Fizikā un elektronikā henrijs (simbols H) ir SI induktivitātes mērvienība. Tā ir nosaukta amerikāņu zinātnieka Džozefa Henrija (1797–1878) vārdā, kurš atklāja elektromagnētisko indukciju. (Anglijā to pašu atklāja Maikls Faradejs (Michael Faraday, 1791–1867). Viņi to atklāja aptuveni vienlaicīgi.) Pilna vakuuma magnētiskā caurlaidība ir 4π×10−7 H/m (henri uz metru).

Definīcija un vienādojumi

Induktivitāte L (mērīta henrijos) raksturo ķēdes vai tinuma spēju radīt magnētisko plūsmu, proporcionālu vadītājā plūstošajai elektriskajai strāvai. Vienkāršā gadījumā:

  • L = Ψ / I, kur Ψ ir magnētiskā plūsmas savienojums (weberu reizinājums ar tinumu skaitu) un I ir strāva ampēros.
  • Vienkāršā tinumā L = N·Φ / I, kur N ir tinumu skaits un Φ — viena tinuma magnētiskā plūsma.
  • Enerģija, kas tiek uzglabāta ideālā induktorā: E = 1/2 · L · I² (džoulos).
  • Induktora reaktance maiņstrāvā: X_L = 2πfL (omi).

Vienības saistības un dimensija

Henrijs ir atvasināta SI vienība. Tas atbilst arī:

  • 1 H = 1 Wb / A (webers uz ampēru)
  • 1 H = 1 V·s / A
  • 1 H = 1 Ω·s

Dimensiju izteiksmē: H = kg·m²·s−2·A−2.

Paraugvērtības un prefiksi

Bieži lietotie prefiksi:

  • 1 mH (millihenrijs) = 10−3 H
  • 1 μH (mikrohenrijs) = 10−6 H
  • 1 nH (nanohenrijs) = 10−9 H
  • 1 kH (kilohenrijs) = 103 H (retāk izmantots praksē)

Praktiskos elektronikas komponentos parasti sastopamas vērtības no dažiem nH radiālajos induktoros līdz vairākiem H lielos transformatoru tinumos.

Praktiskā nozīme

Induktivitāte ir būtiska kondicionēšanā, filtrēšanā un signālu apstrādē: tinumi un induktori izmantoti transformatoros, barošanas filtrēs, rezonanses ķēdēs un elektromagnētiskās aizsardzības risinājumos. Maiņstrāvas frekvencē tinuma darbība (reaktance) nosaka, kā signāls tiek atšķaidīts vai pieļauts.

Vārda rakstība un standarti

Nacionālais Standartizācijas un tehnoloģijas institūts sniedz norādījumus Amerikas SI lietotājiem rakstīt vienības nosaukumu mazajā sākumburtā — tātad latviski parasti lieto henrijs (daudzskaitlis henri), bet vienības simbols ir liels H. SI noteikumi paredz, ka vienību nosaukumi, kas izriet no personvārdiem, rakstāmi ar mazo burtu, savukārt simbols veidots no lielā burtā nosaukuma autora vārdā (piem., H).