
J: Ko sengrieķu valodā nozīmē vārds "heptarhija"?
A: Heptarhija cēlies no sengrieķu valodas vārdiem "ἑπτά", kas nozīmē septiņi, un "ἀρχή", kas nozīmē karaliste.
J: Kuras anglosakšu karaļvalstis ir iekļautas Heptarhijā?
A: Heptarhijā iekļautās anglosakšu karaļvalstis ir Northumbrija, Mercija, Austrumanglija, Eseksa, Kenta, Saseksa un Veseksa.
Meklēt