1983. gada 15. jūlijā sākās trešā videospēļu konsoļu paaudze. Oficiāli par tās sākuma punktu bieži uzskata Japānā izlaistos Nintendo Famicom ierīces un Sega SG-1000 parādīšanos; globālā mērogā svarīgs pagrieziena punkts bija Nintendo Entertainment System (NES) ienākšana Ziemeļamerikas tirgū. Pēc smagās 1983. gada video krīzes trešā paaudze atjaunoja patērētāju interesi un atkal aktivizēja mājas videospēļu industriju.

Konsekvences un tirgus maiņa

Tās rezultātā videoindustrijas centrālā loma daudzviet pārcēlās — Amerikas Savienotās Valstis (kopumā arī ASV) vairs nebija vienīgais tirgus līderis, un dominējošo pozīciju pārņēma Japāna. Trešā paaudze palīdzēja izbeigt Ziemeļamerikas 1983. gada video krīzi, veidojot jaunas pieejas aparatūrai, licencēšanai un spēcīgu programmatūras atbalstu no izstrādātājiem.

Tehnoloģiskās pārmaiņas

Starp svarīgākajām tehniskajām izmaiņām bija pāreja no statiskas, vienekrāna (vai flip‑screen) grafikas uz grafikas uz slīdošo (scrolling) grafiku, kas ļāva radīt dinamiskākas platformēšanas un liela mēroga līmeņu pasaules. Konsoļu arhitektūrā dominēja 8‑bitu sistēmas, piemēram, NES, kuru centrā bija Ricoh 2A03 (bāzēts uz MOS 6502), bet Sega Master System izmantoja Zilog Z80 procesoru. Dažas vēlākas un jaudīgākas sistēmas izmantoja 16‑bitu procesorus — tomēr tādas ierīces kā Mega Drive/Genesis pieder pie nākamās (ceturtās) paaudzes, nevis trešās.

NES ieviesa arī aparatūras un drošības elementus, piemēram, 10NES bloķēšanas čipu, kas ļāva Nintendo stingrāk kontrolēt trešo pušu spēļu izdošanu un uzturēt kvalitātes līmeni. Kartridži kā medijs palika dominējošs, nodrošinot ātru ielādi un iespēju pievienot papildu aparatūras paplašinājumus (piem., papildu atmiņu vai specializētus čipus dažos titulos).

Svarīgākās konsoles un spēles

  • Nintendo Entertainment System (NES / Famicom) — izcils panākums ar tādām ikoniskām spēlēm kā Super Mario Bros., The Legend of Zelda un Metroid, kas definēja žanrus un spēļu dizaina pieejas.
  • Sega Master System — spēcīgs konkurents dažos tirgos, ar labām grafikas un skaņas iespējām un savām ekskluzivitātēm, piemēram, Alex Kidd.
  • Atari 7800 — mēģināja atgriezt Atari tirgū ar saderību pret Atari 2600 spēlēm un uzlabotu grafiku, tomēr bija ierobežots ar nelielāku bibliotēku un ierobežotu tirgus atbalstu.
  • Sega SG-1000 — agrīna Sega mājas konsole, kas kalpoja par pamatu vēlākām Sega sistēmām.

Spēļu izdevēji no Japānas, piemēram, Konami, Capcom, Square un Enix, kļuva par nozīmīgiem spēļu rūpniecības spēlētājiem, izveidojot plašu un daudzveidīgu programmatūras bibliotēku. Šajā periodā arvien biežāk notika arī arkuādu hītu portēšana uz mājas konsolēm.

Ietekme un mantojums

Trešā paaudze bija izšķiroša videoindustrijas atdzimšanai: Nintendo izstrādāja stingru trešo pušu licencēšanas sistēmu, kas pacēla programmatūras kvalitāti un veicināja stabilu tirgu. NES/Famicom sistēma kļuva par vislabāk pārdoto mājas konsoli savā laikā un palika viena no visietekmīgākajām līdz pat PlayStation 1996. gadā, kad jaunas paaudzes sistēmas sāka veidot savu ierakstu vēsturē.

Trešās paaudzes galvenās iezīmes — slīdošā grafika, bagātīgs spēļu klāsts, uzlabota aparatūra un stingra programmatūras kvalitātes kontrole — noteica ceļu nākamajām paaudzēm un modernajai konsolu industrijai kopumā.