Helicobacter pylori — definīcija, simptomi un ārstēšana

Helicobacter pylori — definīcija, biežākie simptomi, diagnostika un efektīva ārstēšana: uzzini, kā atpazīt un izārstēt H. pylori infekciju.

Helicobacter pylori (H. pylori) ir spirāles formas baktērija, kas dzīvo kuņģa gļotādā vai uz tās. Tā izraisa vairāk nekā 90 % čūlu, kas ir čūlas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas (tievās zarnas pirmā daļa) gļotādā. Līdz 1982. gadam, kad tika atklāta šī baktērija, ārsti uzskatīja, ka lielāko daļu čūlu izraisa pikants ēdiens, skābes, stress un dzīvesveids. Tā kā tagad ārsti zina, ka lielāko daļu čūlu izraisa H. pylori infekcija, tās var izārstēt, lietojot pareizas antibiotikas.

Helicobacter pylori pirmo reizi atklāja Austrālijas zinātnieki Barijs Maršals (Barry J. Marshall) un Dž. Robins Vorens (J. Robin Warren). Par savu darbu viņi 2005. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.

Kas ir H. pylori infekcija?

H. pylori ir baktērija, kas var ieghuļot kuņģa gļotādā un izraisīt iekaisumu (gastrītu), čūlas un, retos gadījumos, nopietnākas slimības. Tā var pastāvēt ilgstoši — dažkārt gadu desmitiem — bez skaidriem simptomiem, taču izraisa izmaiņas gļotādā un palielina risku noteiktiem kuņģa slimību attīstībai.

Kā notiek pārnese?

• Fekāli-orālais ceļš: kontaminēts ūdens vai pārtika, slikta higiēna.
• Orālais-orālais ceļš: tiešs kontakts (piemēram, dalīšanās ar ēdienu vai traukiem), dzīvesbiedriem pastiprināts risks.
• Parasti infekcija notiek bērnībā, bet simptomi vai komplikācijas var parādīties vēlākā dzīvē.

Simptomi

Daudziem inficētajiem simptomu var nebūt. Ja simptomi parādās, tie var ietvert:

• pastāvīgas vai atkārtotas vēdera sāpes (īpaši augšējā vēdera daļā),
• apgrūtināta gremošana, sāpes pēc ēšanas, dedzināšanas sajūta,
• uzpūšanās un bieža slāpēšana,
• nelabums, retos gadījumos vemšana,
• neapmierinošs svara zudums vai apetītes zudums,
• jaunas vai asiņu saturošas izkārnījumu pazīmes (melena) vai vemšana asins piejaukuma — steidzami jākonsultējas ar ārstu.

Komplikācijas

• peptiskas čūlas (kuņģī vai divpadsmitpirkstu zarnā),
• hronisks gastrīts un kuņģa gļotādas bojājumi,
• palielināts risks kuņģa adenokarcinomai (vēzim),
• MALT limfoma (retāka kuņģa limfomas forma).

Kā diagnosticē H. pylori?

Izvietāšanas iespējas:

• Ureāzes elpas tests — drošs un ērts tests, ko bieži izmanto, lai noteiktu aktīvu infekciju.
• Vielu antigēna tests izkārnījumos — nosaka baktērijas antigēnu, piemērots gan diagnostikai, gan izārstēšanas kontrolei.
• Asins antivielu testi — parāda iepriekšēju iedzīvotāju kontaktu ar baktēriju, bet nespēj atšķirt aktīvu infekciju no vecas inficēšanās.
• Endoskopija ar biopsiju — tiek ņemta audu paraugs no kuņģa gļotādas laboratorijas izmeklēšanai; nepieciešama, ja ir smagas vai komplikācijas pazīmes.

Pirms izelpas vai izkārnījumu testa parasti ieteicams nelietot antibiotikas vai bismutu 4 nedēļas un nevajadzētu lietot protonpumpu inhibitorus (PPI) 2 nedēļas, jo tie var ietekmēt testa rezultātu.

Ārstēšana

Mērķis ir iznīcināt baktēriju un dziedināt gļotādas bojājumus. Standarta terapijas varianti:

• Trīskāršā terapija: protonu pumpas inhibitors (PPI) + klaritromicīns + amoksicilīns (vai metronidazols), parasti 10–14 dienas.
• Bismuta četrkāršā terapija: PPI + bismuts + tetraciklīns + metronidazols, tiek lietota vietās ar augstu klaritromicīna rezistenci vai pēc neveiksmīgas trīskāršās terapijas.

Īpaša terapija tiek izvēlēta, ņemot vērā iepriekšējās antibiotiku lietošanas vēsturi un vietējo baktēriju rezistences modeli. Pēc ārstēšanas bieži ieteicams pārbaude (ielpošanas vai izkārnījumu tests) vismaz 4–8 nedēļas pēc terapijas beigām, lai pārliecinātos par baktērijas iznīcināšanu.

Rezistence un izārstēšanas grūtības

Antibiotiku rezistence (piem., pret klaritromicīnu vai metronidazolu) padara izārstēšanu sarežģītāku. Ja sākotnējā terapija neizdodas, ārsts var rekomendēt citu kombināciju vai veikt antibiotiku jutības testu.

Profilakse un ieteikumi

• uzlabot personīgo higiēnu — regulāra roku mazgāšana ar ziepēm,
• lieto drošu dzeramo ūdeni un pareizi apstrādātu pārtiku,
• ne dalīties ar ēdienu vai traukiem, ja ir paaugstināts risks vai simptomi,
• ārstēties pēc ārsta norādījumiem un pabeigt visu antibiotiku kursu.

Kad jāvēršas pie ārsta

Jāvēršas pie ģimenes ārsta vai gastroenterologa, ja ir ilgstošas vai smagas vēdera sāpes, atkārtota vemšana, asiņu pazīmes izkārnījumos vai straujš svara zudums. Ātra diagnostika un ārstēšana samazina komplikāciju risku.

Izplatība un nozīme

H. pylori infekcija ir izplatīta visā pasaulē — vairāk izplatīta attīstības valstīs un cilvēkiem ar sliktākiem sanitārajiem apstākļiem. Lielākajai daļai inficēto slimība ir viegla vai bez simptomiem, tomēr baktērijas saistība ar čūlām un kuņģa vēzi padara to par nozīmīgu sabiedrības veselības jautājumu.

Ja jums ir jautājumi par diagnostiku vai ārstēšanu, konsultējieties ar ārstu, kurš izvērtēs jūsu simptomus, vajadzības un ieteiks piemērotāko testu un terapiju.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Helicobacter pylori?

J: Kas ir vairāk nekā 90 % čūlu cēlonis?

J: Ko ārsti uzskatīja par lielākās daļas čūlu cēloni pirms 1982. gada?

J: Kā tagad var izārstēt lielāko daļu čūlu?

J: Kas bija zinātnieki, kuri atklāja H. pylori, un kādu balvu viņi saņēma par savu darbu?

J: Kas ir divpadsmitpirkstu zarna?

J: Kādi ir H. pylori infekcijas simptomi?

Meklēt pēc burta